Portāls ielādēsies pēc 15 sekundēm
Uz Jauns.lv
Tukuma mākslas galerijā “Durvis” skatāma dziedātāja Igo (Rodrigo Fomina) grafikas un dizaina priekšmetu darbu izstāde “Daudz laimes”. (Foto: no izdevniecības Rīgas Viļņi arhīva)

Igo novēl daudz laimes, mirdzošais kosmoss un lielais Dabas notikums: izstāžu ceļvedis

Kultūra
2020. gada 15. decembrī 04:17 2020. gada 15. decembrī 04:17
 
Elmārs
Barkāns
| Jauns.lv
Izstādes šajā ārkārtējās situācijas laikā ir teju vai vienīgais klātienes kultūras notikums, kurā varam piedalīties bez ierobežojumiem un iepazīties ne tikai ar vizuālo mākslu, bet arī citiem kultūras (un ne tikai) notikumiem, personībām un lietām. Tā, piemēram, Tukuma mākslas galerijā “Tukumā” varam iepazīt dziedātāja un dzejnieka Igo jeb Rodrigo Fomina vēl kādu daiļrades šķautni – grafiku un dizainu.

Grāmatnīcā “Valters un Rapa”, lūkojoties pēc jaunākajiem grāmatniecības izdevumiem, iespējams izbaudīt Jāzepa Pīgožņa balvas laureātes Agras Ritiņas ainaviskos Dabas notikumus. Savukārt, dodoties sastapties ar Dievu un baudīt sakrālo mākslu, Rīgas Pēterbaznīcā visi aicināti arī iepazīties ar mūsu valsts ceļu uz starptautisko atzīšanu laicīgajā pasaulē. Toties Imantā eksponētas Baibas Rēderes “kosmiskās” gleznas izstādē “Mirdzošias visss…”, bet Iļģuciema kultūras centrā var iepazīties ar apkaimes bagātīgo mākslas studiju veikumu pēdējā gada laikā.

* Rīgas grāmatu nama “Valters un Rapa” (Aspazijas bulvārī 24) galerijā līdz nākamā gada 15. janvārim aplūkojama “Jāzepa Pīgožņa balvas Latvijas ainavas glezniecībā” 2020. gada laureātes Agras Rītiņas izstāde “Dabas notikums”. Izcilā latviešu ainavista Jāzepa Pīgožņa (1934-2014) vārdā nosauktās balvas laureātes gleznas aizvilina sajūtās: katram savādākās, personīgās, vārdos neizsakāmās. Agras Ritiņas mākslas darbi skatītājus aizvilina sagaidīt savu dabas notikumu un sameklēt savu pļavu, laukus, kokus un ziedus. Māksliniece konsekventi saglabā savu glezniecības meistarību un izkopto kompozīcijas skaidrību. Viņas gleznu kompozīciju monumentalitāte cieši saistīta ar ļoti sievišķīgu pieeju detaļās. Tā ir tiekšanās pēc pilnības, lai cik liels vai mazs būtu formāts. Izcilā latviešu ainavista Jāzepa Pīgožņa (1934-2014) vārdā nosauktās balvas ieguvējas gleznas pasaules lieluma izjūta bieži iesākas ar ieiešanu dabā. “Katru gadu kā no jauna ieraugi miljoniem reižu atkārtojamies pavasara ziedēšanu. Katrreiz priecājies par svaigi nopļautu zāli un tās svaigo smaržu, kārtīgi sakārtotas āboliņa lapiņas vienu pie otras. Ziedu pušķi kā mākoņi iegulst vāzēs. Un pavasara, vasaras un rudens krāsainību nomaina dabā iestājies ziemas grafiskais miers...,” teic pati māksliniece. Viņa glezniecību apguvusi Latvijas Mākslas akadēmijas Latgales filiālē un šobrīd strādā Rēzeknes Mākslas un dizaina vidusskolā par gleznošanas un zīmēšanas  pasniedzēju. Agra Ritiņa kopš 2000. gada ir sarīkojusi vairāk kā 20 personālizstādes, kā arī piedalījusies grupu izstādēs Latvijā, Lietuvā, Baltkrievijā, Somijā, Vācijā, Beļģijā un Turcijā. Viņas izstāde grāmatu namā “Valters un Rapa” apskatāma tikai darba dienās. Sīkāk internetā: www.valtersunrapa.lv.

