Portāls ielādēsies pēc 15 sekundēm
Uz Jauns.lv
Arī pavisam nesenā vēsture pierāda, ka bieži vien nākotnes prognozes ir baltiem diegiem šūtas. Maz kas piepildījies no tā, ko pēdējā simtgadē sapņotāji solīja gan Latvijai, gan visai pasaulei. (Foto: Vida Press)

Kā piepildījušās pirms 100 gadiem izteiktās prognozes 2021. gadam? 1

Sabiedrība
2. janvārī 07:22 2021. gada 2. janvārī 07:22
 
Elmārs
Barkāns
| Jauns.lv
Sagaidot jauno gadu, izvērtējam, vai ir piepildījušās prognozes, ko par veco gadu sniedza astrologi, gaišreģi, ekonomisti, politologi un citi, kuriem pareģošana ir maizes darbs. Jauns.lv šoreiz piedāvā uz to palūkoties no neierastākā skatupunkta – kā īstenojušās “neprofesionālo ekspertu” fantāzijas. Vai Eifeļa tornis ir sabrucis, vai pāris stundās varam tikt līdz Dienvidāfrikai un vai Latvijā iznāk 240 dienas laikraksti?

Pirms 100 gadiem laikrakstā “Latvijas Sargs” fantazēja, ka pēdējo baltvācieti Latvijā pirms pāris gadiem ķēra trieka, bet visi internacionālisti vai nu izmiruši vai pārvērtušies par buržujiem. Bet pirms pusgadsimta kāds Jelgavas tīnis sapņoja, ka ar 1000 kilometriem stundā trauksies pa dzimtenes autostrādēm un pingvīnus doties vērot nevis uz zooloģisko dārzu, bet gan Dienvidpolu.

Savukārt Parīzes galvenais policists bija pārliecināts, ka Eifeļa tornis šobrīd jau būs noārdīts. Bet pasaulslavenais pareģis-fantasts sers Klārks prātoja, kā 2021. gadā jau varēs doties promenādē pa Marsa virrsmu.

Latvija kā senā Grieķija; tikai latviešu operas; sveštautieši aizlaidušies

Pirms 100 gadiem “Latvijas Sargā” rakstīja, ka Rīgas naktsdzīve kūsās arī pēc pusnakts. Tā ir vienīgā nekļūdīgā prognoze, kura piepildītos arī šogad, ja vien nebūtu pandēmija. (Foto: Edijs Pālens/LETA)

1920. gadā viens no tolaik lielākajiem valsts laikrakstiem “Latvijas Sargs” publicēja feļetonu “Latvija pēc simts gadiem”, kurā vēstīja par to, kas šobrīd it kā būtu redzams no Rīgas Pēterbaznīcas torņa:

“No šejienes varēja saredzēt mūsu latvju zemi, no leišu un prūšu robežām līdz Valkai un krievu zemei. Upes Latvijā tecēja straujāk. Osta bija pilna visu zemju kuģiem. Upes Latvijā tecēja. Sarkanbaltsarkanie karogi lepni plīvoja un sveica katru jaunu viesi, kas parādījās jūras vārtos. Bet Rīgas Daugavmala pēc tirgus tomēr neizskatījās. Vecās tirgus būdas bija noārdītas un viņu vietā pacēlās piemiņas templis kritušiem Latvijas brīvības cīnītājiem Bermonta uzbrukuma laikā. Tiltu joprojām vēl apsargāja ģenerāļi Balodis un Radziņš. Ienaidniekam nebija ne mazākās cerības tikt Daugavai pāri.

Apakšā pa Rīgas ielām gāja cilvēki. Brīnums. Pusnakts jau bija pāri, bet Rīga vēl dzīvoja un kustējās kā darba dienā. Ne žīdu, ne vāciešu vairs neredzēja. Pirmie bija izbraukuši uz Palestīnu, bet pēdējais vācietis, kāds Šīrmaņa dēla dēls, bija triekā miris 18. novembrī 2018. gadā, Latvijas Republikas simtgadu pastāvēšanas dienā.

Latvijā vairs nav neviena sociālista un neviena internecionālista, jo nekulturēlie no viņiem izmiruši, bet kulturēlie palikuši par pilsoņiem. Latvijā vairs nav bezzemnieku un spekulantu, un tādēļ arī spekulantu politiķiem vairs šeit nav ko darīt. Latvijas pilsoņi visi pārtikuši un bagāti.

Latvija tagad Eiropā ir tas pats, kas senā Grieķija bij pasaulē. Mūsu literatūra pārspēj Norvēģu kalnu garus, mūsu mākslu apbrīno visa pasaule. Latviešu mūzika un glezniecība ieņem pirmo vietu mazo tautu starpā un pārspēj pat dažas no lielām. Pagājušā operas sezonā viss repertuārs sastāvēja vienīgi no mūsu nacionālām, lielāko daļu no tām spēlē visā Eiropā.

