FOTO: Milzkalnē iebrūk rapšu lauks: izveidojusies trīs metrus dziļa bedre-piltuve
Engures novada Milzkalnē, netālu no Šlokenbekas pils, rapšu laukā pagājušā mēnesī iebrucis rapšu lauks. Lauka sējumu vidū nu ir pamatīga bedre, kura izveidojusies pēkšņi un negaidot, iebrūkot zemei. Pastāv dažādas versijas, kādēļ notikusi šāda reta dabas parādība. Visdrīzāk tā esot karsta kritene, kuras Latvijā šur tur ir sastopamas, bet ne bieži un tās ir aizsargājamas dabas vērtības.
Apmēram trīs metrus dziļā piltuvveida bedre nu norobežota ar sarkanām lentēm un speciālisti iesaka tai netuvoties, jo var gadīties, ka zemes iebrukums var atkārtoties turpat līdzās. Netālu dzīvojošie milzkanieši stāsta, ka šajā apvidū ir vairāki pazemes sēravoti, kuri, iespējams, ir veicinājuši šo dabas parādību, raksta vietējās pašvaldības izdevums “Engures Novada Ziņas”.
Dabas aizsardzības pārvaldē skaidroja, ka kritenes veidojas, pazemes ūdeņiem izskalojot irdenos zemes slāņus. Kad dobums apakšā kļuvis pārāk liels, virsējie slāņi iebrūk. Karsta procesi notiek vietās, kur zemes dzīlēs sastopami ūdenī viegli šķīstošie ieži – dolomīts un ģipšakmens. Dziļi pazemē veidojas tukšumi, bet ārēji redzamas pazīmes zemes virspusē izpaužas tikai karsta procesu darbības gala rezultātā, kad tukšums pazemē kļuvis tik liels, bet zemes virskārta virs tā tik plāna, ka vairs nespēj noturēties un iebrūk.
Skaidrības labad jāpiebilst, ka karsta procesiem (iežu šķīšanai pazemē, kriteņu iebrukumiem) nav nekāda sakara ar karstumu. Karsta procesi notiek pazemes vēsumā. Nosaukums saistīts ar Karsta plato Slovēnijā, kas bagāts ar šādiem ģeoloģiskiem procesiem.
Tomēr tikai pēc fotogrāfijām pateikt, vai tā tiešām ir kritene, gan īsti nevarot un vajadzētu detalizētu pētījumu. Kā otrs iespējamais variants tiek minēts sufozijas iegruvums, kas varot veidoties, ja virs smilšu un grants slāņiem ir māls.
Neparastā bedre parādījusies tik pēkšņi, ka vietējie atcerējušies stāstu, kas vēsta, ka no Milzkalnes muižas uz Durbes pili reiz esot vedusi slepena eja, un pieļauj, ka varbūt dabas spēki parādījuši, kur tā bijusi.
“Kur ir gājusi eja un vai tā vēl ir atrodama, grūti pateikt. Ir cilvēki ar dažādiem instrumentiem meklējuši, bet nav atraduši. Tomēr par to, ka tas tā ir bijis, tāds pastāsts no mutes mutē iet,” atceras Šlokenbekas muižas gide Indra Krimska. Tagad ap kriteni izveidots norobežojums, jo iegruvuma process var turpināties, tādēļ atrasties kritenes tiešā tuvumā nav vēlams.
Zemes iebrukumi - karsta kritenes Latvijā
Engures novada Milzkalnē, netālu no Šlokenbekas pils rapšu laukā pagājušā mēnesī iebrucis rapšu lauks! Lauka sējumu vidū nu ir pamatīga ...
Kritenes Latvijā ir reta dabas parādība, bet tās nav nekas nebijis un tās mūsu valstī ir sastopamas – pārsvarā Zemgalē pie leišu robežas, Dienvidkurzemē un Siguldas apkārtnē. Tautā karsta kritenēm doti savi nosaukumi – Siena dobe, Kazas dobe, Nāves dobe un citi. Tās raksturīgas Skaistkalnes, Baldones, Ķemeru un Allažu apkārtnei, kā arī atsevišķām vietām Dienvidkurzemē, kur zem kvartāra nogulumiem ieguļ kaļķakmens. Līdz šodienai visvairāk izpētītas ir Skaistkalnes apkārtnē izplatītās karsta formas. Vislielākā virszemes karsta formu izplatība Latvijas teritorijā konstatēta austrumos no Skaistkalnes, tā turpinās arī Lietuvas teritorijā, kur izveidots Biržu reģionālais parks.
Skaistkalnes karsta kritenes:
