Kuldīgas bērnu vecāki pakļaujas 5G sazvērestības teorijai un nobalso pret labākiem sakariem
Kuldīgas Viļa Plūdoņa vidusskolas audzēkņu vecāku vairākums uzskata, ka ne viņu bērniem, ne pedagogiem nav vajadzīgs labs internets un mobilie sakari. Tā var spriest par viņu lēmumu aizliegt uz skolas jumta uzstādīt pašu lietoto mobilo sakaru antenu.
Nenomainot vecās vai neuzstādot jaunās antenas, nevar cerēt uz mobilo sakaru un interneta ātruma uzlabojumiem. Tomēr līdz ar koronavīrusa pandēmiju plašumā vērsies arī karš pret jaunākās paaudzes interneta tehnoloģiju 5G, un bieži vien cieš arī pašu sazvērnieku lietotie 4G sakari.
Sazvērestību epidēmija
Simtiem sazvērestības teoriju piekritēju nenogurstoši klāsta par 5G starojuma kaitīgumu, tostarp Latvijā. Mūsu valstī pagaidām viņi aprobežojas ar aģitāciju sociālajos tīklos un mēģinājumiem nopelnīt ar tehnoloģisku šarlatānismu, piedāvājot par 25 eiro iegādāties īpašu mobilā telefona maciņu, kas pasargājot no 5G starojuma. Igaunijā 5G sazvērnieku bizness pelna daudzkārt vairāk – tur starojuma aizsargierīces kaklarotu un telefona uzlīmju veidā maksā pat simtiem eiro.
Lielbritānijā līdz ar Covid-19 izplatību jau pavasarī dedzināti mobilo sakaru torņi, Rietumeiropā vārdiskus un pat fiziskus uzbrukumus piedzīvoja inženieri, kuri uzstādīja 5G bāzes stacijas. Vairāku Šveices reģionu valdības, pakļaujoties sazvērnieku spiedienam, aizliegušas savā teritorijā uzstādīt jaunus 5G sakaru torņus.
Eiropas Telekomunikāciju tīklu operatoru asociācija nesen publicēja pētījumu, kurā teikts, ka tikai 54% eiropiešu ir pozitīvi noskaņoti pret 5G tehnoloģiju. Lielai daļai nav stingras pārliecības, ka dažādi mīti par 5G ir nepatiesi.
Balsojumam pret pietika ar ceturtdaļu
Līdzīgas noskaņas vērojamas arī Latvijā. Oktobrī, pakļaujoties vecāku spiedienam, antenu liedza uzstādīt Latvijas Mobilā telefona antenu un aparatūru uz Kuldīgas Viļa Plūdoņa vidusskolas jumta. Tas nav pedagogu, deputātu vai skolēnu lēmums, bet pamatā sakaru nozares un fizikas nespeciālistu lēmums.
Skolas direktore Inese Astaševska "Kas Jauns Avīzei" atklāj, ka no 676 audzēkņu vecākiem viedokli izteica mazāk nekā trešā daļa. Pret bija 194, un parlamentā to neuzskatītu par kvorumu.
“Pirmā anketa bija apkopota septembra pirmajos datumos. Uz to atbildēja 160 vecāki – 121 teica nē, bet 39 jā. Aptauju pagarinājām, jo bija vecāki, kuri nebija paspējuši izteikt savu viedokli. Papildus saņēmām vēl 88 atbildes – 73 nē un 15 jā. Kopā savu viedokli izteica 209 vecāki,” stāsta Astaševska.
Bija arī agresīvi argumenti
“Par šo tēmu nav viena konkrēta viedokļa ne pašvaldības speciālistiem, ne skolas darbiniekiem, ne vecākiem. Daļa sabiedrības ir atbalstoša, bet liela daļa ir pret. Tā kā šī ir viena no lielākajām skolām novadā, vienojāmies, ka noteikti jājautā arī vecāku viedoklis. Aptaujā pārliecinošs vairākums vecāku (76% – Red.) iebilda pret šādu ieceri. Protams, bija arī ļoti agresīvi un aizvainojumu pilni argumenti, bet, lielākoties vecāki savu nostāju pamatoja ar to, ka ir pārāk maz informēti par 5G ietekmi, blakusparādībām, nepieciešamību un tā tālāk, līdz ar to baidās no nezināmā, līdz galam neizpētītā,” spriež Astaševska.
