Pazīstamajam juristam Džeriņam atkal nepatikšanas
Juristam Edgaram Džeriņam būs jāsamaksā 500 eiro par prettiesisku goda un cieņas aizskaršanu kādam ceļu policistam - tā savā 1. oktobra spriedumā lēmis LR Senāts. 2015. gadā Džeriņš nonācis ar viņu konfliktsituācijā, bet pēc tam pie paša nofilmēta video sociālajā tīklā “Facebook” divas reizes ievietojis aizskarošus personiska rakstura komentārus, un policists vērsies pret viņu tiesā. Tā nav vienīgā reize, kad Džeriņš nonācis konfliktā ar likumu un viņam ir nācies arī zināmu laiku pavadīt ieslodzījumā.
Par ko izcēlās konflikts
Ceļu policists Džeriņu aizturēja Rīgā. Viņš pārvietojās automašīnā ar Igaunijas reģistrācijas numuru. Izmantojot savas jurista zināšanas, viņš ar policistu sāka strīdēties, pieprasot izskaidrot viņa, kā protokola parakstītāja tiesības. Taisnības labad jāpiezīmē, ka policijas darbinieks viņam šīs tiesības (visticamāk, par lēmuma pārsūdzēšanas kārtību) izskaidrot tā arī nespēja un Džeriņš sākotnēji protokolu parakstīt atteicās. Vienlaicīgi jurists šo diskusiju filmēja ar mobilo telefonu, kaut arī policists lūdza to nedarīt, un pēc tam safilmēto materiālu ievietoja arī sociālajos tīklos “Facebook” un “Youtbe”. Tik tālu tas nebūtu nekas nosodāms, jo policists ir amatpersona un pat Eiropas Cilvēktiesību praksē ir atzīts, ka “pieļaujamās kritikas robežas attiecībā pret politiķiem un valsts pārvaldes darbiniekiem ir plašākas, nekā pret vidusmēra iedzīvotājiem”, tomēr pēc tam sekojošās Džeriņa darbības par vienkāršu kritiku ir grūti nosaukt.
Pie “Facebook” ievietotā video Džeriņš ir ierakstījis sekojošus vairākus komentārus (tiesas spriedumā policista vārds ir anonimizēts): “ Viņš ir tupākais ments (par policistu saukties nav tiesīgs) Latvijā. Es paprasīju, vai viņu bērnībā bērni sita, jo viņš ir tāds daunis. Es pateicu, ka tāds korumpēts taukpurnis nevarētu ņemt kukuļus, ja mikrofons un video strādātu. Viņš ir par iemeslu tam, ka mentus sauc par musoriem. Tagad lai tie klauni parāda, ka LV ir vēl kāds tupāks ments.”
Savukārt “Youtube” varēja lasīt: “Un nevajag attaisnot tizlumu – vai tiešām nevar dažus teikumus no galvas iemācīties pa vairākiem gadiem, ja tie vairākas reizes dienā jāskaidro katram vadītājam. Man tavu tizlo un uzblīdušo seju arī nemaz negribējās redzēt.”
Uzskatot, ka komentāros paustā informācija satur gan nepatiesu informāciju, gan ir personiski aizskaroša, policists vērsās tiesā, un iepriekšējās divās tiesu instancēs lēmums bija viņam pozitīvs.
Senāta spriedumā ir teikts: “Savos komentāros atbildētājs par prasītāju ir sniedzis nepatiesu informāciju, atspoguļojot prasītāju kā neizglītotu, korumpētu, neapķērīgu, fiziski un garīgi aprobežotu cilvēku un policistu, kas aizskar personas godu un cieņu. Turklāt šāda rīcība ir bijusi atkārtota un vērsta uz mērķi prasītāju pazemot un graut viņa reputāciju. Savos komentāros atbildētājs apvainojis prasītāju noziedzīga nodarījuma izdarīšanā (kukuļņemšanā), kaut arī tam nav bijis juridisks pamats.”
Tāpat ir arī atzīmēts, ka: “Tā kā atbildētājs, būdams sabiedrībā atpazīstams jurists, kurš sniedz konsultācijas un savu redzējumu ar ceļa satiksmes jomu saistītos problēmjautājumos, tādejādi pretendējot uz lietpratēja statusu, viņa teiktajam ir lielāks svars un līdz ar to lielāka ietekme uz visas sabiedrības izpratni attiecīgajā jautājumā, kas par publiski paustu jautājumu uzliek pienākumu būt īpaši atbildīgam.”
Spriedumā arī Džeriņam uzlikts par pienākumu trīs dienu laikā šos video izdzēst, taču, kā konstatēja Jauns.lv, tad vismaz “Youtube” šis video joprojām ir brīvi pieejams.
Cietumā par kukuļa piesavināšanos
Jurists Džeriņs kļuva sabiedrībā pazīstams kā autobraucēju aizstāvis dažādos satiksmes noteikumu pārkāpumos, un, esot visai kompetentam likumdošanā, viņam arī vairākos procesos ir izdevies uzvarēt. Savulaik viņš ir apstrīdējis arī ātruma pārsniegšanas autoradaru izmantošanas likumību. 2006. gada sākumā viņš kādam Guntim Gardam, solot izmantot savus personiskos sakarus, apsolījis iekārtot pansionātā vecus cilvēkus. Par to Džeriņš ir pieprasījis no viņa kukuli 2200 latu apmērā, lai šo naudu it kā nodotu tālāk kādai pašvaldības amatpersonai. Tomēr izrādījās, ka Garda ir sadarbojies ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju, un tā darbinieki Džeriņu vēlāk aizturēja. Rezultātā Rīgas apgabaltiesa viņam par uzkūdīšanu dot kukuli un par kukuļa piesavināšanos piesprieda vienu gadu cietumā. Senāts šo spriedumu atstāja spēkā. Džeriņš cietumā nonāca 2012. gada vasarā un tika atbrīvots pirms termiņa par labu uzvedību un iesaistīšanos resocializācijas pasākumos.
Tiesa gan, portāla sudzibas.lv sadaļā “krāpšana” izlasāms arī 2018. gada 2. jūlijā kādas Initas Silas veikts ieraksts: “Visu dzērušo šoferu aizstāvis Džeriņš un viņa padotais Mārtiņš Egle. Apsolīja palīdzēt tikt skaidrībā ar veselības valsts inspekciju, pārsūdzēt ekspertīžu rezultātus. No sākuma paprasīja 1500 eiro, pēc tam par 1000 eiro avansu uzticēja lietu savam palīgam Eglem. Pēc divu gadu tiesāšanās, rezultāts pilnīgi nekāds, tikai velti izšķiesta nauda.”
Šāds Senāta spriedums ir svarīgs arī ar to, ka to juristi var izmantot zemākas instances tiesās, lai norādītu uz šādu tiesu praksi jeb judikatūru, un tas bieži arī līdzīgās situācijās var ietekmēt spriedumus. Tas parāda, ka personiskas dabas apsaukāšanās interneta komentāros ir nosodāma un morālās kompensācijas saņemšana - ļoti reāla.