Rīgas Pēterbaznīcā skatāma izstāde “Ir Latvija. Ir Latvija brīva”, kas veltīta mūsu valsts pilnvērtīgas diplomātiskās atzīšanas simtgadei. (Foto: Publicitātes foto)

* Atzīmējot Latvijas valsts atzīšanas de iure simtgadi, kas gaidāma 2021. gada 26. janvārī, Rīgas Pēterbaznīca sadarbībā ar Latvijas Nacionālo arhīvu piedāvā dokumentāro liecību izstādi “Ir Latvija. Ir Latvija brīva”, kas būs skatāma līdz nākamā gada 31. janvārim. Izstādē apskatāmie Nacionālajā arhīvā uzkrātie dokumenti ir mūsu valsts tapšanas, neatkarīgas pastāvēšanas, Latvijas Republikas de iure statusa uzturēšanas (okupācijas gados), latviešu tautas Trešās Atmodas un valsts neatkarības atjaunošanas liecības. Izstādi papildina atsevišķi priekšmeti no Latvijas neatkarības kustības dalībnieka Jāņa Rožkalna ģimenes arhīva, kā arī fotogrāfijas no fotogrāfa Gunāra Janaiša, Andra Tenasa, Borisa Koļesņikova privātajiem arhīviem. Vēsturisks atgādinājums: Latvijas Republikas pasludināšana 1918. gada 18. novembrī notika sarežģītos iekšpolitiskos un starptautiskos apstākļos. Tikai 1921. gada 26. janvārī Antantes lielvalstis (Lielbritānija, Francija, Japāna, Beļģija un Itālija) atzina Latvijas valsti de iure bez jebkādiem ierobežojumiem vai noteikumiem. Pavisam kopā Latviju pirmajā neatkarības periodā de iure atzina 42 valstis – vairākums tolaik pastāvošo pasaules valstu. Sīkāk internetā: www.peterbaznica.riga.lv.

Baibas Rēderes darbs “Epifānija” izstādē “Mirdzošais viss…” (Foto: Publicitātes foto)

* Rīgas Kultūras un atpūtas centra “Imanta” galerijā (Anniņmuižas bulvārī 29) līdz nākamā gada 3. janvārim skatāma Baibas Rēderes gleznu izstāde “Mirdzošais viss...”. Tajā eksponēti pēdējos gados tapuši abstrakti gleznojumi eļļas un mākslinieces autortehnikā. “Jau kādu laiku darbos iezīmējas kosmiska noskaņa. Kad ārēji saules gaisma un enerģija mazinās, atklāju, ka ir īstais laiks priecāties par atstaroto gaismu, atspīdumiem, atblāzmām, citu debesu spīdekļu klātbūtni, iegrimt iekšējo procesu dinamikā, kas vienmēr sasaucas ar jebkuriem fizikāliem procesiem visumā,” stāsta pati māksliniece Baiba Rēdere. Katrs viņas darbs tapis pakāpeniski, slāni pa slānim, un veido tādu kā caurspīdīgu dzīves auduma līdzību. Gleznas ir stāsti bez vārdiem vai vizuāli skaņdarbi bez fiksēta gala, ar kustības dinamisko, ritmisko klātbūtni – darbi aicina pazust to virsmā, katru reizi atrodot ko jaunu, izveidojot saikni ar izjūtām un bezvārdu noslēpumaino, radošo esības daļu. Gleznošanas procesu autore uztver kā meditāciju: “Tā ir būšana plūsmā, veids kā piedzīvot netveramo, mēģināt attēlot neattēlojamo. Tā ir valoda, kas ļauj sazināties citos līmeņos. Galvenais šajā rituālā ir pats process, uzticēšanās un ļaušanās tam, jo priekšā vienmēr ir nezināmais. Radīšanas Mūza daudz labprātāk pēta noslēpumu nekā to atrisina; tā labāk apraksta mīklu nekā to izskaidro. Tas ir iemesls, kāpēc es izvēlos abstrakto gleznošanas virzienu”. Sīkāk internetā: www.imantakultura.riga.lv.

