Cilvēki niknojas arī par ministru algu palielinājumu: mums jāpaciešas, bet viņiem atalgojums augs
Saeima šonedēļ noraidīja opozīcijas priekšlikumu iesaldēt valsts augstāko amatpersonu algas. Tas nozīmē, ka Covid-19 pandēmijas izraisītās krīzes laikā, kad daudz cilvēku dzīvo ar samazinātu algu vai palikuši vispār bez ienākumiem, Ministru prezidenta un ministru atalgojums pieaugs. Daļa cilvēku uzskata, ka tas nav pareizi.
Amatpersonu atlīdzības likums nākamgad paredz ievērojamu atalgojuma pieaugumu Ministru prezidentam un ministriem. Premjera alga palielinātos no 4814 eiro līdz 5055 eiro, bet ministriem tā kāptu no 4570 eiro līdz 4798 eiro.
Uzņēmēji: valdībai jāsolidarizējas ar tautu
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) prezidents Aigars Rostovskis sarunā ar Jauns.lv sacīja, ka no valsts budžeta viedokļa augstāko amatpersonu atalgojuma palielināšana neko daudz neietekmēs. Bet šajos krīzes apstākļos, kad daudzām sabiedrības grupām klājas ļoti grūti, augstāko amatpersonu atalgojuma iesaldēšana būtu signāls, ka valdība ir kopā ar savu tautu.
Pretējā gadījumā situācija izveidojas stipri īpatnēja. Daudziem uzņēmējiem ar likumu ir aizliegta darbošanās, bet citiem, kuri strādā, ir ievērojams apgrozījuma kritums. Līdz ar to gan darba devējiem, gan darba ņēmējiem ienākumi krītas, un cilvēki pacieš samazinājumu. Šādos apstākļos nebūtu pareizi palielināt premjera un ministru algas.
Ja es būtu tajās kurpēs, es teiktu, ka nepiekrītu atalgojuma palielinājumam.
Rostovskis arī vērsa uzmanību uz vēl vienu strīdīgu lēmumu - krīzes laikā nesamazināt valsts pārvaldē strādājošo darbinieku algu. Izskanējis, ka šādā veidā tiek sildīta ekonomika, bet varbūt tomēr ierēdņiem vajadzēja solidarizēties ar privātajā sektorā strādājošajiem?
LTRK vadītājs norādīja uz Valsts prezidenta Egila Levita rīcību, kad viņš sabiedrības spiediena rezultātā lūdza Saeimu nepalielināt viņa atalgojumu.
Vislabāk būtu, ja prezidenta piemēram sekotu arī premjers un ministri, lūdzot nepalielināt viņu algas.
Cilvēki ir dusmīgi!
Sabiedrība saprot, ka valstī ir krīze un šajos apstākļos daudziem ir grūti. Tieši grūtību laikā valdībai vajadzētu solidarizēties ar vienkāršajiem cilvēkiem. Iedzīvotājiem vajadzētu sajusties, ka tā ir viņu valdība, kas ir kopā ar viņiem grūtībās, Rostovskis teica.
Taču, ja valdības locekļiem tiek palielinātas algas, cilvēkiem ir grūti pieņemt, ka "vieniem ir grūti, bet citi ēd kūkas. Tas cilvēkus padara dusmīgus, maigi sakot."
Domājot par valsts augstāko amatpersonu atalgojuma līmeni ilgtermiņā, to vajadzētu sasaistīt ar iekšzemes kopproduktu vai citiem attīstības rādītājiem. "Tas būtu pareizs vektors," uzskata Rostovskis. Viņš arī uzsver - būtu labi, ja ministru un deputātu krēslos sēdētu izglītoti, zinoši un veiksmīgi cilvēki, tāpēc viņu atalgojumam jābūt motivējošam un konkurētspējīgam.
Vai tiešām šajos apstākļos jāpalielina algas?
Savukārt Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Mārtiņš Bondars (AP), vaicāts, vai tiešām vajadzētu palielināt augstāko amatpersonu atalgojumu apstākļos, kad daudz cilvēku paliek bez darba un iztikas līdzekļiem, sarunā ar Jauns.lv sacīja, ka tiek vērtēts katra ieguldījums. Un tas tiekot darīts rūpīgi.
Viņš pauda uzskatu - ja cilvēks labi strādā, viņam jāsaņem normāls atalgojums par padarīto.
Bondars norādīja, ka ne visām sabiedrības grupām krīzes apstākļos atalgojumu samazina. Piemēram, mediķiem un skolotājiem gaidāms algas palielinājums. Jautājums esot par slodzes un ieguldījuma samērojamību.
Saeimas Budžeta komisijas priekšsēdētājs norādīja, ka augstāko amatpersonu atalgojuma jautājumu rūpīgi skatījusi valdība un atradusi balansu. Saeimai šajā gadījumā atliekot tikai uzticēties.
Saeimas vairākums noraida opozīcijas priekšlikumu
Opozīcijā esošā Zaļo un zemnieku savienība piedāvāja vismaz uz laiku no amatpersonu algu pieauguma atteikties. Taču Saeima šo priekšlikumu noraidīja.
“Šis priekšlikums paredz atlīdzību iesaldēt šī gada līmenī. Neizmantot to situāciju, ka pirms diviem gadiem vidējais atlīdzības pieaugums bija 8, 9, pat 10 procentu.
Un ņemt vērā, ka šobrīd ir krīzes situācija, atlīdzību sev palielinot tikai tad, ka mēs redzam, ka patiešām valdība ir prasmīgi spējusi ar to tikt galā,”
aicināja Saeimas deputāte Dana Reizniece-Ozola (ZZS), vēstīja lsm.lv. Šādu algu iesaldēšanu atbalstīja tikai 30 opozīcijas deputāti. Pret bija 54 valdošās koalīcijas pārstāvji, un vēl trīs deputāti atturējās.
Jauns.lv jau ziņoja ka Valsts prezidenta kancelejas vadība nosūtīja vēstuli Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājam Bondaram, rosinot Valsts prezidenta Egila Levita atalgojumam 2021.gadā tomēr nepiemērot ikgadējo indeksāciju. Šādu soli prezidenta kanceleja spēra pēc tam, kad sabiedrībā izskanēja sašutums, no valsts galvas sagaidot, ka viņš solidarizēsies ar tautu.
