Ieteikumi, kā no finanšu krāpniekiem pasargāt savus mīļos seniorus
Finanšu nozares pārstāvji kopš Covid-19 pandēmijas sākuma bieži brīdina par krāpnieku aktivitātēm, kas visdažādākajos veidos mēģina iegūt cilvēku naudu vai datus. Daļa iedzīvotāju tik tiešām ir kļuvusi piesardzīgāka, atpazīst un ziņo par viltvāržu mēģinājumiem, tomēr tieši sabiedrības mazāk aizsargātā daļa – seniori – joprojām kļūst par krāpnieku upuriem. Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) aicina rūpēties par saviem tuviniekiem un skaidrot, kā atpazīt viltvāržus un sevi pasargāt.
Par to, kā pasargāt seniorus no krāpniekiem, stāsta Finanšu un kapitāla tirgus komisijas Finanšu pratības darba grupas vadītāja Aija Brikše.
Bieži vien iemesli, kāpēc seniori kļūst par krāpnieku upuriem, ir saistīti ar to, ka tie nonākuši sociālā izolācijā, tiem ir zemas digitālās prasmes un trūkst padomdevēju finanšu drošības jautājumos. Lai šos riskus mazinātu, FKTK piedāvā dažas idejas, kā sagatavot savas ģimenes seniorus viltvāržu mēģinājumiem izkrāpt naudu.
Esiet pieejami un atrodiet laiku sarunām
Vispirms ir svarīgi rūpēties, lai tuvinieki nenonāktu sociālā izolācijā. Lai šo risku mazinātu, saspringtajā ikdienā nepieciešams atrast laiku regulārām telefona sarunām, kurās pārrunāt arī aktualitātes sabiedrībā. Ja iespējams, tad var seniorus iedrošināt un palīdzēt tiem apgūt vienkāršas tehnoloģijas, kuras atvieglo ikdienas saziņu ar tuviniekiem, piemēram, pievienošana ģimenes čatam kādā sociālo tīklu vietnē. Pats būtiskākais ir radīt sajūtu, ka esat pieejams, jums var piezvanīt, ja kas neikdienišķs atgadījies, ir nepieciešams parunāties vai pakonsultēties. Esiet pacietīgi, palīdzot ar lietām, kas jums liekas pašas pašsaprotamas un paskaidrojiet tās. Mūsdienu strauji mainīgajā pasaulē ne visa pieejamā informācija ir izprotama vecākās paaudzes cilvēkiem.
Atrodiet uzticamu padomdevēju
Ar senioru var pārrunāt nepieciešamību pēc kāda uzticama padomdevēja, kurš var pastāstīt un palīdzēt izprast finanšu pakalpojumus, izmaiņas tajos, dažādus piedāvājumus un jautājums. Būtiski, lai šis padomdevējs pats ir pietiekami zinošs par finanšu pakalpojumiem, bet vēl būtiskāk, lai tas ir kāds tiešām uzticams cilvēks, tuvs un mīļš ģimenes loceklis. Ikvienam ir pašam jāpieņem savi finanšu lēmumi un jābūt par tiem atbildīgam, bet kāda draudzīga saruna var palīdzēt atpazīt krāpnieku uzbrukumu. Tāpat varat iedrošināt tuviniekus vērsties arī pie profesionāliem konsultantiem bankā, ja ir tāda nepieciešamība, un nekautrēties lūgt palīdzību.
Jāzina drošības pamatprincipi
Ņemot vērā to, cik strauji krāpnieki pilnveido savus paņēmienus un atrod aizvien jaunus veidus naudas un datu izvilināšanai, brīdināt par katru jaunu viltvāržu pieeju nebūs iespējams. Tāpēc FKTK iesaka pārrunāt dažus drošības pamatprincipus.
Savus datus svešiniekiem izpaust nedrīkst! Senioriem ir jāpaskaidro, ka bankas konta, kartes un autorizācijas dati ir līdzvērtīgi naudas maciņam, to nodošana svešiniekiem visos gadījumos visticamāk nesīs zaudējumus. Savas internetbankas pieejas datus, bankas kartes numuru, PIN kodu, CVC kodu un citu līdzīgu informāciju nedrīkst izpaust ne telefona sarunā, ne e-pastā, ne arī klātienē satiktiem svešiniekiem.
Tikpat būtiska, kā datu neizpaušana ir droša paroļu izvēle un glabāšana citiem nepieejamā vietā. PIN kodu nevajadzētu glabāt kopā ar bankas karti, parolēm ir jāsatur vismaz 8 simboli, kas sastāv gan no burtiem, gan skaitļiem un neveido labi uzminamus ar jums saistītus vārdu un ciparu savienojumus, piemēram dzimšanas datumu, un tās jāglabā vienīgi pašam labi zināmā, bet citiem nepieejamā vietā. Varat pārrunāt arī droša interneta pieslēguma nozīmi un to, ka darbības internetbankā nevajadzētu veikt no publiska datora un Wi-Fi tīkla, piemēram, tuvējā publiskajā bibliotēkā.
