Dobeles Livonijas pils ordeņa kapela, kurā vairāk nekā divus gadus strādāja arheologi, restauratori, arhitekti un būvnieki, ir nodota ekspluatācijā. Iecienītais tūristu apskates un vēstures izziņas objekts ir kļuvis par daudzfunkcionālu kultūras, amatniecības un tūrisma attīstības centru.

Tā tagad izskatās Dobeles pilī pēc vērienīgiem pārbūves darbiem

Dobeles Livonijas pils ordeņa kapela, kurā vairāk nekā divus gadus strādāja arheologi, restauratori, arhitekti un būvnieki, ir nodota ekspluatācijā. Iecienītais ...

Novadu ziņas

FOTO: tā tagad izskatās Dobeles pilī pēc vērienīgiem pārbūves darbiem

Jauns.lv

Dobeles Livonijas pils ordeņa kapela, kurā vairāk nekā divus gadus strādāja arheologi, restauratori, arhitekti un būvnieki, ir nodota ekspluatācijā. Iecienītais tūristu apskates un vēstures izziņas objekts ir kļuvis par daudzfunkcionālu kultūras, amatniecības un tūrisma attīstības centru.

FOTO: tā tagad izskatās Dobeles pilī pēc vērienīgi...

Būvdarbus, tai skaitā sarežģītos pils mūra konservācijas darbus, veica pilnsabiedrība RERE Meistari 1 saskaņā ar SIA Konvents un SIA Arhitektes Ināras Caunītes biroja izstrādāto projektu. Pirms 15 gadiem definēto projekta ideju autors, būvprojekta vadītājs un autoruzraugs ir arhitekts Pēteris Blūms, būvinženieri Irēna Boks un Ilmārs Andrejevs – Empelis,  bet būvuzraudzību veica SIA RS Būvnieks.

foto: Publicitātes

Livonijas ordeņa pils kapela daļēji ir atguvusi savu veidolu un pārtapusi modernā, seno mūru apņemtā ēkā ar ekspozīcijas zālēm un skatu laukumu jumta daļā. Te apmeklētājiem būs iespēja noskatīties uz senās pils aprisēm un visu Dobeli no augstākā skatu punkta.

Arhitekts Pēteris Blūms uzsver: "Drupu atdzīvināšana ir izaicinājums mūsdienu mentalitātei. Tā ir lieliska iespēja apvienot vienā veselumā patiesu drupu vēstījumu mūsu laika arhitektūras ietvarā. Katra drupu konservācija vai restaurācija attālina un dzēš zūdošās īstenības patiesumu pat tad, ja ļoti cenšas to nedarīt. Mums ir iespējas izvēlēties – vai fetišizējam drupu nekrotiskās lielformas ar dziestošu autentiskumu, vai mēģinām veidot drošākus patvērumus drupu autentiskai izdzīvošanai. Ar šo projektu Dobeles pilsdrupās esam radījuši šo drošo patvērumu autentiskumam."

foto: Publicitātes

Dobeles novada domes priekšsēdētājs Andrejs Spridzāns norāda: "Dobele un viss Zemgales reģions ir ieguvis vērtīgu kultūras papildinājumu, kas bagātinās ikviena kultūras pieredzi. Ar mērķtiecīgu finansējuma piesaisti esam augšāmcēluši Dobeles vēsturisko pamatu, un arī turpmākās investīcijas tūrisma pakalpojumu attīstībā veidosim jēgpilnas un ilglaicīgas."

"Vērtējot rezultātu, redzams, ka Dobeles pils kapela kļūs par Latvijas mūsdienu būvkultūras ievērības cienīgu daļu, kurā harmoniski sadzīvo vēsturiskais ar moderno, respektējot gadsimtiem senas tradīcijas un vienlaikus radot jaunus paraugus nākotnes tehnoloģijām pieminekļu konservācijā," darbu noslēgumā norāda RERE Grupa valdes priekšsēdētājs Guntis Āboltiņš-Āboliņš.

foto: Publicitātes

Dobeles novada pašvaldības projektu vadītāja Nadežda Čerpaka pateicas visiem iesaistītajiem šajā nebūt vienkāršajā projektā, sākot no arhitekta, arheoloģiskās izpētes veicējiem, būvniekiem, būvuzraugiem un novada muzeja speciālistiem, kuri nākotnē saimniekos šajās telpās. Apmeklētājiem jaunais objekts būs apskatāms vasarā, jo pašlaik norit darbs, lai jauni veidotajā multifunkcionālajā zālē, kurā būs iespējams organizēt lekcijas, seminārus un izstādes, izveidotu ekspozīcijas un radītu jaunus pakalpojumus. Ekspozīcijā būs apskatāmas arī būvniecības gaitā veiktās arheoloģiskās izpētes rezultātā pilsdrupu kultūrslānī atrastās 13. un 14. gadsimta senlietas.

Būvprojekta Dobeles Livonijas ordeņa pils kapelas mūru restaurācijas īstenošanai Dobeles novada pašvaldība ir piesaistījusi Eiropas Savienības finansējumu darbības programmas „Izaugsme un nodarbinātība” prioritārā virziena „Vides aizsardzības un resursu izmantošanas efektivitāte” 5.5.1. specifiskā atbalsta mērķa "Saglabāt, aizsargāt un attīstīt nozīmīgu kultūras un dabas mantojumu, kā arī attīstīt ar to saistītos pakalpojumus” ietvaros, īstenojot kopīgo sadarbības projektu “Nozīmīga kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšana un attīstība kultūras tūrisma piedāvājuma pilnveidošanai Zemgales reģionā”.  Izmaksas tika segtas no ES fonda līdzekļiem, no pašvaldības, ņemot aizdevumu Valsts kasē, kā arī no valsts budžeta līdzekļiem.