Lidostas attīstības plāni liek meklēt jaunas mājas Rīgas Aviācijas muzejam
Lidostas “Rīga” attīstības plāni liek meklēt jaunas mājas Rīgas Aviācijas muzejam, kas ir privāts muzejs lidostas teritorijā, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums “de facto”.
Muzeja lidaparāti tiek uzskatīti par vērtīgiem eksemplāriem, par kuriem interesi turklāt izrādījuši arī citu valstu muzeji. Lidosta apliecina, ka tās interesēs būtu nākotnē izveidot modernu Aviācijas muzeju sadarbībā ar šo privāto biedrību. Taču vietā ir jautājums, vai Aviācijas muzeju patiešām jāveido pļavā aiz lidostas, vai tomēr vajadzētu atrast iespēju to attīstīt vēsturiskajā Spilves lidostas teritorijā.
Rīgas aviācijas tehnikas muzeja kolekcija vākta aptuveni piecdesmit gadu garā periodā. Tagad to apsaimnieko “F.Candera Aviācijas Tehnikas muzejs” bijušā avioinženiera Viktora Talpas vadībā. Viņš kopš aizvadītā gadsimta sešdesmitajiem gadiem bija viens no Fridriha Candera Jauno lidotāju kluba aktīvākajiem darbiniekiem. Šajā klubā meklējamas arī muzeja saknes – sākotnēji tika meklēti lidaparāti mācību bāzes vajadzībām, bet pakāpeniski to papildināja aizvien jauni eksemplāri, tostarp reti militārie lidaparāti, kā arī ar aviāciju saistīta atbalsta tehnika.
“Unikāla [kolekcija] ir tādēļ, ka vākta vairāk nekā 50 gadu garumā, šeit ir tehnika no Krievijas, Polijas, Ukrainas, Čehijas, viena lidmašīna no ASV. Vispār šeit ir vairāk nekā 40 lidaparātu,” stāsta biedrības “F.Candera Aviācijas Tehnikas muzejs” vadītājs Viktors Talpa.
Kopš deviņdesmito gadu beigām muzejs atrodas lidostas “Rīga” teritorijā. Sākumā mutiski, bet pirms diviem gadiem arī oficiāli lidosta “Rīga” muzeja īpašnieku brīdināja, ka tās attīstības plānu īstenošanai, kā arī “Rail Baltica” būvniecībai lidostai būs nepieciešams konkrētais zemesgabals. Un tika dots laiks to atbrīvot līdz šā gada 31.decembrim.
“Muzeja īpašnieks jau iepriekš, un visos ar lidostu noslēgtajos līgumos, kas ļāva šim muzejam šajā teritorijā darboties, ir bijis informēts un brīdināts, ka tajā brīdī, kad lidostas attīstībai šī teritorija būs nepieciešama, viņam būs jāmeklē cita vieta, kur atrasties,” stāsta VAS “Starptautiskā lidosta “Rīga” pārstāve Laura Kulakova.
Lidostas pārstāve uzsver, ka kolekcija patiešām ir unikāla un nozīmīga aviācijas vēsturei, tieši tādēļ piedāvāts lidaparātus pārvietot uz citu lidostai piederošu zemesgabalu otrpus lidlaukam - pie Skultes. Bet nākotnes vīzija varētu būt Aviācijas muzeja izveide, sadarbojoties ar kolekcijas īpašnieku un Mārupes pašvaldību, kā konsultantus pieaicinot arī Motormuzeja pārstāvjus. Taču pagaidām nekāda vienošanās ar Viktoru Talpu nav notikusi.
“Pāriet uz turieni nebūtu sarežģīti, tomēr problēma ir saglabāt: pāriet uz neapsargātu stāvvietu – tas ir uz divām nedēļām, un tas viss būs iznīcināts. Tādēļ es pagaidām nevaru piekrist šim variantam. Vajag droši vien izveidot atbilstošu infrastruktūru un pēc tam pāriet. Un es domāju, ka nākotnē lidosta vēl leposies, ka tai blakus ir Aviācijas muzejs,” uzskata Talpa.
“Tas galējais risinājums ir, ka mēs vienkārši ņemam un to kolekciju pārvietojam uz otru pusi lidostai, jo arī tie celtniecības darbi jau nevar gaidīt. “Rail Baltica” līnijas celtniecība sāksies arī turpat blakus, teritorija būs vajadzīga. Mēs esam novilkuši faktiski līdz pēdējam, tā pat ja ne mēs nepanāksim nekādu vienošanos, tad tas vienkārši notiks piespiedu kārtā,” saka satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP).
Satiksmes ministrs jau pirms gada solīja savu atbalstu aviācijas muzeja izveidei, nosaucot to kā vienu no nozares prioritātēm. Šobrīd risinājumu meklēšana atstāta vienīgi lidostas “Rīga” rokās.