Tipiskas krāpnieku pazīmes
Kad seniors ir iepazinies ar drošības principiem, tad tikpat svarīgi ir pārrunāt tipiskākās krāpnieku pazīmes un to biežāk izplatīto darbības rokrakstu.
FKTK iesaka ievērot piesardzību pret krieviski runājošiem cilvēkiem, kuri uzdodas par banku darbiniekiem vai citiem zvanītājiem, kas liek veikt kādas konkrētas darbības un nespēj pāriet uz sarunu latviski.
Latvijā strādājoši banku darbinieki pārvalda latviešu valodu, tāpat arī citi finanšu pakalpojumu sniedzēji. Nekādā gadījumā nevajadzētu veikt darbības, kuras lūdz svešinieks, kas nepārvalda valsts valodu.
Tikpat piesardzīgiem ir jābūt pret zvanītāju uzstājību. Viltvārži bieži ir ļoti neatlaidīgi, uzbāzīgi, manipulatīvi, dara visu iespējamo, lai telefona saruna turpinātos. Dažkārt viņi kļūst rupji un pat draud. Cilvēki mēdz veikt konkrētās darbības mīļā miera labad, tādā veidā apdraudot savas finanses. Šādas sarunas ir pēc iespējas ātrāk jāpārtrauc, nav nepieciešams būt pieklājīgiem pret nepazīstamiem sarunu biedriem.
Viltvārži var manipulēt ar cilvēku emocijām, radīt satraukumu, trauksmi, sajūtu, ka jārīkojas ātri un nav laika domāt. Piemēram, lai izkrāptu internetbankas datus, krāpnieki brīdina par to, ka kāds no bankas konta izskaitījis naudu un ka situācija ir nekavējoties jārisina.
Tāpat viltvārži var lūgt ziedot kādam smagi slimam pacientam vai labdarības organizācijai. Šo informāciju vienmēr nepieciešams pārbaudīt, pirms tiek veiktas jebkādas darbības, jāpārbauda gan e-pasta adrese, gan pati organizācija. Aiciniet savus tuviniekus būt piesardzīgiem pret saņemtām e-pasta vēstulēm par neticamiem laimestiem, kuru saņemšanai nepieciešams veikt kādus maksājumus vai nodot savus datus. Šādos e-pastos bieži ir gramatikas kļūdas un neloģiskas teikumu struktūras.
Jāuzmanās arī no reklāmām, kuras ziņo par iespēju laimēt vērtīgas balvas vai kuras aicina investēt un gūt lielu peļņu.
Tajās var tikt izmantoti sabiedrībā zināmi cilvēki un uzņēmumi, bet tas nenozīmē, ka konkrētā slavenība ir informēta par savu dalību reklāmā, bieži arī šie cilvēki ir krāpšanas upuri.
Kaut arī daļai cilvēku šī piesardzība liekas pašsaprotama, diemžēl seniori joprojām var kļūt par šādas krāpšanas upuriem, tāpēc šo piemēru pārrunāšana nenāks par ļaunu.
Jāzina savas bankas kontakttālrunis
Lai tuvinieks varētu savlaicīgi reaģēt uz aizdomīgiem zvaniem vai darījumiem savā bankas kontā, bankas telefona numuram ir jābūt ērti pieejamam. FKTK iesaka to saglabāt telefonā vai kādā citā senioram ērtā veidā. Ja kāds nezināms zvanītājs brīdinājis par aizdomīgiem darījumiem bankas kontā, tad par to vislabāk pārliecināties, sākotnējo sarunu pārtraucot, pašam sazvanot banku un pastāstot, kas noticis. Galvenais, lai situācijā, kurā ir nepieciešamība sazināties ar banku, cilvēks spētu kontaktinformāciju ātri atrast un izmantot.
Pirms darījuma jākonsultējas
Nekad nevajadzētu piekrist darījumam, kuru cilvēks nav līdz galam izpratis. Ir būtiski, lai darījumam ir kāda dokumentācija, kas to apliecina, svarīgi izlasīt līgumu un pakonsultēties ar sev uzticamiem cilvēkiem, vislabāk ģimenes locekļiem. Tāpat arī vēlmi ziedot un veikt investīcijas, ko piedāvājis veikt kāds, kas ar jums personīgi sazinājies, noteikti vajadzētu pārrunāt ar kādu uzticamu ģimenes locekli.
FKTK aicina ģimenes locekļus būt cieņpilniem, pacietīgiem, iedrošināt savus seniorus prasīt padomu un pārrunāt dažādas aizdomīgas situācijas, kā arī sniegt palīdzību, ja tāda nepieciešama. Ja tuvinieks tomēr kļuvis par krāpšanas upuri, tad jāsazinās ar Valsts policiju un jāziņo par notikušo.