Tagad Latvijā iznāk 240 dienas laikraksti, 50 nedēļas avīzes un 32 mēnešraksti. Visi tie ir nopietni moderni, vakareiropeiski izdevumi. Mūsu avīžniecība ir spīdoša”.

Nu nav piepildījušās šīs gadsimtu vecās fantāzijas. Neiznāk Latvijā 240 dienas laikraksti, un joprojām te mīt gan vācieši, gan ebreji, kurus par žīdiem, kā tas bija 100 gadus senajā avīžrakstā, vairs nav ierasts saukt. 

Likvidē zooloģiskos dārzus, auto traucas ar 1000 km/h

Jelgavas tīnis Verners 1971. gadā sapņoja, ka eksotiskos dzīvniekus dosies apciemot nevis uz zooloģisko dārzu, jo tie būs likvidēti, bet gan Āfriku. Šim sapnim nebija lemts piepildīties. (Foto: Evija Trifanova/LETA)

Par Latvijas nākamību fantazēja arī nākamajos gadu desmitos. Tā Jelgavas 2. vidusskolas 10.b klases audzēknis Verners Pudāns 1971. gadā avīzē “Padomju Jaunatne” sapņoja rakstā “Kādu es iedomājos mūsu planētas rītdienu”. Viņa ieskatā 2021. gada aina bija šāda:

“Dirižabļi ar atoma dzinējiem, lidmašīnas-giganti varēs uzņemt vairākus tūkstošus cilvēku un lidot ar 5000 km ātrumu stundā. Arī pa sauszemi virzīsies milzums daždažādu pašgājēju. Automašīnas pa autostrādēm, kas klātas ar speciālu pretsitiena gumijas pārsegu, trauksies ar ātrumu līdz 1000 km stundā. No izpūtēju caurulēm velsies nevis melns izdedžu mākonis, kas saindē gaisu un ir kaitīgs veselībai, bet gan gāze, kas patīkami smaržos.

Pa jūrām trauksies kuģi uz gaisa spilveniem, nevis tādi kā tagad liliputi, bet gan īsti transokeāna laineri. Vienā vai divās stundās no Āfrikas krasta jūs būsiet pārbraukuši pāri Atlantijas okeānam un atrādīsities Dienvidamerikā.

Zooloģisko dārzu nemaz nevajadzēs, jo ikkurš varēs atļauties aizlidot uz Āfriku vai Ziemeļpolu, lai pavērotu dzīvniekus brīvā dabā. Tie jūs uzņems varbūt pat laipnāk nekā iesprostoti krātiņos, toties būdami lepnāki savas brīvības un spēka apziņā”.

Izmirstam ātrāk nekā plānots

Savās prognozēs kļūdās ne tikai meteorologi, bet arī tautas skaitītāji. (Foto: Evija Trifanova/LETA)

2007. gadā Latvijas prese satraucās un publicēja biedinošus rakstus no sērijas “Bērni dzimst, valsts turpina izmirt”: “Ik gadu zaudējot vidēji 0,5% iedzīvotāju pēc prognozēm 2021. gadā Latvijā dzīvošot tikai 2 110 000 cilvēku, 2041. gadā nepilni divi miljoni, bet pēc nepilniem piecdesmit gadiem tikai 1 860 000 cilvēku”.

Tomēr, kā izrādījies, Latvijas demogrāfu paredzējums izrādījies neprecīzs, jau tagad Latvijas iedzīvotāju skaits ir zem diviem miljoniem – Centrālais statistikas pārvaldes dati liecina, ka 2020. gada 1. decembrī Latvijā dzīvoja 1 miljons 896 tūkstoši cilvēku. 

Izpaliek promenādes pa Marsu

Nav piepildījušās optimistiskās prognozes, ka tuvāko mēnešu laikā brīvdienu pastaigā varēsim izrauties uz Marsu. (Foto: Vida Press)

Viens no pasaulē zināmākajiem zinātniskās fantastikas autoriem sers Arturs Čārlzs Klārks (1917 – 2008), kuram 1999. gadā Lielbritānijas karaliene Elizabete II piešķīra bruņinieka titulu, un kurš savas dzīves laikā kļuva par vienu no populārākajiem pareģiem, savulaik paredzēja, ka 2014. gadā jau būs atklāta pirmā kosmiskā viesnīca, 2015. gadā alķīmijas uzvaras gājiena rezultātā beidzot zeltā varēs pārvērst jebkuru metālu, bet 2020. gadā mākslīgais intelekts jau būs kļuvis tikpat gudrs kā cilvēks. Sava prognoze bija arī 2021. gadam: “Cilvēks pastaigāsies pa Marsu”.

