Nenoteiktības grāvēji Daugavpilī, mielasts Imantā un unikālās padomjlaiku slavinošās vāzes Iļģuciemā: izstāžu ceļvedis

Rēzeknē, Latgales vēstniecības “Gors” Mākslas galerijā skatāma mākslinieces Helēnas Svilānes-Kuzminas (1949–2003) darbu izstāde “Sieviete un mēness”, bet Daugavpils Marka Rotko centra jaunās izstāžu sezonas tradicionālajā “sešiniekā” varam iepazīties ar mūsu pašu – latviešu un lietuviešu mākslinieku veikumu, gan savā ziņā eksotisku mākslu no tālās Āzijas – Japānas un Ķīnas, kas mēģina graut pašreizējo nenoteiktību: Ieva Jurjāne piedāvā ne tikai galu un sākumu, bet arī turpinājumu; Kaspars Geiduks meklē pieturas punktus haotiskajā pasaulē; Elga Grīvalde atklāj Tukšuma spēku; lietuviete Egle Einikīte-Narkevičiene cilvēku salīdzina ar plastilīnu; Japānas stāstus varam iepazīt caur grafiku; ķīniešu fotogrāfs piedāvā Silians Ma svārstības no nekārtības uz kārtību. 

Daudz interesanta arī galvaspilsētā. Ja kādā brīvdienā ieklīstat tirdzniecības centrā “Akropole” un konstatējat, ka ārkārtējās situācijas dēļ nu aizdarīti jūsu iemīļotās drēbju bodes un dārglietu saloni, nemūciet prom. Tur būs tieši īstais laiks, lai iepazītos ar mūsu valsts sasniegumiem gadsimta laikā tagad tik aktuālajā farmācijas jomā. Savukārt, esot Pārdaugavā, Imantā varat baudīt glezniecisku Kluso mielastu, bet Iļģuciemā apjaust, cik politizēts padomjlaikā bija slavenais Rīgas porcelāns.

* Rīgas kultūras centrā “Iļģuciems” (Lidoņu ielā 27/k-2) līdz 3. decembrim skatāma izstāde no Rīgas Porcelāna muzeja krājuma “Mākslas porcelāns. Rīgas Porcelāna muzeja kolekcija”, kurā aplūkojami 20. gadsimta otrās puses porcelāna apgleznošanas meistardarbi no Porcelāna muzeja krājuma. Tās ir vienā eksemplārā Rīgas Porcelāna fabrikā izgatavotās vāzes un šķīvji - unikāli priekšmeti, kuri liecina ne tikai par mākslinieciskajām kvalitātēm, bet arī par ražojošās iestādes jaudu un politisko iekārtu, kuras apstākļos šādi reprezentatīvi objekti varēja rasties. Kopumā priekšmeti liecina par pagājušā gadsimta otrās puses reprezentācijas porcelāna, ideoloģiskā porcelāna un mākslas porcelāna tēmām. Rīgas Porcelāna rūpnīca padomju laikā bija slavena ar plašam patēriņam ražoto porcelāna produkciju: traukiem, sadzīves priekšmetiem un suvenīriem. Līdzās masveidā tiražētiem ikdienā lietojamiem priekšmetiem rūpnīcā tika izgatavoti arī augsti mākslinieciski porcelāna darbi vienā vai dažos eksemplāros, kuri bija paredzēti vienīgi reprezentācijai. Rīgas Porcelāna rūpnīcas jauda deva iespēju izgatavot tehnoloģiski sarežģītus priekšmetus vai angažēt spēcīgu māksliniecisko štatu, kas spēja veikt ļoti izsmalcinātus apgleznojumus un tādējādi konkurēt ar citām porcelāna ražotnēm lokālā un starptautiskā mērogā. Šis resurss tika izmantots politisku mērķu sasniegšanai, varas struktūru stiprināšanai un to leģitimizēšanai. Ekspozīcijā redzami rūpnīcas mākslinieču Valentīnas Aksjonovas, Ilgas Dreiblates, Veras Fjodorovas, Māras Generes, Mirdzas Jurčas, Beatrises Kārkliņas, Ārijas Lobanovas, Larisas Maksimenkovas, Aijas Mūrnieces, Ilonas Priedkalnes, Lidijas Turkevičas, Zinas Ulstes un Maijas Zagrebajevas formas un apgleznojumi. Sīkāk internetā: www.ilguciems.riga.lv.