Kolekcijas piespiedu pārvietošana aktualizējusi jautājumu arī par lielāka mēroga Aviācijas muzeja veidošanu, kurā šo tehniku varētu eksponēt. Kultūras ministrija norāda, ka tas ir ilgstošs process, kura laikā jārisina gan piederības, gan finansēšanas jautājumi. Vispirms muzejam jārada labs koncepts. Viņuprāt vadošā loma jāuzņemas par aviācijas nozari atbildīgajai Satiksmes ministrijai.
Kultūras speciālista ieskatā, tādam muzejam ideālā vieta, ja neņem vērā uz šo dienu esošos apgrūtinājumus, būtu Spilves lidosta. Turklāt tā būtu laba vieta Aviācijas muzejam, pat ja privātais kolekcionārs nepiekristu savus lidaparātus tur eksponēt.
“Gan pati ēka ir arī kultūras piemineklis ar savu laiku, šarmu un savu nozīmību, kas dod iespēju izvietot pastāvīgo ekspozīciju, izstādot cita veida priekšmetus, dokumentus, uniformas, tātad jebkas, kas nav pašas lidmašīnas, lidaparāti un dotu iespēju attīstīt arī varbūt kaut kādas paralēlās aktivitātes, kas ir lidojumi ar mazajām lidmašīnām, lidošanas mācīšanās - tātad ne tikai eksponēt priekšmetus, bet arī praktisks muzeja pedagoģiskas aktivitātes, ko lokācijā Mārupē būtu daudz grūtāk īstenot,” saka Kultūras ministrijas valsts sekretāres vietnieks kultūrpolitikas jautājumos Uldis Zariņš.
Rīgas pašvaldība, kurai pieder aviācijas vēsturei nozīmīgā Spilves lidosta ar ēkām, līdz šim ar savu iniciatīvu nav nākusi. Pirms četriem gadiem “Rīgas nami” šo teritoriju līdz 2028.gadam iznomāja firmai “Aerobig plus”, kuras viens no pirmajiem centieniem bija padzīt no lidostas esošos nomniekus, mazās aviācijas entuziastus, kas gan neizdevās. Ne ilgtermiņa nomnieks, ne paši “Rīgas nami” ar Spilves attīstības vīzijām nav nākuši klajā.
“Pašlaik daļa nomas līguma nosacījumu ir izpildīti, kas ietver nepieciešamos pasākumus lidostas ēkas saglabāšanā, tehniskā stāvokļa un labiekārtojuma uzlabošanai.(..) Nomas līguma nosacījumi neietver aviācijas attīstību lidlaukā Spilve un lidlauka sertifikāciju. Tāpat nomas līguma nosacījumi īpašumā neparedz aviācijas muzeja izveidi,” raidījumu “de facto” informēja SIA “Rīgas nami”.
Konkrēta rīcība vai vismaz vīzija pagaidām nav nākusi arī no Rīgas domes jaunās politiskās vadības. “Iniciatīva, lai mēs tagad kaut ko lauztu – nē, bet par to, ka mēs redzam, jūtam, ka būtu jāmaina šī situācija - tas gan ir skaidrs,” saka RD Īpašuma komitejas priekšsēdētājs Dainis Locis (NA).
Tikmēr iniciatīvu Spilves lidostu arī turpmāk sasaistīt ar aviāciju un aviācijas vēsturi, cerot arī uz privātā muzeja piesaistīšanu, uzņēmušās vairākas biedrības, kas ar Kultūras ministrijas atbalstu oktobrī mēģināja apsēdināt visas iespējamās ieinteresētās puses pie viena galda.
“Ir vajadzīga tiešām vairāku resoru, ministriju sadarbība, lai šāds muzejs taptu un būtu, lai tas darbotos sabiedrības vārdā (..) Vienkārši ir jautājums, kā savest kopā pareizos cilvēkus pašreizējā situācijā, lai saprastu, ko mēs tomēr varam, lai šī Talpas kunga kolekcija neaizietu uz valstīm, kur to spēj novērtēt,” saka biedrības “Latvijas Aviācijas muzejs “Spilve”” pārstāve Elvita Ruka.
Un tie nav tukši vārdi, jo par Talpas uzturēto kolekciju interesi izteicis ne viens vien. To vidū – arī Tartu Aviācijas muzejs, kas arī veidots uz privātas kolekcijas bāzes un spējis piesaistīt arī fondu līdzekļus attīstībai.
“Jāsaka, ka pie mums jau bija atbraukuši pārstāvji no Tartu aviācijas muzeja un viņi ir gatavi pakāpeniski desmit lidaparātus nopirkt savai kolekcijai. No vienas puses jau tas varbūt labi. Bet no otras puses – ko Latvija šai situācijā vinnēs? Tā vairāk tā zaudēs!” saka Talpa.
