Katoļu mācītājs Pēteris Skudra par pāvesta "homoseksuāļu runas" tulkojumu: "Viss šis ir viens liels pārpratums!"

Viņš Jauns.lv skaidroja pāvesta teikto un uzsvēra, ka šis pāvesta izteikums it nebūt nenozīmē, ka katoļu baznīca mainījusi savu nostāju attiecībā uz viendzimuma pāru kopdzīvi un pat negrasās to svētīt ne tagad, ne pārskatāmā nākotnē:

Nevienu nedrīkst diskriminēt

“Pāvests nemaina Baznīcas mācību, tas nav nemaz pāvesta spēkos. Kas attiecas uz laulību, tad pāvests Francisks šim jautājumam ir veltījis apjomīgu dokumentu “Amoris Laetitia” (“Mīlestības līksme”), kas pieejams arī latviski. Tajā viņš vēlreiz atgādina un apstiprina Baznīcas mācību, ka laulība ir iespējama starp vīrieti un sievieti, kuri pilnībā dāvā sevi viens otram un ir atvērti dzīvībai, kas ir laulāto mīlestības un pašatdeves auglis. Tāpat arī pāvests Francisks atgādina par visu cilvēku cieņu, kas izriet no fakta, ka mēs visi esam radīti pēc Dieva attēla un līdzības. Tātad - neatkarīgi no tā, vai cilvēks kādam patīk vai nē, vai viņš vēl nav piedzimis vai jau ir vecs, ir spēka pilns, vai ar īpašām vajadzībām, godīgs vai noziedznieks, neatkarīgi no seksualitātes, rases, politiskās vai filozofiskās pārliecības, neatkarīgi no visām atšķirībām, visiem ir vienlīdzīga cieņa. Līdz ar to mums ir jārūpējas, lai pret katru cilvēku sabiedrība attiektos ar cieņu, tiktu ievērotas katra cilvēka tiesības un neviens netiktu diskriminēts”.

Teologs teic, ka tie, kuri pāvesta teikto iztulkojuši kā nepārprotamu aicinājumu “legalizēt un svētīt” viendzimuma, ir gauži alojušies:

“Es domāju, ka viss šis ir viens liels pārpratums. Medijos parādās ziņa par filmu par pāvestu, kuru nav redzējis praktiski neviens, izņemot to saujiņu žurnālistu, kuri bija uz pirmizrādi. No viņiem mēs saņemam ziņu par diviem pāvesta teikumiem: homoseksuāliem cilvēkiem ir tiesības uz ģimeni un ir nepieciešams likums, kas aizsargā šos cilvēkus. No tā tiek izdarīti secinājumi, ka pāvests aizstāv homoseksuālas laulības, par ko tagad sabiedrība, gan katoļi, gan daudzi citi lauž šķēpus, kas ar to bija domāts, kas ne.

“Runa nav par seksu”

Tas, ko mēs varam darīt, ir šos divus no filmas izņemtos teikumus (mēs arī nezinām, cik pati intervija bija gara un cik ir atstāts filmā) apskatīt kontekstā ar to, ko pāvests ir sacījis iepriekš.

Pirmkārt, par visu tiesībām uz ģimeni. Preses konferencē lidojuma laikā no Vispasaules ģimeņu tikšanās Dublinā 2018. gadā pāvestam tika uzdots jautājums, ko viņš iesaka vecākiem, kam ir homoseksuāli bērni. Atbilde bija sekojoša: “Ignorēt dēlu vai meitu ar tendenci uz homoseksuālu attieksmi vecākiem nav labi. (..) Tāpēc, ka šim dēlam vai meitai ir tiesības uz ģimeni, (..) neizmetiet viņus no ģimenes”.

Mēs redzam, ka pāvests šādus vārdus ir sacījis jau iepriekš. Un viņš uzrunā vecākus un sabiedrību kopumā, ka mēs nedrīkstam novērsties no homoseksuāliem cilvēkiem, mums viņi jāmīl un jāpieņem tāpat kā visi. Tās ir vienas no cilvēku tiesībām, kuras nevaram ignorēt - netikt atstumtiem seksualitātes dēļ. Pievērsiet uzmanību, ka tur ir teikts “tiesības uz ģimeni”, nevis tiesības precēties.