* Savukārt vietā, kur kādreiz atradās Rīgas Porcelāna rūpnīca - tirdzniecības centrā “Akropole” (Maskavas iela 257) līdz 12. novembrim skatāma izstāde par Latvijas farmācijas vēsturi gadsimta garumā “Kalceks 100”, kas veltīta vecākajam Latvijas farmācijas uzņēmumam “Kalceks” tā simtgadē. Ekspozīcijā atspoguļoti uzņēmumam svarīgākie notikumi un ražotais, ko ietekmējusi farmācijas nozares attīstība Latvijā un pasaulē, kā arī medikamentu ražošanā izmantoti priekšmeti. “Uzņēmuma “Kalceks” lepnums ir tradīcijām un pieredzes bagātais attīstības periods gadsimta garumā, kā laikā no nelielas laboratorijas esam izauguši par uzņēmumu, kas eksportē uz vairāk nekā 50 valstīm visā pasaulē. Farmācijas daudzveidīgā vēsture ir cieši saistīta ar “Kalceks” vēsturi un savā jubilejā vēlamies ikvienam dāvināt iespēju interesantā veidā izzināt medikamentu ražošanas attīstību Latvijā. Gan nozare, gan uzņēmums ir piedzīvojuši vairākas politiskās varas, krīzes un karus, nepārtraucot attīstību un spējot sasniegt augstu profesionālo līmeni,” stāsta “Kalceks” valdes loceklis Kaspars Kuprevičs. Pagājušā gadsimta divdesmitajos gados Latvijā medikamentu ražošana no homeopātiskās farmācijas principiem sāka pamazām attīstīties jaunās farmācijas virzienā. 1920. gadā Jānis Mednis un Vilis Skaburskis izveidoja laboratoriju Rīgā, Bruņinieku ielā 85, kas definējams kā mūsdienu Latvijas farmācijas aizsākums. Pateicoties izglītotiem darbiniekiem un investīcijām, tika attīstīta pētniecība un jaunu produktu ražošana, piemēram, kopš 1936. gada tika ražoti augstu vērtētie ketguta jeb dabīgie operāciju diegi, ko rekomendēja pat profesors Pauls Stradiņš un tolaik visā pasaulē ražoja tikai deviņas laboratorijas (šis diegu iepakojums aplūkojams arī izstādē). Izstādē redzams arī tāds unikāls artefakts kā oriģinālais “Vici” apavu krēma iepakojums, ko viena no “Kalceks” laboratorijām ražoja armijas, lauksaimniecības un citu nozaru vajadzībām, kas 1927. gadā ieguva prestižo “Grand Prix” balvu un Lielo zelta medaļu Parīzes starptautiskajā izstādē, saņemot tolaik pasaulē visaugstāko novērtējumu rūpniecības nozarē. Sīkāk internetā: www.kalceks.lv.

* Tikmēr Rīgas Kultūras un atpūtas centra “Imanta” (Anniņmuižas bulvārī 29) galerijā līdz 30. novembrim apskatāma Dzintras Romanovskas gleznu izstāde “Klusais mielasts”. Māksliniece Dzintra Romanovska izstādē ar lakoniskas kompozīcijas un krāsu kontrastu palīdzību savos darbos panākusi īpašu noskaņu. Tas ir brīdis, kurā vēl smalki nojaušama nesena cilvēku klātbūtne un pieskāriens – iepakaļ palikusi vien kāda izdzerta pudele vai sulas paciņa, kāda vāze ar ziediem. Visam pāri klājas klusums – ir agrs rīts vai vēls vakars, kad visi jau guļ. Skatītājam, kurš vienīgais palicis nomodā, ir iespēja lēnām iejusties mākslinieces radītajā askētiskajā telpā un atbildēt uz mostošos jautājumu par to, kas tad šajā pasaulē ir īsts un mūžīgs un kas – tikai pārejošs. Māksliniece izstādes telpā ieviesusi arī īstu galdu, pie kura skatītājs aicināts apsēsties un sajust, kā ir piedalīties šajā klusajā mielastā jeb garīgajās dzīrēs. Ievietojot šos mākslas darbus plašākā kontekstā, iespējams atrast līdzības gan ar Marka Rotko krāsu laukumiem un dūmakainajām kvadrātiskajām kontūrām, gan ar Raimonda Staprāna abstrakto reālismu klusās dabas motīvu izmantojumā. Lielu nozīmi autore piešķīrusi objektu kontūru apspēlei. Lai arī mākslinieces darbos figurē kādas abstraktas formas un elementi, tomēr saikne ar reālo telpu un objektiem netiek zaudēta. Izstādē tiek turpināti 20. gadsimta sākuma eksperimenti, kad mākslinieki, novirzoties no akadēmiskās tradīcijas, mēģinājuši padziļināti izpētīt attiecības starp reālo priekšmetu un tā būtību. Tas rosina pārdomas, kādā mērā objektus reprezentē forma un kādā mērā to funkcijas – virsmas, uz kurām novietot priekšmetus vai trauki, kurus jāiztukšo. Dzintra Romanovska (1995) beigusi Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolu, vēlāk pievērsusies teorētiskām mākslas studijām Latvijas Mākslas akadēmijā Mākslas zinātnes nodaļā (šobrīd studē maģistrantūrā). No 2019. gada strādā Rīgas Porcelāna muzejā kā zinātniskā speciāliste. Sīkāk internetā: www.imantakultura.riga.lv.

