"Viņš nespēja saskatīt iespēju izkulties..." - uzņēmējs Gunvaldis Groskops miris, padodoties krīzei

Gunvaldis Groskops pirms vairāk nekā 25 gadiem izveidoja nu jau labi pazīstamo auto rezerves daļu un piederumu tirdzniecības tīklu "Gros Auto". Uzņēmums bija veiksmīgs, Groskops vairākas reizes pat iekļauts Latvijas miljonāru sarakstos, taču pēdējos gados viņa bizness cieta pamatīgus zaudējumus.

Groskopa draugi spriež, ka viens no Latvijas uzņēmējdarbības veterāniem neizturēja spriedzi un nespēja pārdzīvot ekonomiskās un finansiālās problēmas. “Šo firmu viņš loloja kā savu bērnu. Mēs jau nezinām, kas patiesībā notika, taču, visticamāk, Gunis nolēma aiziet no dzīves tāpēc, ka vairs nespēja saskatīt iespēju izkulties no krīzes. Šķiet, ka šajā cīņā viņš padevās,” teic Groskopa senie cīņubiedri autosportā.

Autosportists ar biznesmeņa ķērienu

Gunvaldis Groskops bija pazīstams ne tikai kā veiksmīga uzņēmuma izveidotājs, bet arī labs autosportists un autosporta atbalstītājs. Viņš bija viens no spilgtākajiem autokrosa braucējiem deviņdesmito gadu beigās. Autokrosā Groskops debitēja 1996. gadā, startējot jaudīgajā pilnpiedziņas klasē D-1 un sacensībās piedaloties līdz pat 2001. gadam. Trasē viņš izcēlās ar krāšņu "Lancia Delta HF Integrale" automašīnu un sastādīja konkurenci spēcīgākajiem Latvijas autobraucējiem, kuri cīnījās arī par uzvarām Eiropas čempionātā. Groskops startēja kopā ar tādām Latvijas autosporta zvaigznēm kā Andri Dambi, Gintu Bujānu, Aldi Zēbergu, Haraldu Šagbazjanu, Jāni Kļaviņu, Ģirtu Mūrnieku un citiem, 1998. gadā Latvijas autokrosa čempionāta D-1 klasē pat izcīnīja bronzas medaļu, piekāpjoties vienīgi tā brīža Eiropas grandiem Andrim Dambim un Gintam Bujānam.

Savu uzņēmumu Groskops izveidoja 1994. gadā, un tas balstījās uz pašmāju kapitāla. "Gros Auto" grupas pamatdarbība bija vieglo automobiļu rezerves daļu, motoru eļļu, riepu un piederumu mazumtirdzniecība un vairumtirdzniecība, un jau 2016. gadā uzņēmums lepojās ar 15 veikaliem un četriem servisiem visā Latvijā.

Neizturēja konkurenci un miljonu parādus

Jau toreiz, pirms četriem gadiem, Gunvaldis Groskops intervijās uzsvēra, ka Latvijas uzņēmumiem ir grūti cīnīties ar pieaugošo konkurenci, kad Latvijas tirgū ienāk lielās ārvalstu kompānijas. “Auto rezerves daļu tirdzniecībā, tāpat kā citās nozarēs, ir ļoti agresīva un arī negodīga konkurence,” toreiz intervijā laikrakstam "Db" uzsvēra Groskops, skaidrojot: “Vietējā kapitāla uzņēmumi ir spiesti strādāt un attīstīties ar ļoti ierobežotām finansējuma pieejamības iespējām, un pieaug ārzemju kapitāla uzņēmumu, kuru finanšu iespējas ir būtiski lielākas, īpatsvars un dominance tirgū. Tāpat nākas saskarties ar ēnu ekonomiku, jo Latvijā tiek ievesta prece no Polijas, Lietuvas un citām valstīm, kuru mūsu klientiem tiek piedāvāts nopirkt bez nodokļu nomaksas un par būtiski zemākām cenām. Internetā arvien vairāk parādās un reklamējas dažādi e-komercijas piedāvājumi, kuru zemo cenu rašanās principi mums ir neskaidri. Šāds faktoru kopums nozīmē, ka jau pašos pamatos strādājam praktiski nevienlīdzīgas konkurences apstākļos.”

