Bīstamie kaitnieki, padomju šikais interjers un pieskāriens debesīm: izstāžu ceļvedis

Kā bija dzīvot ne vairs Staļina, bet gan vēlākos padomju laikos – pie Brežņeva, uzzināsim Daugavpils muzejā, kur, ja ne dzīvot, tad paviesoties šikā padomju proletārieša dzīvoklī gan varam. Kamēr vieni padomju laikā baudīja mietpilsoņa dzīvi, citi atkal bija īsti nemiera gari. Pie tādiem pieskaitāms gan leģendārais ansamblis “Rīgas pantomīma”, kuram izstāde veltīta VEF kultūras pilī, gan mākslinieks Boriss Bērziņš, ar kura daiļrades mazāk redzamajām izpausmēm nu varam iepazīties Latvijas Nacionālajā bibliotēkā.

* Vēl dažas dienas – līdz 1. novembrim “Latvijas Valsts mežu” klientu centrā Rīgā (Vaiņodes ielā 1) apskatāma Valsts augu aizsardzības dienesta veidotā izstāde “Skaistie un bīstamie augu kaitnieki”. Izstādē apskatāmas meža entomologa, bioloģijas doktora Agņa Šmita fotogrāfijas, kurās redzami skaisti, bet augiem bīstami kukaiņi tuvplānā, kā arī kolekciju kastes ar kukaiņiem un to radītiem augu bojājumiem. Izstādes veidotāji skaidro: “Izstādes mērķis ir aicināt sabiedrību aizdomāties par augu veselības nozīmi un mudināt ikvienu rīkoties tā, lai neradītu draudus augiem Latvijā, piemēram, nevest no ceļojumiem mājās “zaļos suvenīrus” – augus, sēklas, augļus un ziedus, nepasūtīt internetā augus bez fitosanitārā sertifikāta vai augu pases, neiegādāties nepārbaudītus augus vai to sēklas. Klimata pārmaiņas vai cilvēku neapdomīga rīcība var veicināt augiem bīstamo organismu izplatību, un tie var radīt lielus postījumus videi, ekonomiskus zaudējumus lauksaimniecībai un mežsaimniecībai”. Sīkāk internetā: www.lvm.lv.

* Latvijas Nacionālās bibliotēkas (Mūkusalas ielā 3, Pārdaugavā) 4. stāva Mazajā galerijā līdz nākamā gada 31. janvārim skatāma izstāde “Boriss Bērziņš. Lapaspuses”, kas veltīta mākslinieka Borisa Bērziņa (1930.–2002.) 90. jubilejai un iepazīstina ar neparastiem artefaktiem no viņa apjomīgā mantojuma Latvijas Nacionālā mākslas muzeja krājumā. Izstādē parādīti mākslinieka zīmējumi un skices grāmatās, žurnālos, uz reprodukcijām, skrejlapām, aploksnēm un citiem ikdienišķas informācijas un tekstu nesējiem. Pašizpausme piezīmju veida zīmējumos māksliniekam palīdzēja attīstīt pēkšņi radušās iztēles ainas un idejas, tā bija daļa no viņa dzīves uztveres un kļuva par ieradumu mūža garumā. Darbi, bieži bez nosaukuma un datējuma, atspoguļo radošā procesa izpausmes, kas līdz šim izstādēs redzētas reti. Tie ir atjautīgi un spontāni zīmējumi, viegli ieskicējumi un tekstu pieraksti, kas ataino dzīves pētīšanā uztvertās smalkās un  reizēm arī ironiski ietonētās nianses. Kā uzsver mākslas pētnieki, mākslinieks jau ne mirkli nepārstāj būt mākslinieks, arī tad, kad līdzās iepirkumu sarakstam skicē kādu motīvu. Jau izstādes ievads rosina domu – it kā uz baltas papīra lapas pats Boriss Bērziņš būtu ievingrinājis roku, velkot kāšus vai krītošas zivtiņas. Dodoties tālāk izstāžu zālē, ir ko pētīt, jo ekspozīcijā šoreiz ierāmēti mākslinieka zīmējumi un skices, kas tapušas nevis uz baltas papīra lapas, bet uz grāmatu un žurnālu lapaspusēm, dažviet sazīmēts tik blīvi, ka pat grūti pamanīt, kas par papīru zem tā, citviet kāds žurnāla raksts vai grāmatas attēls sniedz saspēli ar tapušo zīmējumu. Sīkāk internetā: www.lnb.lv.

* VEF kultūras pilī (Ropažu ielā 2, Rīgā) līdz 29. novembrim skatāma izstāde “Pieskarties debesīm”, kas veltīta leģendārajā VEF kultūras pils ansambļa "Rīgas pantomīma” 64 gadu radošajai darbībai. Izmantojot materiālus no VEF muzeja krājuma, kā arī biedrības “Histrions” biedru, Roberta Ligera (1931.-2013., ilggadējais “Rīgas pantonīmas” vadītājs un dibinātājs)  un citu privāto arhīvu materiālus par “Rīgas pantomīmu”, izstādē apskatāmi vēsturiski materiāli – Ilmāra Blumberga izrāžu plakāti, fotogrāfu Valtera Ezeriņa, Raimonda Renča, Raimonda Daugavieša un citu, arī nezināmu autoru fotogrāfijas, bukleti, izrāžu programmas, izrāžu tapšanas dienasgrāmatas, rokrakstu un dokumentu oriģinālu faksimili, ansambļa dienasgrāmatu fotoreprodukcijas un teksti, to rokrakstu atšifrējumi un zīmējumi, balvas, rekvizīti un daudz citu eksponātu un materiālu, kas atspoguļo kolektīva radošo darbību. Izstāde tiek veidota kā hronoloģisks pārskats par ansambļa “Rīgas pantomīma” radošo darbu. Izstādi veidojis biedrības “Histrions” vadītājs un projekta idejas autors Valdis Majevskis, kurš no 1963. līdz 1967. gadam bijis ansambļa dalībnieks un notikumu aculiecinieks. Sīkāk internetā: www.vefkp.lv.

