Sagrautā un atjaunotā Pēterbaznīca, traģiskā siena un laikmetīgais rudens: Rīgas izstāžu ceļvedis

Savukārt Pēterbaznīcas Gaiļa zālē skatāma tās atjaunošanas galvenajam veicinātāja – arhitekta Andreja Holcmaņa simtgadei veltīta izstāde “Tornis”, kas vēsta par to, ka sirmā Rīgā atkalieguva savu stalto smaili. Toties glezniecības cienītājiem jāsteidz uz grāmatu namu “Valters un Rapa” apskatīt Valerijas Baidas ainavas vai uz tirdzniecības centru “Mols” apjaust, kā mūsu laikmetīgie mākslinieki attēlo Rudens mēnesi. Savukārt Rīgas mākslas telpā – Rātslaukuma pazeme – varat skatīt visnotaļ neierastu Artūra Virtmaņa un Danielas Vētras izstādi “Pret traģisko sienu / Against the Tragic Wall”, kas ir iespaidīga grafiska instalācija, kas tapusi tās performances laikā, kad Artūrs Virtmanis radīja iespaidīgu “I have a dream” uzrakstu, kamēr Daniela Vētra viņa virzienā raidīja 150 šķēpus.

* Rīgas grāmatu namā “Valters un Rapa” (Aspazijas bulvārī 24) līdz 28. novembrim skatāma mākslinieka Valerija Baidas gleznas izstādē “Ainavas”. Ekspozīcijā apskatāmie darbi ir radīti pēdējos piecos gados. Mākslinieks strādā eļļas, akvareļglezniecības un grafikas tehnikās. Autora rokrakstā vijas impresionisma noskaņas, gaismas un ēnu spēle, krāsu un toņu mūzika, ļaujot iedziļināties dabas niansēs un pasaules uzbūves harmonijā. Valerijs Baida ir izcils portretists, jūtīgs, smalks lauku un dabas ainavu gleznotājs, brīvi spēj strādāt interjera un pilsētas arhitektūras žanros. Īpaši tuva mākslinieka dvēselei ir jūras un ūdens stihija. Valērijs Baida ir dzimis 1958. gada 15. novembrī Krievijā, Piemaskavā. No 1983. līdz 1989. gadam viņš studējis Vissavienības Valsts Kinematogrāfijas institūta Mākslas fakultātē. Izstādēs piedalās kopš 1983. gada. Nozīmīgākās personālizstādes bijušas Rīgā, Madonā, Krāslavā, Jēkabpilī, Cēsīs, Valmierā, Jūrmalā un Lodzā, Polijā. Kopš 1990. gada Valerijs Baida ir Krievijas Mākslinieku savienības biedrs, bet kopš 2007. gada – Latvijas Mākslinieku savienības biedrs. Sīkāk internetā: www.valtersunrapa.lv.

* Rīgas mākslas telpas (Kungu ielā 3, Vecrīgā) Lielajā zālē līdz 6. decembrim skatāma Artūra Virtmaņa un Danielas Vētras izstāde “Pret traģisko sienu / Against the Tragic Wall” - iespaidīga, grafiska instalācija. 23. oktobrī notika izstādes atklāšanas performance, kuras laikā Artūrs Virtmanis radīja iespaidīgu “I have a dream” uzrakstu, kamēr Daniela Vētra viņa virzienā raidīja 150 šķēpus. Tapušajā izstādē “Pret traģisko sienu” var aplūkot gan šķēpu sienas instalāciju, gan vairākus video materiālus no pašas performances un tās sagatavošanās procesa. Performance vēstīja par šķietami pretējiem impulsiem, kas veido radīšanas un destrukcijas ciklus gan indivīda dziļi personīgā, eksistenciālā līmenī, gan ārējās mijiedarbībās ar sabiedrību kopumā. Iedvesmojoties no Mārtina Lutera Kinga leģendārās runas, kas teikta verdzības atcelšanas simtgades gadskārtā 1963. gadā, šīs performances un izstādes centrālais motīvs ir tās citāts “I have a dream”, kas no vizuāli iespaidīga, dinamiska performances procesa pārtapa par grafisku, entropisku instalāciju. Daniela Vētra ir māksliniece, kas nodarbojas ar performances mākslu, “live art”, instalāciju mākslu, ir laikmetīgā cirka izrāžu autore un aktrise. Šobrīd dzīvo un strādā Rīgā, Latvijā. Savukārt Artūrs Virtmanis ir instalāciju mākslinieks, kas pēc mācībām Latvijas Mākslas akadēmijas Tēlniecības apakšnozarē ir pārcēlies uz dzīvi Ņujorkā, darbojoties vizuālās mākslas, scenogrāfijas un dizaina nozarēs. Ir projektu autors un līdzautors neskaitāmām izstādēm, Brodvejas mūziklu izrādēm, iestudējumiem Eiropas operām un teātriem, kā arī piedalījies vairāku nozīmīgu projektu īstenošanā, piemēram, Soču Olimpisko spēļu atklāšanas ceremonijā, MTV balvas pasniegšanā Ņujorkā, “Cirque de Solei” šovos Dubaijā un citur. Sīkāk internetā: www.makslastelpa.lv.