Uzņēmēja bažas izrādījās pamatotos, jo šajos četros gados "Gros Auto" iedzīvojās pamatīgos parādos. Pērn Gunvaldim Groskopam piederošais uzņēmums nodokļos samaksājis 1,96 miljonus eiro un ar darba vietām nodrošinājis 119 darbiniekus, taču firmas.lv informācija liecina, ka tieši ar šo gadu būtiski pasliktinājās "Gros auto grupas" finanšu situācija. Uzņēmuma apgrozījums 2019. gadā bija 8,941 miljons eiro, kas bija par 8,3 procentiem mazāk nekā gadu iepriekš, bet zaudējumi sasniedza 2,128 miljonus eiro pretēji peļņai 2018. gadā. Turklāt kompānijai šogad 26. novembrī bija nodokļu parāds Valsts ieņēmumu dienestam 1,67 miljonu eiro apmērā…

Ziņu aģentūra LETA vēsta, ka uzņēmuma vadība savas problēmas skaidroja ar to, ka 2020. gadā firmas finanšu stāvokli būtiski ietekmēja Covid-19 pandēmija, kā dēļ "Gros auto grupas" apgrozījums būtiski krities, bet uzņēmuma izmaksu līmenis nav samazinājies tik strauji. Turklāt 14. augustā "Gros auto grupai" tika ierosināta tiesiskās aizsardzības procesa lieta, tomēr 16. oktobrī Rīgas rajona tiesa to izbeidza, jo pasākumu plānu neatbalstīja kreditoru vairākums.

Salūza un padevās

Gunvalža Groskopa nāve pamatīgi satrieca viņa draugus kopš autosporta laikiem. Uzņēmēja laikabiedri Groskopu raksturo kā sirsnīgu, jautru, dzīvespriecīgu cilvēku, kompānijas dvēseli, kura hobijs bija medības, pēdējos gados viņš aizrāvās arī ar boksu. Groskops bija divreiz precējies, un nu bez tēva palikuši četri bērni – divas meitas un dēls no iepriekšējās laulības un puika no pēdējās laulības.

“Ik pa laikam satikāmies, paciemojāmies viens pie otra. Nekas neliecināja, ka viņš varētu pieņemt lēmumu par tik kardinālu rīcību, taču pēdējos mēnešos satraukumu viņā varēja just – saistībā ar savu biznesu viņā bija manāma diskomforta sajūta. To, ka šī brīža situācija Gunvaldi ietekmē, ka viņš ir nospiests, varēja pamanīt arī pēc tā, ka viņš man ik pa laikam sūtīja gan mūziku, gan dažādus citātus un domugraudus, kas aicināja padomāt par citām dzīves vērtībām,” žurnālam "Kas Jauns" teicis kāds Groskopa draugs, kurš lūdza savu vārdu neminēt.

Laikabiedri no autokrosa uzsver, ka Gunvaldim viņa uzņēmums nozīmēja visu, viņš par to cēlās un krita. “Loloja kā savu bērnu? Pat vairāk! Viņš to uzcēla no nulles, darbojās pusi sava mūža, bet pēdējos gados kaut kā neaizgāja tā, kā gribētos. Tas ir fakts – pašmāju auto uzņēmumus patiešām ietekmē ārvalstu kompāniju agresīvā konkurence, izspiežot no tirgus vietējos uzņēmējus. Viņš to ņēma pie sirds. Viņš vispār visās jomās bija maksimālists, gan sportā, gan biznesā. Viņam neeksistēja pelēks – vai nu melns, vai balts.

Noteikti jau arī Covid-19 radītā krīze pamatīgi iespaidoja. Tādam papildu triecienam viņš netika pāri,” nopūšas cits Groskopa labs paziņa, piebilstot: “Diemžēl Gunis bija diezgan ietiepīgs. Ja viņš kaut ko ieņēma galvā, tad arī turējās pie sava, citus neuzklausot. Ar to viņš daudz ko savā dzīvē panāca, taču tajā pašā laikā arī kaut ko zaudēja. Un diemžēl tāpēc, ka Gunis neuzklausīja citus, bieži vien viņam padomus vairs nedeva. Pieļauju, ka tieši šī morālā atbalsta šajā grūtajā brīdī viņam pietrūka. Gunis jau nekad nežēlojās, nekad neprasīja palīdzību, viņš bija optimisma pilns. Arī situācijā par savu uzņēmumu viņš draugus nostādīja fakta priekšā, uzsverot, ka cīnīsies, nepadosies. Taču tomēr salūza. Skumji. Ļoti skumji. Pieļauju, ka tajā brīdī, kad viņš pieņēma lēmumu par tik kardinālu rīcību, ja kādam no draugiem būtu sanācis satikties, izrunāties un noņemt šo spriedzi, Gunis būtu pārdomājis, paskatītos uz dzīvi citādi. Jo viņš patiešām bija uzsācis jaunu dzīvi – izveidoja jaunu ģimeni, pēdējos gados bija kā no jauna uzplaucis. Un tad nāca šī krīze...”

Citas ziņas un notikumus lūkojiet žurnāla "Kas Jauns" šīs nedēļas numurā!