* Ja Nacionālajā bibliotēkā varam iepazīt Borisa Bērziņa mazāk zināmās daiļrades lappuses, tad Kuldīgas Mākslas namā, kas atrodas vienā ēkā ar Kuldīgas Galveno bibliotēku – bijušajā sinagogā (1905. gada ielā 6), varam iedziļināties vēl viena mūsu glezniecības vecmeistara – Jēkaba Bīnes pasaulē. Tur līdz 29. novembrim apskatāma mākslinieka, pedagoga un dievtura Jēkaba Bīnes 125. jubilejas gada izstāde “Jēkabs Bīne. Ar mīlestību…”. Latviešu mākslas kontekstā Jēkabs Bīne (1895.-1955.) izceļas kā mākslinieks, kurš savā daiļradē vienmēr centies iemiesot latvisku pasaules skatījumu, tautas vēstures atziņas un notikumus. Viņa atstātais mantojums ir plašs un daudzveidīgs. Apzinoties, ka mākslinieks dzīvoja vienā no trauksmainākajiem un neprognozējamākajiem periodiem Latvijas vēsturē un sešdesmit dzīves gadu laikā piedzīvoja vairākus dažādu varu un politiskos satricinājumus, Jēkaba Bīnes daiļradē sastopami gan politisko situāciju pasūtījuma darbi, gan mākslas darbi, kuri tapuši, pelnot iztiku vai cenšoties izdzīvot. Vienlīdz aktīvi Jēkabs Bīne darbojās glezniecībā, grafikā un lietišķajā mākslā. Daudzi mākslinieku piemin un atceras kā savu pirmo pedagogu un iedvesmotāju, kurš palīdzēja iepazīt un spert soļus nezināmajā mākslas pasaulē. Piemiņas izstāde ir veltīta mākslinieka mīlestībai pret dzīvi, ģimeni, krāsām un glezniecību. Skatītājiem tiek dota iespēja iepazīties ar tiem Jēkaba Bīnes darbiem, kuros atklājas pašam māksliniekam tuvākās tēmas, mīļākie cilvēki un nozīmīgākās vietas. Īpaša uzmanība veltīta Kuldīgā pavadītajam dzīves gadiem – no 1944. līdz 1951. gadam viņš strādājis Kuldīgas mākslas vidusskolā. Sīkāk internetā: www.biblio.kuldiga.lv.

* Savukārt Latvijas otrā galā - Daugavpils Novadpētniecības un mākslas muzejā (Rīgas iela 8) atklāta muzeja krājuma izstāde „Padomju laika dzīvoklī”, kuru būs interesanti aplūkot ne tik senos laikus nepiedzīvojošajai jaunajai paaudzes, gan nostalģijas māktajai vidējai paaudzei. Ekspozīcija, kas būs apskatāma līdz šī gada pašām beigām, iekārtota kā pagājušā gadsimta sešdesmito un septiņdesmito gadu padomju pilsoņa dzīvojamā telpa. Muzeja telpās tapusi padomju laika viesistaba ar tā laika mēbelēm, traukiem, rotaļlietām, dekoriem un sadzīves priekšmetiem, kas atspoguļo pilsētnieka ikdienu 20. gadsimta sešdesmitajos un septiņdesmitajos gados.   „Iekārtojām šo viesistabu ar tā laika mēbelēm. Izstādē mums ir Čehoslovākijā ražotās mēbeles: grāmatu skapis, bufete, televizora skapītis, arī Rīgas Mēbeļu kombināta atpūtas stūrītis ar žurnāla galdiņu un diviem atpūtas krēsliem, pusdienu galds ar krēsliem ražots Vācijā. Un kur  padomju sieviete bez spoguļa? Trīsdaļīgais spogulis ar skapīti. Septiņdesmitajos gados moderni kļūst paklāji gan uz grīdas, gan pie sienas. Tas ir ne tikai skaisti, bet tajā pašā laikā paklājs pilda arī skaņas izolācijas funkciju,” stāsta muzeja galvenā speciāliste Ineta Janovska. Ir arī Rīgas porcelāna servīzes. “Tajā laikā tā bija viena no vērtīgākajām dāvanām. Grāmatu skapis mums ir pilns ar grāmatām. Izstādē ir arī bērnu stūrītis ar tā laika lellēm, lācīšiem, izzinošām un attīstošām spēlēm. Šajā izstādē var arī aplūkot tādu pazīstamu uzņēmumu kā “Dzintars”, “Lauma”, “Somdaris”, “Aurora” produkciju. Un kur nu bez sadzīves tehnikas? Veļas mašīna “Rīga 17”. Kādam atausīs atmiņā, kāds no jauna uzzinās, kā mazgāja veļu pirms 50 gadiem. Putekļsūcējs, radiola “Melodija 102”, stacionārais telefons ar griežamo ripu. Daudziem tās ir atmiņas par savu bērnību, jaunību, un tā jau arī ir vēsture,” atklāj Ineta Janovska. Sīkāk internetā: www.dnmm.lv.