* Mākslas galerijā “bazar’t” (Rīgas tirdzniecības centra “Mols” Krasta ielā 46 2. stāvā) līdz 22. novembrim apskatāma jau piektā Latvijas laikmetīgo mākslinieku grupas jaunāko darbu izstāde “Rudens mēnesis”, kurai saknes meklējamas agrāk tik ļoti populārajās un māksliniekiem gaidītajās Latvijas Mākslinieku savienības veidotajās kopizstādēs “Rudens”. Izstādes koncepcijas pamatā ir vēlme parādīt Latvijas mākslinieku vienojošo, tajā pašā laikā dažādo un atšķirīgo skatījumu uz rudens gadalaiku. Rudens daudziem saistās ar ražas novākšanu, dabas velšu ziemas krājumu veidošanu, atskaites punktu jau paveiktajā un nākotnē iecerētajā. Izstādes veidotāji uzsver: “Savā ziņā izstāde "Rudens mēnesis" ir veltījums mums pašiem - māksliniekiem, radošajiem prātiem, nesaklausītajai sabiedrībai. Būt pašiem: radot, veidojot un izpildot, jo tas ir tas, ko mēs mākam, ko vēlamies un citādāki nemaz nevaram būt un eksistēt. Izstādē cenšamies parādīt šobrīd interesanto un atšķirīgo laikmetīgajā mākslā, akcentējot radošās personas nozīmīgumu mūsu valstī, fiksējot mākslinieku izpausmes šajā laikā, kad apkārt tiek ieviesti daudzi nepārdomāti, nesaprasti un sabiedrībai sāpīgi likumprojekti un jau pieņemtie noteikumi. Mākslas galerijas “bazar’t” pārstāvētā māksliniece Dina Dubiņa kādā intervijā precīzi noraksturoja situāciju: “Mēs mākslinieki esam kā ražīgas ābeles, kas dodam bagātīgu ražu un citādāki mēs vienkārši nevaram būt”. Pārfrāzējot šo frāzi, vēlamies pateikt, ka ar šo izstādi Latvijas mākslas cienītājam piedāvājam baudīt ražas izstādi - mākslas vizuālajā un estētiskajā formātā”. Izstādē eksponētie darbi ir iedvesmojoši, reflektīvi skarot tādas tēmas kā dzimtene, brīvība, mājas sajūta, izaugsme, daba, parādot šim laikam raksturīgo mākslinieciskās izteiksmes ierobežojumu neesamību, mākslinieciskās formas patieso brīvību un mākslas valodas daudzveidību. Savu īpašo rudens sajūtu izstādē „Rudens mēnesis” ienes vairāk nekā divdesmit pašmāju mākslinieki. Sīkāk internetā: www.facebook.com/Bazart-102522907909953.