Tomēr realitāte izrādījusies daudz piezemētāka un notikumu attīstība nevirzās uz to, lai Zemes civilizācijas pārstāvji tuvāko 12 mēnešu laikā varētu doties promenādē pa Sarkanās planētas virsu. Tādēļ vien tiem, kuri vēlas iepazīties ar Klārka fantastiskajām prognozēm, var ieteikt palasīt viņa darbus, kurus jau kopš 1968. gada latviešu valodā izdeva izdevniecība “Zinātne”.

Šobrīd vienu no perspektīvākajiem projektiem, kam ir iecere nogādāt pirmos cilvēkus uz Marsu, īsteno ASV Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācija, un tā paziņojusi, ka nebūs spējīga nogādāt pirmos astronautus uz Marsu ātrāk par 2030. gadu. 

Ķīnas komunisti godam sagaida 100. dzimšanas dienu

Ķīnas komunisti savas partijas simtgadi sagaida daudz jestrākā noskaņojumā, nekā to bija paredzējuši pirms 33 gadiem. (Foto: Vida Press)

Daudz precīzāks pareģojums bija 1987. gada 1. oktobrī Latvijas kompartijas laikraksta “Cīņa” rakstā “ĶTR: vakar, šodien, rīt” par kontinentālās komunistiskās Ķīnas uzplaukumu:

“Izvērtējot Ķīnas pašreizējo ekonomisko līmeni, tās vadītāji paredz valsts modernizāciju trijos posmos. Pirmajā - līdz gadsimta beigām ir plānots palielināt kopējo ražotās produkcijas apjomu četras reizes. Tādējādi tikšot sasniegts “vidējas pārticības līmenis”. Nacionālā produkta ražošana uz vienu ķīnieti tad sasniegšot tūkstoš dolārus. Otrais posms ir līdz 2021. gadam, kad simtgadu jubileja būs Ķīnas Komunistiskajai partijai. Līdz tam laikam Ķīnai esot jākļūst par “vidēji attīstītu valsti”. Trešajā posmā ĶTR ir jāpārvēršas par “mūsdienīgu augsti attīstītu sociālistisku lielvalsti”.

Kā redzams, šai ziņā latviešu komunisti savās prognozēs bija visnotaļ pieticīgi, jo tagad Ķīnas Tautas Republikas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju jau pārsniedz 15 000 dolāru un pieticīgas sapnis ar 1000 dolāriem jau sen kā pagātnē, tāpat šobrīd Ķīnai ir arī viena no lielākajām ekonomikām pasaulē.  

Eifeļa tornis nodots lūžņos

Pirms pusgadsimta Parīzes galvenais policists pareģoja, ka Eifeļa tornis jau būs rūsas saēsts un nogāzies. Tomēr tas joprojām stāv kā stāvējis. (Foto: Vida Press)

Bet ne jau tikai prognozes bija neprecīzas Latvijai, bet arī daudz varenākām valstīm. Amerikas latviešu laikraksts “Laiks” pirms pusgadsimta rakstīja, ka vēlākais pēc 50 gadiem vecos dzelžos būs jāieskaita un jānoplēš Eifeļa tornis - Parīzes raksturīgākā celtne. Tā domāja Francijas metropoles policijas prefekts Marsels Dibols. Eifeļa torni saēdot rūsa un pēc dažiem gadu desmitiem tas kļūšot par draudu apkārtnei.

Tomēr Eifeļa tornis joprojām slejas virs Parīzes un francūži pieliek visnotaļ lielas pūles, lai 10 100 smago metāla milzi pasargātu no rūsas. Torņa apsaimniekošana prasa 50 tonnas krāsas ik septiņus gadus. Un tā tiek atvēlēta, lai torni pasargātu no korozijas. Taču torņa krāsa nedaudz mainās; šobrīd tas ir brūni pelēks. Celtnes pirmajā stāvā tikmēr ir aptauja, kurā tiek jautāts, kādā krāsā nākotnē to krāsot.

Citi šobrīd lasa

Zemgales vēlēšanu saraksta lokomotīves: geju "šāvēja", malumedniecībā apsūdzētais, "kolhoza metodiķis" 4
"Viens no iemesliem bija atalgojums," - aktrise Kristīne Belicka aizgājusi no kasieres darba 3
Ārkārtīgi gribas saldu! Skaidrojam, ko darīt
Pievienot komentāru

Вот уж 10 лет, как 25! Звезды, чей реальный возраст - тайна за семью печатями

У Владимира Преснякова-старшего обнаружили рак и удалили почку