Pandēmijas Uzgaidāmā telpa, īpašie aktieri Siguldā un sieviešu neuzrakstītie stāsti: izstāžu ceļvedis

Kamēr aktieri fiziski nevar kāpt uz skatuves priecēt savus fanus, “Siguldas devona” galveno skatuvi vismaz fotogrāfijās izstādē “Ikonas – izstāde par tiesībām būt” aizņēmuši īpaši aktieri no Zviedrijas, kuri iejutušies dažādu ikonisku personāžu tēlos, tādējādi apliecinot cilvēku ar īpašām vajadzībām tiesības uz vietu pasaules mākslā, sabiedrībā un vēsturē. Par citām tiesībām – sieviešu tiesībām – stāsta izstāde “Atceros, tātad esmu. Neuzrakstītie stāsti: mākslinieču arhīvi” Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, kas aktualizē atšķirīgu mākslas vēstures lasījumu caur sieviešu mākslinieču pieredzēm padomju perioda mākslas, sociālo un politisko norišu kontekstā.

Turpinās Latvijas patriotu mēnesis, kas aicina mūs apzināties savu valsti un tās vērtību, arī ar vairāku izstāžu palīdzību. Tukuma Mākslas muzejā izstādē “No valsts uz muzeju” eksponēti valstiski nozīmīgi mākslas darbu papildinājumi muzeja krājumā no tā pirmsākumiem 1936. līdz pat mūsdienām, bet Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā apskatāms vērtīgs jaunieguvums – militāro un sporta apbalvojumu, kā arī citu piemiņas zīmju kolekcija, īpaši izceļot starpkaru Latvijas godalgas.

* Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenās ēkas 4. stāva izstāžu zālēs līdz nākamā gada 24.janvārim skatāma Latvijas Laikmetīgās mākslas centra veidotā izstāde “Atceros, tātad esmu. Neuzrakstītie stāsti: mākslinieču arhīvi”, kas aktualizē atšķirīgu mākslas vēstures lasījumu caur sieviešu mākslinieču pieredzēm padomju perioda mākslas, sociālo un politisko norišu kontekstā. Izstādes organizatori akcentējuši, ka, pārdomājot Latvijas un Austrumeiropas 20. gadsimta otrās puses vēsturi, ko iezīmē padomju periods un tā kultivētā ilūzija par “dzimumu vienlīdzību”, izstāde piedāvā nesenās pagātnes interpretācijas iespējas, vēršoties pret pieņemtajām hierarhijām vēstures naratīvu veidošanā. Projekts izceļ dažādas mākslinieciskās prakses, faktus, atmiņas, cilvēciskās un estētiskās vērtības, kas var paskaidrot ne tikai mākslinieču pozīciju un ietekmi sociālā un kultūras ainā, bet arī atklāt jaunus mūsu vēstures stāstus. Šīs izstādes kodols ir mākslinieces Rita Einberga (1921-1979), Laima Eglīte (1945), Maija Eliase (1924-1991), Mudīte Gaiševska (1935), Ruta Kreica (1946), Rasa Kalniņa-Grīnberga (1936) un Olga Neimane-Kateņeva (1908-2001). Kā uzsver izstādes organizatori, katra no šīm māksliniecēm pārstāv atšķirīgas mākslinieciskās stratēģijas, kas saistītas gan ar alternatīvo kultūru un centieniem dažādot mākslas valodu, gan oficiālās mākslas scēnas radošo interešu diapazonu. Savukārt domājot par feminisma un dzimtes aspektiem šodienas kontekstā, izstādei jaundarbus veidojušas mākslinieces Anni Puolakka (Somija), Liliana Piskorska (Polija), kā arī mūsu pašmāju mākslinieces Marta Trektere, Evita Goze un Rasa Jansone. Sīkāk internetā: www.lnmm.lv.

