Krievija gatavojas ilgtermiņa konfrontācijai ar NATO: Braže brīdina, ka Kremlis mēģina šķelt sabiedrotos un graut ASV autoritāti
Ukrainai vajadzīgs taisnīgs un ilgstošs miers, uzsvēra Latvijas ārlietu ministre Baiba Braže (JV), kura trešdien piedalījās NATO ārlietu ministru sanāksmē Briselē, Beļģijā.
Kā informēja ministres padomniece Signe Znotiņa-Znota, galvenie jautājumi sanāksmē bija alianses atturēšanas un aizsardzības spēju stiprināšana, efektīvi atbildes soļi Krievijas hibrīduzbrukumiem pret NATO dalībvalstīm, īpaši Austrumu flangā, turpmākais atbalsts Ukrainas pašaizsardzībai, Krievijas ierobežošana, kā arī gatavošanās NATO samitam Ankarā, Turcijā.
Braže akcentēja, ka NATO uzdevums ir nodrošināt mieru Eiroatlantiskajā telpā - tas ir izdevies kopš alianses izveides 1949. gadā, un tas ir visu sabiedroto uzdevums arī turpmāk. Viņa norādīja, ka sabiedrotie atbalsta ASV miera centienus, kas nodrošinātu ilgstošu un taisnīgu mieru Ukrainai un stiprinātu Eiropas drošību.
"NATO ir vienojusies, ka Krievija ir nopietnākais apdraudējums alianses sabiedroto un transatlantiskās telpas drošībai. Alianses un sabiedroto dienestu analīze liecina, ka Krievija gatavojas ilgtermiņa konfrontācijai ar NATO. Krievija pastāvīgi testē sabiedrotos," pauda Latvijas ārlietu ministre.
Viņa vērsa uzmanību uz to, ka Krievijas mērķi nemainīgi - šķelt NATO sabiedroto vienotību, mazināt atbalstu Ukrainai un graut ASV autoritāti pasaulē, un agresors to mēģina izdarīt arī ar tā dēvētajām miera sarunām. Braže akcentēja, ka tādēļ ir jāturpina vājināt Krieviju un tās ekonomiku, jānodrošina, ka sankcijas strādā un netiek apietas, ka alianses atturēšanas politika ir spēcīga.
Latvijas ārlietu ministre norādīja, ka visiem sabiedrotajiem ir atbildīgi jāizturas pret savu drošību un aizsardzību - strauji jāievieš NATO Hāgas samita lēmums par 5% no iekšzemes kopprodukta (IKP) novirzīšanu aizsardzībai. Viņa atzīmēja, ka nākamgad NATO samitā Ankarā sabiedrotajiem būs jāspēj demonstrēt progress par gada laikā paveikto. Braže pieminēja, ka Latvija jau šogad sasniegs 4% no IKP tiešajiem aizsardzības izdevumiem, un 2026. gadā tos palielinās līdz aptuveni 5% no IKP.
Pārrunājot Krievijas arvien biežāk un agresīvāk veiktos hibrīdos un subkonvencionālos uzbrukumus NATO Austrumu flanga valstīm, Braže atzinīgi novērtēja NATO misijas - "Baltijas sardze" un "Austrumu sardze", taču uzsvēra, ka NATO klātbūtne Austrumu flangā ir jāstiprina, īpaši ar pretgaisa aizsardzības un pretdronu spējām.
NATO un Ukrainas Padomes sanāksmē, piedaloties Eiropas Savienības (ES) augstajai pārstāvei Kajai Kallasai un Ukrainas ārlietu ministram Andrijam Sibiham, pārrunāta koordinēta NATO un ES rīcība Ukrainas atbalstam. Braže uzsvēra, ka Latvija turpinās sniegt militāro atbalstu Ukrainai vismaz 0,25% no IKP apmērā arī 2026. gadā.
Tāpat Latvija sniedz 7,2 miljonu eiro finansiālu atbalstu NATO iniciatīvai kritiski nepieciešamā militārā ekipējuma nodrošināšanai Ukrainai, kā arī ir iesaistījusies NATO vadītajā projektā "Renovator", lai atbalstītu medicīnas iestāžu atjaunošanu Ukrainā.
