Apsaimniekotājs, ignorējot likumu, aizmetina smakojošo atkritumu vadu
"Mūsu mājā Rīgas namu pārvaldnieks nesen aizmetināja atkritumu vadu. Visi dzīvokļi ir privatizēti, atkritumu vads uzbūvēts pēc projekta, tas ietilpst mājas kopīpašumā un pieder dzīvokļu īpašniekiem domājamās daļās. Apsaimniekotājam nav tiesību to slēgt. Kas apturēs šo nelikumību?" Jautā žurnāla "Likums un Taisnība" lasītājs Kārlis.
Iepriekšējā Rīgas dome 2019. gada 29. novembrī pieņēma saistošos noteikumus Nr. 87 "Par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu Rīgas pilsētā". To pēdējā, 38. punktā teikts: “Daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas apsaimniekotājs sadarbībā ar dzīvokļa īpašuma īpašniekiem par saviem līdzekļiem līdz 2021. gada 1. janvārim slēdz atkritumu stāvvadus, nodrošinot atkritumu konteineru uzstādīšanu.”
Pretrunā ar likumu
Noteikumus izstrādāja domes Mājokļu un vides departaments, nobalsoja pašvaldības deputāti, akceptēja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.
Taču neviens nepamanīja, ka minētais punkts ir pretrunā ar Dzīvokļa īpašuma likumu, kurā skaidri teikts, ka rīkoties ar mājas kopīpašumu drīkst tikai ar dzīvokļu īpašnieku vairākuma lēmumu.
Likuma 17. pantā noteikts, kādos gadījumos par jānobalso visiem dzīvokļu īpašniekiem un kādos pietiek ar trim ceturtdaļām, divām trešdaļām vai vairāk nekā pusi balsu.
Namu apsaimniekošanas speciālists Aivars Gontarevs secina, ka pašvaldības lēmums nav likumīgs, jo pārkāpj likumā noteiktās dzīvokļu īpašnieku tiesības.
Tikmēr pašvaldības uzņēmums Rīgas namu pārvaldnieks jūlijā vidū ķērās pie atkritumu vadu aizmetināšanas, neprasot dzīvokļu īpašnieku vairākuma piekrišanu un neiedziļinoties juridiskās niansēs.
Citi uzņēmumi bija apdomīgāki. Rīgas namu apsaimniekotāja attīstības direktors Aleksandrs Sakovskis stāsta: “Mēs pēc savas iniciatīvas nevienu atkritumu vadu neaizmetinām un neslēdzam. To darīsim tikai tad, ja būs konkrētās mājas dzīvokļu īpašnieku kopības lēmums.”
Viņš pats dzīvo Zolitūdē, deviņstāvu namā, kuru apsaimnieko Rīgas namu pārvaldnieks: “Arī mūsu mājā ir atkritumu vads, taču viss ir tīrs, nekad nav bijis nekādu problēmu. Ja apsaimniekotājs ķersies pie atkritumu vadu aizmetināšanas, mēs tam pretosimies, sasauksim kopsapulci.”
Daudz sūdzību
Atkritumu vadu slēgšana pamatota ar runām, ka saņemtas sūdzības par netīrību un nepatīkamu smaku, iedzīvotāji arī nepietiekami šķirojot atkritumus.
Kad sākās vadu aizmetināšana, Rīgas namu pārvaldnieku un domi tiešām pārplūdināja sūdzības. Visvairāk tās saņēma iecirknis Austrumi, kas apkalpo Purvciemu un Pļavniekus, un Zemgale, kas strādā Imantā un Zolitūdē. Šajos rajonos ir arī visvairāk augstceltņu. Atkritumu vadi pēc projekta iedzīvotāju ērtībām izbūvēti visās deviņu stāvu un augstākās mājās. Tie ir 602. un 119. sērijas deviņstāvu nami, divpadsmit un sešpadsmit stāvu augstās 104. sērijas mājās.
“Es iegādājos dzīvokli mājā ar ērtībām – liftu un atkritumu vadu, un tagad man to atņem! Ar kādām tiesībām?” sašutusi ir Dace no Purvciema.
Katrā namā augšējos stāvos bieži dzīvo seniori, kuri tikpat kā neiziet no dzīvokļa, tāpēc izmanto atkritumu vadu. Jebkurš var saslimt, salauzt kāju un nevar nokāpt lejā, īpaši, ja sabojāsies lifts. Iedzīvotāji ir gatavi rakstīt sūdzības pat prokuratūrai par nelikumīgu rīcību ar viņu kopīpašumu.