Otrkārt, par kopdzīves likumu. 2015. gadā izdotajā biogrāfijā “The great reformer par kardināla” par toreizējā kardināla Bergolio gaitām līdz kļūšanai par pāvestu Francisku aprakstā par kardināla Bergolio nostāju, kad 2010. gadā Argentīnas valdība gribēja pieņemt likumu par viendzimuma laulībām rakstīts:

“Bergolio pazina daudzus gejus un vairākus no viņiem garīgi aprūpēja. Viņš zināja viņu stāstus par to, kā ģimenes viņus atraidījušas, kā ir dzīvot bailēs tapt piekautiem. Katoļu geju aktīvistam, bijušajam teoloģijas profesoram Marčello Markuezam viņš teica, ka atbalsta geju tiesības uz pilsoniskas savienības noslēgšanu, bet viņš kategoriski iebilda pret jebkādiem mēģinājumiem to likumā definēt kā laulību.

Viņš to uzskatīja par tīri pilsonisku, juridisku kārtību, kas neaizstāj laulību. Tomēr toreiz Vatikāns kritizēja Bergolio, jo izdeva dokumentu, kurā bīskapus un politiķus aicināja izteikt “skaidru un uzsvērtu pretestību” jebkurai juridiskai homoseksuālu savienību atzīšanai”.

Tātad mēs redzam, ka Francisks nošķir cieņpilnu izturēšanos pret homoseksuālām personām un tādas laulības atzīšanu, kas nav paredzēta Dieva plānā.

Un mēs arī varam redzēt, ka pāvests ar kopdzīves likumu saprot jebkuru cilvēku kopdzīvi, kuriem ir kopīgi īpašumi, kuri atbalsta viens otru ikdienā un kuriem ir tiesības pārstāvēt vienam otru. Runājot par kopdzīves likumu pāvests nerunā par seksu, kurš ar ko guļ, bet gan par tiesībām, kas jāņem vērā, kad runājam par cilvēkiem, kas dzīvo kopā”.

Seksuālā orientācija neliedz tiekties uz svētumu

Jautāts, vai pats Skudra pazīst homoseksuāļus un kāda ir saskarsme ar viņiem, viņš teica: “Pazīstu dažus homoseksuālus cilvēkus. Es iesaku to pašu, ko visiem: mana seksualitāte, tāpat kā citas manas īpašības nenosaka to, kas es esmu. Skaidrs, ka tām ir ietekme uz manu personu, bet es kā cilvēks esmu kas vairāk par to, ko protu, kas man pieder un tā tālāk.

Tāpat mēs visi esam aicināti uz svētumu, neatkarīgi no seksuālās orientācijas, stāvokļa sabiedrībā, nodarbošanās un tā tālāk. Sekss nav vienīgā seksualitātes izpausme. Līdz ar to mēs varam integrēt savu seksualitāti mūsu ikdienā, attiecībās ar citiem. Lūgšanā mēs katrs varam vērsties pie Dieva, lūgt, lai Viņš mums atklāj ar kādu mīlestību Viņš katru no mums uzlūko un lūgt no Viņa, lai palīdz ikdienā dzīvot saskaņā ar Viņa gribu reizē neapspiežot sevi. Tāpat arī ikvienam atgādinu, ka ja gadījumā gadās krist, mēs vienmēr varam celties un sākt no jauna. Dievs mūs neatmet, ja mēs krītam un novēršamies no Viņa. Viņš vienmēr dod iespēju celties un sākt no jauna. Pāvests Benedikts XVI savulaik sacīja, ka svētie nav tie, kas nekad nav krituši, bet gan svētie ir bijuši tie, kas pēc kritieniem ir cēlušies un turpinājuši tuvoties Dievam. Tas iedvesmo mani pašu un to iesaku arī citiem.

Es uzskatu, ka civillikumam ir jāaizsargā cilvēku (neatkarīgi no tā vai tās ir homoskesuālu vai heteroseksuālu) tiesības (mantojums, pārstāvniecība, īpašumi un tā tālāk), bet šādu (homoseksuālu) kopdzīvi nevaram pielīdzināt laulībai”.