Top politizēta filma par Aknīstes ebreju šāvējiem. Kremlis to jau izmanto savā propagandā

Svētdien, 25. oktobrī, Aknīstē, pieminot holokaustā nobendēto piemiņu, tiks atklāts piemiņas akmens, kurā piedalīsies arī viens no filmas veidotājiem – amerikāņu režisors Jevgeņijs Levins, kurš ir viena no izglābušamies Aknīstes ebreja – Mošes Berkoviča mazdēls. Tāpat pasākumā ebreju lūgšanas dziedās viens no slavenākajiem Izraēlas operas solistiem Dudu Fišers.

Piemiņas akmens uzstādīts Jaunās ielas galā, kur 1941. gada 18. jūlijā tika nobendēti Aknīstes ebreji. Pilsētā tika iznīcināta visa ebreju kopiena – ap 175 cilvēku. Aknīstes pašvaldības mājas lapa vēsta: „25. oktobrī pulksten 15.00 Aknīstē, Jaunās ielas galā, kalna pakājē tiks atklāts piemiņas akmens holokaustā bojāgājušajiem Aknīstes ebrejiem. Iecerēts, ka atklāšanas pasākums noritēs, klātesot Aknīstes ebreju pēctečiem, rabīnam, Rīgas ebreju kopienai, Izraēlas vēstniecībai, operas solistam no Izraēlas, kas izdziedās ebreju lūgšanu tekstus”.

Piemiņas akmens atklāšana notiks vairāk nekā pēc gada kopš pēnvasar Latvijā tika uzņemts filmas “Baltijas patiesība” materiāls – pārsvarā intervijas ar vēsturniekiem, zinātniekiem un holokaustā izdzīvojušajiem. Pēc filmas veidotāju ieceres filmai jāatklāj „noklusētā un nezināmā vēsture” par latviešu kolaboracionistiem. Taisnības labad gan jāteic, ka kopš Latvijas neatkarības atgūšanas Aknīstes un apkārtnes latviešu kolaboracionistu līdzdalība holokaustā nav noklusēta. Par to liecības un publikācijas atrodamas gan Aknīstes novada muzeja, gan Valsts prezidenta paspārnē izveidotās Vēsturnieku komisijas materiālos, kā arī citās publikācijās.

Jāteic, ka Aknīstes ebreju liktenis 2. pasaules karā arī visspilgtāk liecina par šīs tautas traģēdiju Latvijā. Pirms kara Aknīstē 43% procentu iedzīvotāju bija ebreji, kuri jau pirmajās karadarbības dienā līdz pēdējam tika iznīcināti. Arī pilsētā ierīkotais geto pastāvēja tikai pāris nedēļas.

Tomēr filmas scenārija autoram, bēdīgi slavenajam Kremlim pakļautās Maskavas televīzijas NTV žurnālistam Latvijā Andrejam Hramcovam šī bijusi kārtējā iespēja Latviju parādīt kā “fašistu zemi”, kurā tiek godāti nacisma noziedznieki – latvieši. Pēc filmas pieteikuma var secināt, ka tur vienā katlā kā ebreju iznīcinātāji samesti visi – latviešu palīgpolicija, leģionāri, mežabrāļi, kuri bauda nedalītu “valdošās elites” atbalstu un godināšanu, ko pierāda gan leģionāru pieminēšana 16. martā, gan ceremonijas Lestenes brāļu kapos, gan piemineklis Bauskas aizstāvjiem pret padomju otrreizējo okupāciju 1944. gadā, gan Sēlijas mežabrāļu piemiņas iemūžināšana.

Ka šī filma ieguvusi Kremļa labvēlību, liecina arī pērnā gada novembrī Krievijas Ārlietu ministrijas oficiālais ieraksts “Twitter” kontā: ”1941. gadā vietējo latviešu “pašaizsardzības” pārstāvji Aknīstē nošāva 175 ebrejus. Tā kā līdz tam laikam nacistu varas iestādes vēl nebija pārņēmušas kontroli pār pilsētu, vainīgie bija vietējie iedzīvotāji, kuri vēlāk pārņēma savā īpašumā upuru mantas”.

Topošās dokumentālās lentes mājaslapā teikts: “Mūsdienās nacionālie memoriāli slepkavām atrodas pēdu attālumā no upuru kapiem. Šodien tā dēvēto “varoņu”, kuru rokas apslacītas ebreju asinīm, slavināšana pilnā sparā notiek visās Baltijas valstīs, kur vēsture tiek pārrakstīta un sagrozīta”.

Latvijas vēsturnieku publikācijas gan nebūt neliecina, ka viņi vēsturi “pārraksta un sagroza”. Ir pieejami nesen publicēti neskaitāmi materiāli, pie tam gan valsts augstākās varas, gan pašvaldības atbalstīti, kas atklāj skaudro patiesību, ka Aknīstes ebreju iznīcināšanā savu roku pielikuši arī latvieši.

Aknīstes Novadpētniecības muzeja vadītāja Līga Jaujeniece publicējusi rakstu, kurā teikts: “Pirms 79 gadiem, vienā dienā – 18.jūlija rītā, Aknīste tika pārvērsta līdz nepazīšanai: tukšas mājas, pamestas mantas, klusas ielas, ar dēļiem aizsisti logi, durvis. Un labi redzams uzraksts pie Aknīstes robežām, ka šī vieta ir brīva no ebrejiem”. Muzeja vadītāja atklāj, ka ebreju dzīvību un mantas iznīcināšanā piedalījās arī vietējie: “Aknīstē, tāpat kā citās vietās Latvijā, Eiropā, pēc holokausta bija gan ebreju māju izlaupīšanas, gan domstarpības kaimiņu starpā, kuram tad tagad īsti piederēs nolaupītās siena dakšas vai naktsskapītis, vai krelles… (..) Jā, varam teikt, ka ebreju iznīcinātāju rindās bija arī pašu ļaudis, tomēr var pretī likt faktus, cik daudzi Aknīstes vīri slēpās, lai tikai viņus nesaņemtu šāvēju rindās. (..) Aknīstē ebreju iznīcināšana notika divās vietās – Jaunās ielas galā, kalna pakājē un aiz sabiedriskās pirts (kura tolaik nebija uzcelta) Krasta ielā”.

Savukārt Māris Goldmanis savā pētījumā “Aknīstes ebreju kopienas vēsture” melns uz balta raksta, ka vietējo ebreju iznīcināšanas operāciju īstenoja Ilūkstes apriņķa komandants,  latvietis Oskars Baltmanis.

Vēsturnieks Josifs Ročko Latvijas vēsturnieku komisijas rakstu 18. sējumā publikācijā “Ebreju iznīcināšana Ilūkstes apriņķī” min pat vairāku kolaboracionistu uzvārdus, kurus atminējušies Aknīstes vecākie iedzīvotāji - Adokonis, Buiķis, Ziemelis, Krūmiņš, Jānis Žeiže (vai Čeiče). Atstāstītas arī atmiņas par tolaik notikušo traģēdiju: “Josifs Barčs atceras, ka pēc ebreju nošaušanas Aknīstē slepkavas pusdienojuši viņa mātes mājā. Saimniece teikusi: “Vai nebija baisi, viņi tomēr arī ir cilvēki”. Tie atbildējuši: “Šodien bija smags darbs. Sākumā rokas mazliet drebēja, bet labi piedzērāmies, un gāja kā pa sviestu””.