Nacionālais teātris pretendēs uz 80% kompensāciju no biļešu pircējiem atmaksātajiem līdzekļiem

Viņš skaidroja, ka noteikumi paredz to, ka teātris, iespējams, varēs pretendēt uz finansējumu 80% apmērā par tiem skatītājiem, kuri pieprasīs atdot naudu atpakaļ par atceltu izrādi.

LNT direktors gan atzīmēja, ka izrādes netika atceltas uzreiz, bet teātra vadība mēģināja to norisi ieplānot vēlāk. Jautājot pēc aplēsēm, cik daudz izrāžu LNT ārkārtējās situācijas laikā ir atceltas, Vimba uzsvēra, ka to skaits ir komplekss pasākums, jo jāiegūst dati arī no biļešu izplatītāja "Biļešu paradīze".

"Patlaban mēs šo skaitli nevar nosaukt, jo Covid-19 krīze turpinās. Līdz finanšu gada beigām turpinās arī aprēķinu veikšana, jo skatītāji mēdz pieprasīt naudu atpakaļ," uzsvēra Vimba.

Tad, kad teātris varēs atgriezties pie "normālās" darbības, tikai tad varēs saprast, kādas izrādes tiks spēlētas, kuras netiks un par kuriem iestudējumiem teātris varēs atdot skatītājiem biļetēs iztērēto naudu.

Vimba vēlējās kliedēt iespējamos pārpratumus, kas saistīti ar kompensāciju, proti, kompensāciju nevarēs saņemt par visām nenospēlētajām izrādēm. LNT direktors uzsvēra, ka kompensācijas maksās tikai par tām izrādēm, kas ārkārtējās situācijas dēļ ir atceltas, un par tām izrādēm, par kurām teātris atdos naudu skatītājiem par iegādātajām biļetēm.

Vimbas ieskatā šis kompensāciju mehānisms ir saprotams un mērķis ir gan cēls, gan labs. Viņš gan pauda neziņu, kā tas īstenosies praktiski. Teātra direktors atzina, ka reizēm pieņemtie lēmumi reālajā situācijā darbojas citādi, un tas no vienas puses ir saprotami, jo ar Covid-19 pandēmiju ikviens saskaras pirmo reizi.

Teātra direktors norādīja, ka kompensācija praktiski ir teātra neiegūtie ieņēmumi. Viņš skaidroja, ka kapitālsabiedrība ir rēķinājusies ar kaut kādiem ieņēmumiem. Vimbas ieskatā, lielais jautājums ir par to, vai saglabāt skatītāju, kurš iegādājies biļeti, vai saņemt kompensāciju un to investēt kādā teātra projektā.

Uz jautājumu, vai šī kompensācija teātrim varētu palīdzēt, Vimba atbildēja apstiprinoši, norādot, ka tā būtu daļēja palīdzība, kas gan apmēra ziņā neesot ne tuvu tam, ko teātris gada laikā var apgrozīt. LNT direktors skaidroja, ka gada laikā teātris apgroza piecus miljonus eiro, no tiem pašu ienākumi veido divus miljonus eiro.

"Ja paskatāmies uz šo gadu, var saprast, cik maz ir spēlēts, cik maz ir spēlēts skatītāju pilnā zālē. Kompensācijas naudu mēs varētu investēt tiešā veidā māksliniekos, darbiniekos, arīdzan mākslā, veidojot nākotnes projektus," sacīja Vimba.

Tāpat viņš atzīmēja, ka valsts kapitālsabiedrībām viena daļa naudas ir tāda, kuru nevar "pārlikt no maciņa uz maciņu" - finansējums ir jāizlieto tieši tam mērķim, kam tas ir paredzēts, piemēram, atalgojumam vai materiāltehniskās bāzes uzlabošanai.

"Līdz ar to mums ir mazāka iespēja operēt ar naudu, jo nav pašu ieņēmumu, ar kuriem mēs varētu rīkoties tā, kā uzskatām par pareizu. Neliegšos, sajūtu līmenī nav viegli, bet mēs turpinām strādāt, mēģināt maskās, ievērojot visus drošības pasākumus," sacīja Vimba, piebilstot, ka teātrī notiek iekšējās pirmizrādes bez skatītājiem.

Vaicāts, kurā brīdī teātrim varētu rasties lielas finansiālas problēmas, Vimba prognozēja, kas tas varētu notikt jau nākamā gada pavasarī. Viņš gan apstiprināja, ka ar Kultūras ministriju (KM) notiek pārrunas par iespējamiem situācijas risinājumiem. Teātris esot iesniedzis dažāda veida atskaites, tiek sniegta arī informācija saistībā ar ierobežojumiem, lai varētu pieņemt objektīvus lēmumus par kompensācijām.

LNT direktors uzsvēra, ka komunikācija ar KM notiek, bet gribētos, ka tā būtu vēl labāka. "Mēs visi mācamies, jo mums šī ir pirmā pandēmijas reize," atkārtoja Vimba.

Jau ziņots, ka pasākumu rīkotājiem valsts varētu kompensēt 80% no biļešu pircējiem atmaksātajiem līdzekļiem par ārkārtējās situācijas laikā no 9.novembra atceltajiem pasākumiem, tomēr šīs kompensācijas varētu izmaksāt vien nākamgad, paredz KM sagatavotais informatīvais ziņojums, kuru otrdien ārkārtas sēdē konceptuāli atbalstīja valdība.