* Rīgas Pēterbaznīcas mazajā Gaiļa zālē līdz 30. novembrim apskatāma izstāde “Tornis”, kas atklāj vēsturiskus faktus un fotogrāfijas no Pēterbaznīcas torņa atjaunošanas gaitas un ir veltīta arhitekta, Rīgas pētnieka un pieminekļu saglabātāja Andreja Holcmaņa (1920-2009) simtgadei. Andrejs Holcmanis reiz teicis: “Gadsimtiem ilgi Vecrīgas trīs augstākās smailes – Svētā Pētera, Svētā Jēkaba un Doma baznīcu torņi ir bijuši Vecrīgas silueta dominante. Vecrīgas siluets ir saglabājis monumentalitāti un torņu smaiļu vadošo lomu savstarpēji pakārtoto lietu un elementu hierarhijā". Esam pieraduši, ka augstā un slaidā Pēterbaznīcas smaile valda ne tikai pār Vecrīgu, bet ir arī orientieris visā pilsētā. Svētā Pētera baznīca ir unikāls arhitektūras piemineklis, kuram līdzvērtīgu grūti atrast visā Baltijas jūras piekrastē. Vairākus gadu desmitus Rīgas Svētā Pētera baznīca un tās tornis, kas nodega tai liktenīgajā 1941. gada 29. jūnijā tieši Pēterdienā, nebija atjaunots. Tikai 1967. gadā tika uzsākti baznīcas torņa restaurācijas darbi, kas tika pabeigti 1973. gadā. Darbs pie Pēterbaznīcas kļuva par mūža un sirds darbu tās atjaunotājiem, tostarp Andrejam Holcmanim, kuram, esot Rīgas Arhitektūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas vadītāja amatā, Pēterbaznīcas torņa atjaunošana kļuva par lielāko panākumu. Jāpiebilst, ka Pēterbaznīcas atjaunošana bija viens no nozīmīgākajiem pieminekļu aizsardzības pasākumiem Latvijā pagājušā gadsimta otrajā pusē. Sīkāk internetā: www.peterbaznica.riga.lv.

* VEF Kultūras pils (Ropažu ielā 2) līdz 29. novembrim aicina apmeklēt trīs kultūras pils 60 gadu jubilejai veltītas izstādes: fotogrāfiju izstādi “Vēsturiskie mirkļi”, leģendārā ansambļa “Rīgas pantomīma” radošajai darbībai veltītu izstādi “Pieskarties debesīm” un Gunāra Tirzīša retrospektīvu personālizstādi “GT-85”. “Vēsturiskie mirkļi” atspoguļo interesantus faktus un brīžus VEF Kultūras pils pasākumu, personību, māksliniecisko kolektīvu un pašas ēkas dzīvē vairāk nekā 60 gadu ilgā laika nogrieznī – no 20. gadsimta piecdesmitajiem gadiem līdz pat mūsdienām. “Pieskarties debesīm” veltīta ansambļa “Rīgas pantomīma” 64 gadu radošajai darbībai. Izstādē apskatāmi vēsturiski materiāli – Ilmāra Blumberga izrāžu plakāti, fotogrāfu Valtera Ezeriņa, Raimonda Renča, Raimonda Daugavieša un citu, arī nezināmu autoru fotogrāfijas, bukleti, izrāžu programmas, izrāžu tapšanas dienasgrāmatas, rokrakstu un dokumentu oriģinālu faksimili, ansambļa dienasgrāmatu fotoreprodukcijas un teksti, to rokrakstu atšifrējumi un zīmējumi, balvas, rekvizīti un daudz citu eksponātu un materiālu. Savukārt izstādes “GT-85” autors Dr. chem. Gunārs Tirzītis (1935) ir pensionēts Latvijas Valsts emeritētais zinātnieks, pēc profesijas bioķīmiķis,  kurš jau vairāk nekā 25 gadus ir VEF Kultūras pils glezniecības studijas „Varavīksne” dalībnieks. Glezniecība viņam patikusi jau kopš jaunības, bet pirmos soļus amatierglezniecībā kā autodidakts sācis pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados gleznotāja Ausekļa Baušķenieka stingri uzraudzīts un pamācīts. Pats mākslinieks par savu daiļradi stāsta šādi: “Varētu teikt, ka glezno simbolisma stilā. Varbūt bildēs varētu samanīt arī sirreālisma pazīmes. Galveno vērību pievērš krāsai, bet cenšas ievērot arī telpas perspektīvas nosacījumus. Ko vēlās pateikt ar savām bildēm? To grūti noformulēt. Varbūt, zināmā mērā, dzīves sarežģītību? Varbūt kādas iedomu pasaules vīzijas? Ja dažas gleznas kādam patīk: jūtas gandarīts!”. Sīkāk internetā: www.vefkp.lv.