Daugavpilī veikala „Depo” apsargs sejas maskas nenēsātājam sejā iepūš asaru gāzi
Daugavpils būvniecības veikala „Depo” Stacijas ielā apsargs, savaldot agresīvu pircēju, kurš nevēlējās uzvilkt sejas masku, viņam sejā iepūtis asaru gāzi. Rezultātā veikala apmeklētājs nonācis mediķu aprūpē, bet policija sākusi izmeklēšanu par incidentu.
Aculiecinieks Maksims par svētdien būvniecības veikalā „Depo” notikušo incidentu sociālajā tīklā „Facebook” raksta sekojoši:
„Daugavpils „Depo” iegāja vīrietis bez maskas. Drīz vien, pienāca apsardzes darbinieks pateica, lai uzliek masku, bet vīrietis atbildēja, ka piecu minūšu laikā nopirks vajadzīgo instrumentu un aizies, pēc kā apsardzes darbinieks pa rāciju izsauca otru apsargu un paķerot vīrieti aiz rokām vilka uz savu apsargu telpu. Tā kā durvis nebija domātas trim cilvēkiem kopā, viens no apsargiem ieskrēja durvīs, par ko bija ļoti aizkaitināts un paķēra gāzes baloniņu, ar kuru vīrietim iesmidzināja acīs. Pēc tam tika izsaukta policija. Policija izsauca ātro palīdzību, jo vīrs neko neredzēja un pats nevarēja pārvietoties”.
Šis notikums sociālajos tīklos raisījis plašas diskusijas. Vieni aizstāv apsargus un teic, ka cilvēkiem, kas neievēro epidemioloģiskās drošības pasākumus un neciena citus līdzcilvēkus, kam ir sejas maskas, tā arī vajag, nav ko viņiem iet uz veikaliem. Savukārt otri nosoda apsargu „fašismu” un agresivitāti. Jāpiebilst, ka, pēc visa spriežot, pircējs varētu būt arī izrādījis agresivitāti. Kāda apsarga sieva „Facebook” notikušo komentē:
„Bet vai jūs zināt visu, kas tur noticis? Apsargs neizmantotu asaru gāzi, ja tas nebūtu nepieciešams. Mans vīrs tur strādā un zina vairāk nekā raksta”.
Valsts policijas Daugavpils reģiona pārvaldes preses sekretāre Lāsma Kursīte apliecinājusi, ka 18. oktobrī ap pusvienpadsmitiem no rīta „policija saņēmusi izsaukumu uz veikalu Stacijas ielā, kur pret 1987. gadā dzimušu vīrieti bija pielietota asaru gāze. Uz vietas tika sniegta pirmā medicīniskā palīdzība. Policija sīkākus komentārus nesniedz, jo pagaidām tiek skaidroti notikušā apstākļi”.
Te jāpiebilst, ka valdība atbildību par to, kā tiek ievēroti Covid-19 dēļ ieviestie epidemioloģiskās drošības pasākumi, respektīvi – kā tiek lietotas sejas aizsargmaskas, veikalos un uzņēmumos noteikusi kā šo iestāžu „atbildību”, bet nav formulējusi, kā tai jāizpaužas. Tikai tagad Saeima drīzumā spriedīs, ka masku nevalkātājiem sabiedriskajās vietās drīkstētu piemērot līdz 50 eiro lielu naudas sodu.
Jāuzsver, ka apsardzes darbinieka rīcību var attaisnot ar „Apsardzes darbības likumā” noteikto. Tas nosaka, ka apsargam ir tiesības no apsargājamā objekta izraidīt cilvēku, kas pārkāpj „apsargājamā objektā noteikto kārtību”. Savukārt šī paša likuma 19. pants uzskaita gadījumus, kad apsargs pret šīs kārtības neievērotāju drīkst pielietot gan gāzes ieroci, gan fizisku spēku. Viens no šiem gadījumiem ir tad, ja pārkāpējs „rada draudus citu cilvēku veselībai”. Maskas nenēsāšanu var uzskatīt kā draudus citu veselībai. Pēc incidenta apsardzei ir pienākums izsaukt Valsts policiju un, ja nepieciešams, medicīnisko palīdzību, kas šai gadījumā arī tika izdarīts.
Diemžēl šis svētdien nebija vienīgais gadījums, kad masku nenēsāšanas dēļ izcēlās vardarbīgs konflikts. 18. oktobrī Jelgavā, Katoļu ielā, pie lielveikala „Rimi” nežēlīgi tika piekauts kāds vīrietis, viņam tika lauzts žoklis.
Iepērkoties „Rimi”, vīrietis kādam jaunietim aizrādījis, ka viņam nav bijusi sejas maska un viņš nav ievērojis distanci. Acīmredzot tas jaunietim un viņa kompānijai nav paticis, jo veikala stāvlaukumā jaunieši vīrieti sagaidījuši, piegājuši pie viņa un mēģinājuši atņemt telefonu, kurā bija iemūžinātas sākotnējās nesaskaņas. Cietušais ar roku mēģinājis kavēt šādu rīcību, taču saņēma sitienu pa seju. Konfliktā cietušais guva smadzeņu satricinājumu un augšējā žokļa kaula lūzumu, kā rezultātā nogādāts slimnīcā.
Valsts policijā Jauns.lv informēja, ka par notikušo uzsākts kriminālprocess pēc Krimināllikuma 231. panta otrās daļas „Par huligānismu, ja to izdarījusi personu grupa vai, ja tas saistīts ar miesas bojājumu nodarīšanu cietušajam, vai ar mantas bojāšanu vai iznīcināšanu, vai ar pretošanos varas pārstāvim vai personai, kura vēršas pret sabiedriskās kārtības pārkāpšanu, vai ja tas izdarīts, lietojot ieročus, kā arī citus miesas bojājumu nodarīšanai izmantojamus priekšmetus”, par ko var draudēt pat līdz pieciem gadiem ilgs cietumsods.