29. oktobrī domes sēdē piedalījās 15 deputāti, kas visi nobalsoja par aizliegumu uzstādīt antenu uz skolas jumta. Kristīne Duļbinska, Kuldīgas novada domes Mārketinga un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja, "Kas Jauns Avīzei" teic, ka domnieki tikai ņēmuši vērā vecāku vairākuma prasību.
Atkal nošauts greizi
Latvijas 5G pretinieki ne reizi vien savos video kā uz draudu avotu norādījuši uz 4G antenām – viņu pašu ikdienā izmantotu tehnoloģiju. Tieši tā noticis arī Kuldīgā – ja vecāku vairākums vēlas būt konsekventi, viņiem jāatsakās no saviem mobilajiem telefoniem.
Proti, Valdis Jalinskis, LMT Sabiedrisko attiecību daļas vadītājs, "Kas Jauns Avīzei" norāda: “Vispirms vēlamies precizēt, ka LMT uz Kuldīgas vidusskolas jumta vēlējās uzstādīt 4G bāzes staciju, tas ir, izmantot tehnoloģiju, kas pasaulē ir pārbaudīta un Latvijā darbojas jau vairāk nekā desmit gadus.”
Līdz šim LMT uzstādījis visā Latvijā vairāk nekā 1400 bāzes staciju, un 4G pārklājums tiek nodrošināts 99% valsts teritorijas. Uzņēmums ik gadu uzstāda arī vairāk nekā 50 jaunu bāzes staciju, no kurām liela daļa izvietotas uz sabiedrisko ēku jumtiem, tostarp pašvaldību ēkām, skolām, slimnīcām, kultūras objektiem.
Jalinskis skaidro, ka jaunu bāzes staciju vietu izvēles pamatā ir divi faktori: elektronisko sakaru tīkla pārklājums, lai būtu nodrošināts pietiekams signāla stiprums datu un balss pakalpojumiem ārtelpās un iekštelpās, un tīkla jauda jeb ietilpība, lai būtu nodrošināts pakalpojums vienlaikus daudziem klientiem, nezaudējot kvalitāti (sarunu skaits un datu apjoms, kas notiek reizē).
Pēdējā gada laikā, regulāri izvērtējot LMT pakalpojumu kvalitāti Kuldīgā un apkārtnē, secināts, ka stabili pieaug datu patēriņš. “Īpaši tas parādījās pēdējā pusgada laikā, kad pandēmijas dēļ arvien vairāk cilvēku sāka lietot internetu attālinātajam darbam un mācībām,” saka Jalinskis.
Nevar prasīt sakarus bez iekārtām
Saņemtās klientu sūdzības un prognoze liecina, ka esošo bāzes staciju jaudas robeža būs sasniegta jau tuvākajā laikā. Ņemot vērā Kuldīgas arhitektūru un apbūves īpatnības, tālāka esošo staciju paplašināšana neesot pieļaujama un nepieciešams uzstādīt jaunas.
Lai nodrošinātu kvalitatīvus LMT pakalpojumus arī nākotnē, nepieciešams Kuldīgā, it īpaši centrā, izbūvēt vismaz četras vai piecas jaunas bāzes stacijas, skaidro Jalinskis. “Jaunās bāzes stacijas Piltenes ielā 25 (kurai nesaņēmām atļauju) un Pilsētas laukumā 4A (kur būvēsim) ir tikai pirmās no nepieciešamā attīstības projekta. Ir jāsaprot, ka īpaši attālinātā darba un mācību apstākļos nevar prasīt operatoram labu interneta kvalitāti, bet neļaut būvēt infrastruktūru, kas to nodrošina.”
Jalinskis uzsver, ka bāzes staciju izvietošana notiek, ievērojot visus tiesiskos regulējumus, tostarp Ministru kabineta noteikumu Nr. 501 Elektronisko sakaru tīklu ierīkošanas, būvniecības un uzraudzības kārtība un Nr. 637 Elektromagnētiskā lauka iedarbības uz iedzīvotājiem novērtēšanas un ierobežošanas noteikumi prasības.