Izstādē “Meistara garais gads” piedalās arī tautas glezniecības studija “Grīva” (attēlā – studijas radošā telpa). (Foto: Publicitātes foto)

* Rīgas kultūras centra “Iļģuciems” Amatu nams (Lidoņu iela 27/k-2) līdz nākamā gada 17. janvārim aicina uz septiņu tautas lietišķās mākslas studiju un tautas glezniecības studijas izstādi “Meistara garais gads”. Tā ir tradicionālā Amatu nama studiju kopīgā izstāde, kurā vienuviet eksponēti visu studiju dalībnieku un vadītāju 2020. gada darbi. Šis gads ir bijis emocijām un nebijušiem izaicinājumiem bagāts. Šis ir arī garais gads jeb gads ar 366, nevis 365 diennaktīm. Tādēļ šogad izstādes tēma ir “Meistara garais gads”. Izstādes kopējo kompozīciju veido dažādās tehnikās izgatavotie lietišķās mākslas darbi – metālkalumi, keramika, austas tekstīlijas, pinumi, adījumi, tamborējumi un gleznas. Kultūras centra “Iļģuciems” Amatu namā darbojas septiņas tautas lietišķās mākslas studijas un tautas glezniecības studija, kurās līdzdarboties aicināts jebkurš interesents. Pielāgojoties jaunajam tehnoloģiju laikmetam un vēloties uzrunāt to sabiedrības daļu, kas ikdienā aktīvi izmanto internetu un sociālos tīklus, izstādes projekta ietvaros radīta arī paliekoša laikmeta liecība – video sižeti par visām kultūras centra “Iļģuciems” studijām: tautas lietišķās mākslas studijām “Austra”, “Ataudze”, “Irbi”, “Ceplis”, “Zīle”, “Puduris” un “Rītausma”, kā arī glezniecības studiju “Grīva”, kas skatāmi Rīgas pašvaldības kultūras iestāžu apvienības Youtube kontā. Sīkāk internetā: www.ilguciems.riga.lv.

* Tukuma mākslas galerijā “Durvis” (Brīvības laukumā 21) līdz nākamā gada 21. janvārim būs apskatāma dziedātāja, radio raidījumu vadītāja un dzejnieka Rodrigo Fomina jeb Igo grafikas un dizaina priekšmetu darbu izstāde “Daudz laimes”. Tajā apkopoti mākslinieka šīgada jūlijā, septembrī un oktobrī radītie grafikas darbi, kas publiskai apskatei izlikti pirmo reizi. Kopš 2010.gada Igo grafikas darbi tapuši kologrāfijas un oforta tehnikās, piedaloties grafiķes Neles Zirnītes meistarklasēs viņas darbnīcā “Slokas rezidence”. Savukārt brīvrokas zīmējumi veidoti uz papīra, izmantojot klasisko tušas un grafīta zīmuļa tehniku. Savus grafikas darbus Igo izmanto gan papildinot dzejoļu un eseju grāmatas, gan veidojot dizaina priekšmetu sērijas (sveču līnija, dekoratīvo apdruku sērija porcelāna un stikla traukiem), gan arī apdrukājot tekstilu un apģērbu līniju dizaina zīmolā “Igo Akcents personībai”. Igo pirmo pieredzi grafikas mākslā ieguvis kopā ar savu mammu grafiķi un fotogrāfi Irinu Tīri, dodoties brīvdabas plenēros un attēlojot dzimtās Liepājas ielas un pagalmiņus. Tagad Igo ir Jūrkalnes starptautiskā mākslas plenēra organizators un dalībnieks, bet Bauskas novadā Mežotnes pagastā Ceplī pašlaik tiek veidots Igo Mūzikas un mākslas centrs “Ceplis”. Sīkāk internetā: www.tukumamuzejs.lv.

Citi šobrīd lasa

Nevajadzētu nomirt, pirms neesi atdevis parādus. Saruna ar Viesturu Rudzīti - par pāreju starp dzīvību un nāvi
Bailīgajiem uz citu pusi: 9 īpaši baisas pasaules vietas 1
Karaliene Elizabete II un citi tuvākie Vindzoras pilī atvadās no prinča Filipa
Pievienot komentāru

Больно смотреть: Елизавету II не узнать на похоронах своего мужа

Принц Уильям и принц Гарри воссоединились на похоронах принца Филиппа. Как прошла встреча братьев?