Pagaidām aptur
Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Vides pārvaldes Vides aizsardzības nodaļas galvenā speciāliste Viktorija Lapiņa informē, ka pēc daudzajām sūdzībām departaments augusta beigās devis rīkojumu uz laiku apturēt atkritumu vadu aizmetināšanu. Rīgas namu pārvaldniekam jāsniedz domei informācija, cik mājās ir atkritumu vadi un kādas ir šķirošanas iespējas.
Pēc tam departaments izvērtēs attiecīgā saistošo noteikumu punkta lietderību, iespējams, ka jaunā sasaukuma domes deputāti to izsvītros. Tad Rīgas namu pārvaldniekam nāksies atjaunot aizmetinātos vadus.
Rīgas namu pārvaldnieka komunikācijas projektu vadītāja Laura Vaļuma norāda: “Lēmumu par atkritumu stāvvadu aizmetināšanu pieņēma pašvaldība ar šiem noteikumiem. Argumentācija par šo jautājumu, kā arī juridiskais ietvars jājautā pašvaldībai.” Vaļuma uzņēmuma vārdā pauž, ka Rīgas namu pārvaldnieks ir rīkojies likumīgi, pildot saistošo noteikumu prasības.
Ministrijā kļūdu neatzīst
Jebkurus pašvaldības saistošos noteikumus pirms to spēkā stāšanās izvērtē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, kas savu vainu neatzīst.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Pašvaldību departamenta Vides kvalitātes un atkritumu apsaimniekošanas nodaļas eksperte Alvīne Zavicka atbild, ka minētie noteikumi ir likumīgi, jo atbilst Atkritumu apsaimniekošanas likumam. Vai eksperte ir dzirdējusi, ka eksistē arī likumu hierarhija, Dzīvokļa īpašuma likums un mājas kopīpašuma jēdziens? Jā, ir dzirdējusi, taču šie jautājumi neesot viņas kompetencē.
Jaunievēlētais Rīgas domes deputāts Valdis Gavars (Nacionālā apvienība/Reģionu apvienība), kurš bija deputāts arī iepriekšējā domē, uzskata, ka viens no pirmajiem darbiem, kas būs jāveic deputātiem, ir šā nelikumīgā punkta izņemšana no saistošajiem noteikumiem.
Deputāte Iveta Ratinīka (Attīstībai/Par!/Progresīvie) saka: “Šī izskatās pēc vienas no tām problēmām, kas būs nekavējoties jārisina jaunajam domes sastāvam.”
Jātīra, nevis jāaizmetina
Un interesanta loģika – atkritumu vadi ir netīri, tāpēc tos aizmetināsim, iekonservējot visus netīrumus? Netīri logi kāpņutelpā? Nu aizmūrēsim! Bedraina iela? Varbūt slēgsim?
Rīgas namu apsaimniekotāja attīstības direktors Aleksandrs Sakovskis ir pārliecināts, ka aizmetināšana neatrisinās problēmu: “Mājas sanitārā apkope ir viena no obligāti veicamajām pārvaldīšanas darbībām. Atkritumu vadi ir jātīra un jādezinficē vismaz reizi gadā.”
Tīrība atkritumu vada telpā gan ir atkarīga no pašiem iedzīvotājiem. Daudzās mājās iemītnieki ir akurāti un saslauka izbirušos gružus. Katrā stāvā atkritumu vads atrodas atsevišķā telpā, aiz durvīm. Ja tās nevar cieši aizvērt, var pielikt krampīti, kas būvmateriālu veikalā maksā varbūt 50 centus. Par niecīgu naudu var nopirkt gaisa atsvaidzinātāja lapiņu, ko iekārt atkritumu vada telpā. Kas liedz savu māju padarīt labāku?
Mājās mainās iedzīvotāji, un dažiem ir jāpaskaidro, kā lietot atkritumu vadu. Ir gadījies, ka tajā iestūķē maisu ar drēbēm, spilvenu vai Ziemassvētku eglīti.
Nav kārtības ar šķirošanu
Tikmēr atkritumu vadu aizmetinātāji nenodrošina visas šķirošanas iespējas. “Jaukto atkritumu konteiners joprojām stāv atkritumu vada telpā. Lai iznestu atkritumus, jānokāpj lejā un jāiziet no mājas,” stāsta Mežciemā iedzīvotājs Imants Liepiņš no deviņstāvu mājas Sergeja Eizenšteina ielā 37.
“Pagalmā stāv četri dzeltenie konteineri papīram, plastmasai un metālam, bet nav neviena stiklam, tas ir pie citas mājas. Ja es tur kaut ko iemetīšu, tās mājas iedzīvotāji uz mani kliegs, kāpēc izmantoju viņu konteineru.”
Tikmēr Ķengaragā, pie mājas Maskavas ielā 260, stāv trīs stiklam domātie konteineri, bet nav neviena konteinera papīram un plastmasai.