* Rīgas mākslas galerijā “Māksla XO” (Elizabetes ielā 14) līdz 31. decembrim skatāma mākslinieces Vinetas Kaulačas gleznu izstāde “Uzgaidāmā telpa”, kas spilgti ataino jauno mūsdienu realitāti un reflektē par šajā gadā iegūto, iepriekš nepiedzīvoto laika pieredzi. “Attiecības ar telpu ir izmainītas pēkšņi. Tā retinātā laika sajūta, ko piedzīvojām pavasarī, ir izmainījusi arī telpiskās attiecības. Tukšas pilsētas, ielas, stacijas, lidostas, muzeji, teātri vairs nav kādas apzināti virzītas iztēles rezultāts, bet gan jaunā realitāte. Sākotnēji neticamu attēlu plūsma, kas pārpludināja publisko mediju telpu, ir apliecinājusi, ka tukšās telpas ir sava laika zīme,” tā teic Vineta Kaulača. Vineta Kaulača ieguvusi maģistra grādu Latvijas Mākslas akadēmijā (2002,), studējusi Berlīnes Mākslas Universitātes Vizuālās komunikācijas nodaļā (1999.-2000., Vācija) un Humbolta Valsts universitātes Foto un Glezniecības nodaļās (1995.-1996., Kalifornija, ASV); izstādēs piedalās kopš 1990. gada. Mākslinieces darbi atrodas nozīmīgās publiskās kolekcijās: Latvijas Nacionālās mākslas muzejā, ASV vēstniecības Rīgā “Art in Embassies”, Eiropas Parlamenta kolekcijā un citviet. Sīkāk internetā: www.makslaxogalerija.lv.

* Siguldas kultūras centrā “Siguldas devons” (Pils ielā 10) līdz 10. decembri skatāma Zviedrijā tapusi unikāla lielformāta fotoizstāde “Ikonas – izstāde par tiesībām būt”, kuru veidojis viens no lielākajiem un ietekmīgākajiem fotomuzejiem pasaulē – Zviedrijas Fotogrāfijas muzejs “Fotografiska”, sadarbojoties ar teātri “Glada Hudik”, kurā darbojas arī aktieri ar garīga rakstura traucējumiem. “Glada Hudik” cilvēki ir fotomodeļi, kas iejutušies dažādu ikonisku personāžu tēlos, tādējādi gūstot iespēju ieņemt savu vietu pasaules mākslā, sabiedrībā un vēsturē. Dīva, Policists, Dumpinieks, Karaliene... Katrs tēls uzrunā ar savu, piesātinātu vēstījumu. Kultūra rada ikonas, par kurām sapņojam un ar kurām attiecības veidojam mēs, sabiedrības locekļi. Ikonas stāsta par cilvēka pastāvēšanas mūžīgo cīņu starp cerībām un izmisumu, sapņiem un realitāti, ierobežojumiem un iespējām. Pateicoties “Glada Hudik” trupas darbam, cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem ir ieņēmuši savu vietu uz teātra skatuves un guvuši ievērojamus starptautiskus panākumus. Tādēļ arī kultūras centrā “Siguldas devons” izstāde skatāmi tieši tur, kur tai pieklājas – uz “Radix” zāles lielās skatuves. Laikā, kad Covid-19 krīzes dēļ skatuves kļuvušas tukšas, tās iegūst spēju pārdzimt jaunā veidolā! Zviedrijas Fotogrāfijas muzejs “Fotografiska” allaž tiecas uzrunāt savus skatītājus ar sabiedriski aktuālām tēmām, kas liek aizdomāties un rosina uz patiesām pārmaiņām. Daudzveidība, demokrātija un visu cilvēku līdztiesība ir svarīgas vērtības, kas spilgti izpaužas arī šajā izstādē, ko veidojušas zviedru scenogrāfes un kostīmu mākslinieces Helēna Andersone un Linda Sandberga kopā ar fotogrāfi Emmu Svensoni. Fotoizstāde ir ceļš uz patiesu tādas sabiedrības daļas iekļaušanu, kuru ikdienā redzam tik reti un kura vēsturiski allaž ir palikusi neredzama. Sīkāk internetā: www.sigulda.lv.

* Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā (Akadēmijas ielā 10) līdz 2. decembrim skatāma Muzeja jaunieguvumu izstāde, kurā galvenā vieta ierādīta militāro un sporta apbalvojumu, citu piemiņas zīmju un pulksteņu kolekcija. To veido 117 priekšmeti, no kuriem muzeja speciālisti kā īpaši vērtīgus izceļ starpkaru Latvijas laika Triju Zvaigžņu ordeni, Atzinības krustu un Lāčplēša Kara ordeni. “Vērtīgo kolekciju iegādājāmies no privāta kolekcionāra, kurš to bija veidojis vairāku desmitu gadu garumā. Latvijā šādu apbalvojumu un piemiņas zīmju kolekcionēšana aktīvi sākās, tuvojoties neatkarības atjaunošanai, jo, piemēram, Otrā pasaules kara laikā liela daļa Lāčplēša Kara ordeņu kopā ar citiem valsts augstākajiem apbalvojumiem, visticamāk, tika izvesti kā trofejas. Iespējams, padomju okupācijas režīma ierēdņi un specdienesti tos izveda uz Krievijas muzeju vai arhīvu krātuvēm. Savukārt pēckara gados viss, kas saistījās ar pirmo brīvvalsti vai aizliegtu simboliku, tika konfiscēts. Līdz ar to šāda apjoma kolekcija ir ārkārtīgi liels ieguvums, jo atsevišķi meklēt dažādus retus un kolekcionāru vidū iekārojamus apbalvojumus ir laikietilpīgi un dārgi,” skaidro muzeja galvenais krājuma glabātājs Aldis Barševskis. Starp unikālajām piemiņas zīmēm atrodami arī sporta apbalvojumi un sporta svētku piemiņas zīmes no 20. gadsimta trīsdesmitajiem gadiem, militāro vienību nozīmes, skautu kustības un Latvijas Mazpulku biedrības nozīmes. Tāpat izstādē skatāmi vēl citi muzeja jaunieguvumi: pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu pilsētas sabiedriskā transporta mēnešbiļete; foto, kas sniedz ieskatu Jelgavas daiļkrāsotāju un Jelgavas amatnieku biedrības dzīvē pirmās brīvvalsts laikā; vienkāršas kartona kastītes, kurās padomju laikā saiņoja dzērvenes pūdercukurā… Iespējams, šīs lietas naudas izteiksmē neko daudz nemaksā, bet ir nozīmīgas laikmetu raksturojošas lietas. Sīkāk internetā: www.jvmm.lv.

* Tukuma Mākslas muzejā (Harmonijas ielā 7) līdz nākamā gada 14. februārim apskatāma izstāde “No valsts uz muzeju”, kurā eksponēti valstiski nozīmīgi mākslas darbu papildinājumi Tukuma muzeja krājumā no 1936. līdz 2019. gadam. Šie mākslas darbi muzejā nonākuši vai restaurēti, pateicoties Kultūras fondam un Valsts kultūrkapitāla fonda finansējumam. 1936. un 1937. gadā Tukuma pilsētas mākslas muzejs no Kultūras fonda kopā saņēma 17 mākslas darbus – Jaņa Rozentāla,  Kārļa Miesnieka, Ģederta Eliasa, Niklāva Strunkes un citu izcilu Latvijas mākslinieku darbus. Savukārt no 2002. līdz 2008. gadam iepērkot 15 mākslas darbus, uzsvars tika likts uz Tukumam nozīmīgu autoru – Anša Artuma, Kārļa Neiļa, Leonīda Āriņa, Alberta Pauliņa – gleznu kolekcijas papildināšanu. Šo izcilo mākslinieku darbi arī vienkopus apskatāmi izstādē. Izstādes organizatori atgādina, ka jau uzreiz pēc Tukuma pilsētas mākslas muzeja dibināšanas 1936. gada 9. janvārī Kultūras fondam adresēja vēstuli, kurā bija teikts: “Lai muzejs reprezentētu latvju mākslu pilnībā, būtu ļoti vēlams iegūt arī vecākās paaudzes mākslinieku darbus. Pēdējo iegāde pilsētai tomēr nav un arī turpmāk nebūs pa spēkam ierobežoto līdzekļu dēļ”. Vēlmju sarakstā bija uzskaitīti vairāki autoru, kuru darbus muzejs labprāt redzētu savā krājumā - Burkards Dzenis, Ģederts Eliass, Ludolfs Liberts, Vilhelms Purvītis, Uga Skulme, Niklāvs Strunke un citi. Nu jau 85. gadu līdzās pašvaldības finansējumam, Tukuma muzeja kolekcijas papildināšanu un uzturēšanu atbalsta arī valsts dibinātie kultūras fondi. Sīkāk internetā: www.tukumamuzejs.lv.