Eiropas Cilvēktiesību tiesa nepieņem tālākai izskatīšanai būvinženiera Sergeta sūdzību
Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) šodien izbeigusi tiesvedību Zolitūdes traģēdijas krimināllietā apsūdzētā būvinženiera Ivara Sergeta sūdzības lietā, kas bija saistīta ar savulaik pie viņa birojā veikto kratīšanu.
Trīs tiesnešu sastāvā pieņemtais galīgais un nepārsūdzamais lēmums atzīst Sergeta sūdzību par nepieņemamu tālākai izskatīšanai pēc būtības un izbeidz tiesvedību šajā lietā, informēja Ārlietu ministrijā (ĀM).
Notikumi, par kuriem ECT sūdzējās Sergets, risinājās 2011.gadā, vēl pirms Zolitūdes traģēdijas. Sergets ECT vērsās 2012.gada vasarā. Lielveikals "Maxima" Zolitūdē sabruka 2013.gada 21.novembrī, dzīvību zaudējot 54 cilvēkiem, bet vairākiem desmitiem gūstot smagus ievainojumus.
Paziņo spriedumu Zolitūdes krimināllietā: par vainīgu atzīst tikai būvinženieri Sergetu
Atsaucoties uz Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju, Sergets sūdzējās, ka Valsts policijas darbinieki, veicot pārbaudi viņa darbavietā, bija apskatījuši un izņēmuši arī viņam piederošo klēpjdatoru.
ECT, atsaucoties uz Latvijas valdības sniegto informāciju, atzīmēja, ka, Valsts policijas veiktās pārbaudes laikā tika izņemti vairāki juridiskai personai piederošie datori, taču Sergetam piederošais klēpjdators izņemts netika. Tāpēc šo sūdzību ECT noraidīja kā nepieņemamu izskatīšanai "ratione personae", proti, attiecībā pret iesniedzēju iejaukšanās viņa tiesībās uz korespondences neaizskaramību nebija notikusi.
Savukārt, pievēršoties sūdzībai par Sergeta personiskā klēpjdatora apskati, ECT izvērtēja valdības izvirzīto argumentu, ka šajā gadījumā iejaukšanās nebija sasniegusi minimālo aizskāruma līmeni. Piemērojot šo pieņemamības kritēriju, ECT vērtē konkrētās iejaukšanās aizskāruma līmeni, cilvēktiesību situāciju konkrētajā valstī, kā arī to, vai nacionālajai tiesai ir bijusi iespēja izskatīt šo sūdzību.
ECT vispirms norādīja, ka aizskāruma līmenis katrā lietā ir nosakāms individuāli, ņemot vērā gan iesniedzēja subjektīvo attieksmi pret situāciju, gan arī lietas objektīvos apstākļus. Piemērojot šos principus Sergeta gadījumam, ECT secināja, ka iespējamā iejaukšanās viņa tiesībās uz korespondences neaizskaramību nebija pārsniegusi minimālo aizskāruma līmeni.
Proti, viņš pats piedalījās klēpjdatora apskatē un redzēja, ka policijas darbinieks pārbaudīja tikai klēpjdatorā uzstādītās programmatūras sarakstu.
Tāpat Sergets nebija arī sūdzējies, ka apskatē būtu tikusi pārbaudīta cita uz datora esošā personiskā informācija un faili. Apskates laiks nepārsniedza pusstundu, un Sergeta klēpjdators netika izņemts. Turpinājumā ECT atzīmēja, ka Latvijā nepastāv sistēmiska rakstura problēmas attiecībā uz tiesībsargājošo iestāžu kompetenci veikt pārbaudes dažādu likumpārkāpumu profilaksei.
Visbeidzot ECT norādīja, ka nacionālās tiesas, izskatot administratīvā pārkāpuma lietvedību pret Sergetu, bija izvērtējušas arī viņa sūdzības par policijas darbinieku rīcības tiesiskumu, konstatējot, ka policisti bija rīkojušies atbilstoši likuma "Par policiju" un Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa normām. Ņemot vērā šos apsvērumus, ECT atzina sūdzību par nepieņemamu izskatīšanai, jo iejaukšanās nebija sasniegusi minimālo aizskāruma līmeni.
Valsts policijas Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes darbinieki 2011.gada 12.maijā veica pārbaudi juridiskās personas komerctelpās. Pārbaudē tika apskatīti seši datori, kas atradās birojā, to skaitā arī Sergetam piederošais klēpjdators, kuru viņš izmantoja darba vajadzībām.
Policisti apskatīja datorā instalētās programmatūras sarakstu, konstatējot vairākas datorprogrammas, par kurām Sergets nevarēja uzrādīt pirkuma dokumentus.
Uz iegūto pierādījumu pamata policija uzsāka kriminālprocesu par autortiesību un blakustiesību pārkāpumu. 2011.gada 12.oktobrī kriminālprocess daļā pret Sergetu tika izbeigts, jo viņa darbībās netika konstatēts noziedzīgā nodarījuma sastāvs, taču par konstatēto tika sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols.
Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa 2011.gada 3.novembrī atzina Sergetu par vainīgu administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, uzliekot viņam naudassodu. Šo spriedumu Sergets pārsūdzēja apelācijas kārtībā. Rīgas apgabaltiesa 2012.gada 7.februārī noraidīja iesniegto apelācijas sūdzību, atstājot pirmās instances tiesas spriedumu negrozītu.
Jau ziņots, ka Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa februārī attaisnoja visus Zolitūdes traģēdijas krimināllietā apsūdzētos, izņemot būvinženieri Sergetu, kuram bez sešu gadu cietumsoda piespriests arī liegums piecus gadus strādāt savā profesijā.
Piemiņas pasākums Zolitūdes traģēdijas sestajā gadadienā
Biedrības "Zolitūde 21.11." dalībnieki pulcējas pirms sešiem gadiem notikušās Zolitūdes traģēdijas vietā, paužot neapmierinātību par ilgo traģēdijas krimināllietas iztiesāšanu.
Šomēnes šajā krimināllietā būs pieejams pilnais tiesas spriedums, ko varēs pārsūdzēt apelācijas kārtībā.
Zolitūdē sabrucis lielveikals "Maxima"