* Rēzeknē, Latgales vēstniecības “Gors” Mākslas galerijā. līdz nākamā gada 3. janvārim skatāma mākslinieces Helēnas Svilānes-Kuzminas (1949–2003) darbu izstāde “Sieviete un mēness”. Helēna Svilāne-Kuzmina dzimusi Rīgā, taču viņas radošā darbība pamatā saistāma ar Rēzekni. Mācījusies Rīgas 40. vidusskolā, pēc tam iestājusies Jaņa Rozentāla mākslas skolā, bet 1970. gadā uzsākusi studijas Mākslas akadēmijā. Pēc izlaiduma īslaicīgi strādājusi Kultūras ministrijā, bet tad, sekojot draugu ieteikumam, pārcēlusies uz Rēzekni, kur bija izveidojusies daudz brīvāka un draudzīgāka mākslinieciskā vide nekā galvaspilsētā. Rēzeknē viņa sāka strādāt par gleznošanas, kompozīcijas un koloristikas pasniedzēju Lietišķās mākslas vidusskolā. Izstādē “Sieviete un mēness” skatāmi no 1990. līdz 2001. gadam radītie mākslinieces darbi. Viņas dēls - rakstnieks, mākslinieks un režisors Svens Kuzmins, raksturojot mātes darbus, raksta: “Helēna gleznoja naktīs. Bez šaubām, tam bija visi klasiskie iemesli – ģimene, darbs, ikdienas burzma. Taču bija arī vēl kas cits. Šo “citu” iemeslu ir grūti nosaukt vārdā (labākais, kas nāk prātā, ir rituāls), bet viegli saprast, ja pietiekami ilgi uzturas starp viņas gleznām. Tās veikli izslīd ārpus interpretācijas iespējām, taču to klātbūtnē, līdzīgi kā sapņos, var ļauties tīram pārdzīvojumam – ideālā gadījumā kļūstot arī par sava pārdzīvojuma vērotāju”. Sīkāk internetā: www.latgalesgors.lv.

* Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā atklāta jaunā izstāžu sezona, kurā līdz nākamā gada 10. janvārim varēs aplūkot sešus jaunus izstāžu projektus, kas šajā īpatnajā laikā mēģina pārvarēt pastāvošo nenoteiktību: * Ievas Jurjānes darbi izstādē „Gals & Sākums. Turpinājums” varētu šķist dekoratīvi atturīgi, bet tikai līdz brīdim, kad uztverama kļūst tajos paustā skaudrā patiesība – vienīgais, par ko mēs varam būt droši, ir dzīves cikla neizbēgamība; * ekspozīcijā „Elementi” Kaspars Geiduks piedāvā savus pieturas punktus dinamiskajā un brīžam haotiskajā pasaulē; * tikai intuitīvi sajūtamās robežas starp pilnīgu tukšumu un absolūto nezināmo Elga Grīnvalde fiksē gleznu sērijā „Tukšuma spēks”, kur cilvēka dzīves emocionālie pārdzīvojumi mijas ar atmiņām par notikumu garšu; * lietuviešu keramikas māksliniece Egle Einikīte-Narkevičiene izstādē „One Size” cilvēku salīdzina ar plastilīnu; * grafikas izstāde „Japānas stāsti” ir kolāža par pēdējo gadu tendencēm Japānas laikmetīgajā grafikā, ekspozīcija parāda šībrīža situāciju Japānas grafikā, fiksējot tās dažādību.; bet fotogrāfijas mākslinieks Silians Ma (Ķīna) savā daiļradē meklē atpazīstamas struktūras haotiskās parādībās, viņa izstādes „Svārstības no nekārtības uz kārtību” nosaukums ir aizgūts no kvantu fizikas, kur kvantu svārstības ir īslaicīgas un nejaušas enerģijas daudzuma izmaiņas noteiktā telpas punktā. Sīkāk internetā: www.rothkocenter.com.