Neredzamie nāvē gājēji: vai tiešām vērts riskēt ar dzīvību
Joprojām ir bieži gadījumi, kad zem automašīnu riteņiem pakļūst kājāmgājēji un riteņbraucēji, kuri diennakts tumšajā laikā gar ceļa malu pārvietojas, nelietojot gaismu atstarojošus apģērba elementus, apgaismojumu vai kaut vai visvienkāršākos atstarotājus.
Pēdējo desmit gadu laikā Valsts policija kopā ar Ceļu satiksmes drošības direkciju ir rīkojusi vairākas apjomīgas kampaņas, tostarp dalot atstarotājus.
Statistika ir satraucoša
Tomēr, spriežot pēc policijas pēdējo trīs gadu datiem, pārkāpēju skaits joprojām ir liels. 2017. gadā, pārvietojoties bez tumsā saredzamiem elementiem, pieķerti 323 velosipēdisti un 5228 gājēji, 2018. gadā attiecīgi – 276 un 4271, pērn – 279 un 4466, šā gada deviņos mēnešos – 137 velosipēdisti un 1548 gājēji.
Tikpat bēdīga ir statistika par satiksmes negadījumos cietušajiem – laikposmā no 2017. gadā līdz šā gada 1. septembrim 2272 riteņbraucēji un 3075 gājēji.
Tā kā gājēji un velosipēdisti ir daudz mazāk aizsargāti nekā autovadītāji, arī bojāgājušo skaits ir liels. Šo trīsarpus gadu laikā dzīvību zaudējuši 40 velosipēdisti un 167 gājēji – kaut arī šajā statistikā atsevišķi neparādās bojāgājušie tumšajā diennakts laikā, tomēr skaitļi ir satraucoši un Latviju izvirza Eiropas Savienības līderos.
Pamācošs gadījums
Advokāts Jānis Mucenieks "Facebook" ievietojis informāciju par konkrētu gadījumu, ar kuru saskāries, aizstāvot savu klientu – autovadītāju. 2017. gadā noticis negadījums, kurā smagus miesas bojājumus guva riteņbraucējs. Prokuratūra uzskatīja, ka vainīgs bijis autovadītājs, taču Rīgas apgabaltiesa viņu attaisnoja, un spriedumu nemainīgu atstāja arī Augstākā tiesa.
Tiesā noskaidrots, ka vadītājs braucis pa lielceļu ar atļauto ātrumu, ar ieslēgtām gaismām, ievērojot visas drošas braukšanas prasības, un nebija lietojis apreibinošas vielas. Pēc sadursmes viņš palika negadījuma vietā un sagaidīja policiju.
Pēc šofera skaidrojuma, velosipēdists bija pilnīgi neredzams un no sadursmes nebija iespējams izvairīties. Riteņbraucējs bija braucis bez ķiveres, atstarojošiem elementiem un lukturiem, viņam arī nebija velobraucēja tiesību. Līdz ar to velosipēdistam arī nebija nekādu iespēju pieprasīt jebkādu materiālo kompensāciju no autovadītāja, un arī apdrošinātāji šāda sprieduma gadījumā varētu cīnīties par kompensācijas nemaksāšanu.
Likums prasa būt redzamiem
Ceļu satiksmes likumā jau kopš 2004. gada paredzēts, ka “diennakts tumšajā laikā ārpus apdzīvotām vietām, kā arī apdzīvotās vietās, ja ceļš nav pietiekami un vienmērīgi apgaismots, gājējiem, kas pārvietojas pa brauktuvi vai nomali, jālieto gaismas atstarotājs vai cits gaismu atstarojošs materiāls vai jātur rokās iedegts lukturītis”.
2014. gadā likuma grozījumos iekļāva prasību kājāmgājējiem un velosipēdistiem obligātu atstarojošas vestes lietošanu diennakts tumšajā laikā.
Riteņbraucējiem vēl ir šādas prasības: “Braucot diennakts tumšajā laikā vai nepietiekamas redzamības apstākļos, velosipēdam abos tā sānos, riteņu abās pusēs ir jābūt aprīkotam ar diviem oranžiem vai dzelteniem gaismas atstarotājiem, kā arī priekšpusē jādeg baltas gaismas lukturim, aizmugurē – sarkanas gaismas lukturim. Ja lukturu nav vai tie nedarbojas, velosipēdistam priekšā jābūt aprīkotam ar baltu atstarotāju, aizmugurē ar sarkanu atstarotāju un velosipēda vadītājam ir jābūt tērptam vestē vai apģērbā ar labi redzamiem gaismu atstarojoša materiāla elementiem.”
Bērniem līdz 12 gadu vecumam obligāti ir jābūt galvā ķiverei.
Šobrīd kājāmgājējiem un riteņbraucējiem par atstarojošu elementu vai vestes nelietošanu paredzēts naudas sods no 15 līdz 30 eiro.
