Tiesa atļauj ieslodzītajiem apmeklēt tuvinieku bēres
Satversmes tiesa par neatbilstošu Satversmei atzinusi Sodu izpildes kodeksa normu, kas neparedz iespēju īslaicīgi atstāt brīvības atņemšanas vietu personām, kuras atrodas ieslodzījumā slēgtā vai daļēji slēgtā režīma cietumā.
Vēl arī Saeimai ir jāveic attiecīgas izmaiņas likumā, bet jau tagad ir skaidrs, ka šīs normas izpilde būs sarežģīta un prasīs lielus izdevumus.
Zārki pat vesti uz cietumiem
Šobrīd spēkā esošā Sodu izpildes kodeksa 49. panta 2. daļa nosaka: “Notiesātais, kurš sodu izcieš daļēji slēgtā cietuma soda režīma augstākajā pakāpē, atklātajā cietumā vai audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem, ar rakstveida iesniegumu brīvības atņemšanas iestādes priekšniekam var lūgt atļauju īslaicīgi atstāt brīvības atņemšanas iestādes teritoriju līdz piecām diennaktīm sakarā ar tuva radinieka nāvi vai smagu slimību, kas apdraud slimā dzīvību.”
Tas nozīmē, ka ieslodzītajiem, kuri atrodas slēgtā cietumā vai daļēji slēgtā cietuma divās zemākajās pakāpēs, kā arī apcietinātajiem šādu tiesību nav. Tiesa, ir bijuši precedenti, kad ar pārējo tuvinieku piekrišanu zārks ar nelaiķi ir vests uz cietuma caurlaižu telpām, kur ieslodzītajam dota iespēja atvadīties.
Satversmes tiesa savā spriedumā atsaukusies uz Satversmes 91. pantu, kas nosaka, ka visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā un ka cilvēka tiesības tiek īstenotas bez jebkādas diskriminācijas, kā arī uz 96. pantu, kurā teikts – ikvienam ir tiesības uz privātās dzīves, mājokļa un korespondences neaizskaramību. Sūdzība izskatīta pēc ieslodzītā Jura Krasovska prasības.
Tiesa arī piedāvā, ka līdz grozījumu pieņemšanai konkrētajā likumā atļauju apmeklēt tuvinieka bēres varētu dot arī visiem tiem ieslodzītajiem, kuriem līdz šim brīdim tādu tiesību nebija.
Cietuma režīmi
Lai veicinātu ieslodzīto sociālo rehabilitāciju un labošanās iespēju, Latvijas ieslodzījumu sistēmas pamatā ir tā sauktā progresīvā soda izciešanas sistēma.
Par smagiem noziegumiem notiesātie vispirms nonāk slēgtā cietuma zemākajā pakāpē, bet, izciešot sodu bez režīma pārkāpumiem, viņiem ir iespēja pēc noteikta laika pāriet vidējā un pēc tam augstākajā pakāpē. Tad viņi var pāriet uz daļēji slēgtā cietuma režīmu, kurā arī ir šādas trīs pakāpes, un pēdējais režīms ir atklātais cietums.
Ar katru augstāku cietuma pakāpi ieslodzītajam nāk klāt lielākas pozitīvas iespējas – biežāk un ilgāku laiku satikties ar tuviniekiem un, protams, arī vieglāks uzturēšanas režīms. Piemēram, atklātā cietuma režīmā ieslodzītajiem jau ir iespējas doties īsos atvaļinājumos uz mājām un strādāt ārpus cietuma teritorijas, un atgriezties, lai tikai pārnakšņotu.
Arī uz mūžu notiesātie
Ja šo tiesas lēmumu automātiski attiecina uz visām cietuma kategorijām, tas nozīmē, ka atļauju doties uz bērēm varēs pieprasīt arī uz mūžu notiesātie.
Mūža ieslodzījumu piespriež par īpaši smagiem noziegumiem, tā vienmēr ir slepkavība, un šādu notiesāto šobrīd ir vairāk nekā sešdesmit. Viņi tiek turēti paaugstinātas drošības apstākļos, un šāda došanās uz bērēm varētu būt kā vienīgā iespēja bēgšanas mēģinājumam.
Īpaša kategorija ir arī apcietinātie, kuru saziņa ar ārpusi ir samazināta līdz minimumam, lai novērstu iespēju, ka viņi varētu jebkādā veidā ietekmēt savas lietas izmeklēšanas gaitu.
Cietumsargi ir neziņā
Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšniece Ilona Spure "Likumam un Taisnībai" atzīst, ka Satversmes tiesas lēmums pārsteidzis nesagatavotus un pagaidām neesot skaidrs, kā to varētu praksē īstenot; par to būs jāspriež kopā ar Tieslietu ministriju.
Šobrīd Ieslodzījuma vietu pārvalde nodrošina tikai cietumu apsardzi un ieslodzīto pārvietošanos konkrētā cietuma iekšējā teritorijā, bet apcietināto konvojēšanu uz tiesu un pārvietošanu starp cietumiem nodrošina Iekšlietu ministrija, kuras rīcībā ir attiecīga apakšvienība un speciāli aprīkoti transporta līdzekļi.
“Ja Saeima nolems, ka šādi grozījumi Sodu izpildes kodeksā ir jāveic un ka pārvaldei to izpilde ir arī jānodrošina, piesaistot savus darbiniekus, tam noteikti būs nepieciešami papildu līdzekļi un materiālie resursi,” uzskata Spure.
Šobrīd Latvijā ieslodzījumā atrodas aptuveni 3500 cilvēku, un, tā kā ieslodzītie parasti cenšas visas savas tiesības pilnībā izmantot, šādu gadījumu skaits gadā varētu būt liels.
