Laikmetīgie citplanētieši, sakrālais zelts un aizaugušais mudžeklis: izstāžu ceļvedis
Galvaspilsētas izstāžu zāles piedāvā aizraujošus ceļojumus, kuros var sastapties gan ar laikmetīgajiem citplanētiešiem un ungāru jūgendstila pērlēm, gan sakrālo zeltu un Latvijas dabā sastopamajiem mudžekļiem. Ir ceļojums arī mūsdienīgā realitātē – pa Skandināvijas ilgtspējīgām pilsētām.
Nesen atklātais mākslas centrs “Zuzeum” piedāvā savu pirmo izstādi „Mēs dzīvosim”, kurā skatāmi 43 laikmetīgās mākslas meistaru darbi no visas pasaules – ne tikai Eiropas, bet arī Āfrikas, Āzijas un Amerikas. Viņi aicina reflektēt par mūsdienu cilvēkam aktuālām tēmām - citplanētiešiem, viltus ziņām, nāvi, cerību un citām. Noslēpumainu, bet „piezemētāku” pasauli ar it kā neciliem motīviem, kas atrasti aizaugušos un nekoptos Latvijas nostūros, kultūras pilī „Ziemeļblāzma” izstādē „Mudž” piedāvā māksliniece Ieva Pienene. Toties Rīgas Jūgendstila muzejs aizvedīs cita skaistuma pasaulē – Ungārijas slavenās Žolnai porcelāna manufaktūras izsmalcinātībā. Savukārt Jaņa Rozentāla un Rūdolfa Blaumaņa muzejā piecas mūsdienu latviešu mākslinieces skatītājus aizved laikmetīgās un kanoniskās mākslas savijumā. Toties Latvijas Arhitektūras muzejs mūs atgriezīs “uz zemes”, piedāvājot ceļojumu par Skandināvijas modernajām pilsētām.
* Zuzānu kolekcijas mājvietā - mākslas centrā “Zuzeum” (Lāčplēša iela 101) līdz 8. novembrim skatāma nesen jaunatklātā mākslas centra pirmā izstāde – “Mēs dzīvosim. Mūsdienu māksla Zuzānu kolekcijā”, kas sniedz ieskatu Zuzānu kolekcijas jaunieguvumos un piedāvā apmeklētājiem starptautisku mākslas pieredzi. Tā ir iespēja aizmirst par robežu šķērsošanas grūtībām, teic izstādes rīkotāji un uzsver, ka visi izstādē apskatāmie darbi tapuši pēc 2000. gada, un to autori ir mākslinieki ar dažādu izcelsmi un pieredzi no Latvijas, Igaunijas, Krievijas, Vācijas, Francijas, Lielbritānijas, Kamerūnas, Dienvidāfrikas, Indijas, Meksikas un ASV. Izstādē ir redzami lielformāta mākslas darbi – gleznas, skulptūras un dekoratīvā māksla – par mūsdienu cilvēkam un sabiedrībai svarīgām tēmām: identitāte, tehnoloģijas, citplanētieši, viltus ziņas, robežu pārvarēšana, daba, saknes, eskeipisms, nāve, vientulība, pašizziņa, cerība, izglābšanās. Kopumā izstādē apskatāmi 43 mākslinieku darbi. Sīkāk internetā: www.zuzeum.com.
* Rīgas Jūgendstila muzejā (Alberta ielā 12) līdz nākamā gada 18. aprīlim ar izciliem ungāru lietišķās mākslas darbiem iepazīstinās izstāde „Zsolnay porcelāna brīnumainā pasaule”, kurā eksponēti Žolnai fabrikā radīti izcili jūgendstila priekšmeti, kurus šajā Ungārijas fabrikā ražo joprojām. Izsmalcināti dekoratīvi trauki un figūriņas, iedvesmoti no uzņēmuma vēsturiskās jūgendstila līnijas, apskatāmi gan muzeja izstāžu vitrīnās, gan viesistabas un ēdamistabas interjerā. Ar servīzi no sērijas “Fēnikss” īpaši veidots ēdamistabas pusdienu galdu klājums. Žolnai (Zsolnay) porcelāna rūpnīca ir nozīmīga ne tikai Ungārijas, bet visas Eiropas lietišķās mākslas vēsturē. Tās unikālajos izstrādājumos saskatāmas daudzu mākslas stilu iezīmes no Senās Ēģiptes līdz pat modernisma virzieniem. Īpašu atpazīstamību guvuši jūgendstila periodā tapušie izsmalcinātie priekšmeti. Žolnai porcelāna manufaktūras vēsturi ar vienkāršu ikdienas priekšmetu ražošanu 19. gadsimta vidū aizsāka meistars Ignācs Žolnai. Pagājušā gadsimta sākumā, mainoties īpašniekiem, uzņēmums piedzīvoja strauju izaugsmi. To veicināja pētniecība, un jauni tehnoloģiskie risinājumi (glazūra eozīns ļāva radīt traukus zaigojoši mirdzošos toņos). Sīkāk internetā: www.jugendstils.riga.lv.
* Latvijas Arhitektūras muzejā (Vecrīgas Trīs brāļos, Mazā Pils ielā 19) līdz 20. novembrim skatāma izstāde “Ziemeļvalstu ilgtspējīgās pilsētas”, kurā iekļauti 30 aktuāli risinājumi mūsdienīgai pilsētvidei, ko radījuši Ziemeļvalstu arhitekti un inženieri. Šodien runāt par ilgtspēju ir aktuāli. Tomēr - cik daudzi no tiem, kas piesauc ilgtspējību, saprot, ko šis jēdziens nozīmē praktiskajā dzīvē un reālos piemēros? Ziemeļvalstis vienmēr piederējušas pasaules līderiem ekoloģisko jautājumu jomā. Vecāka gadagājuma cilvēku vientulība, applūdušas pilsētas, piesārņots gaiss… Tās ir tikai dažas urbanizācijas radītās problēmas, ar ko sastopas mūsdienu pilsētas un to iedzīvotāji, infoemē izstādes rīkotāji. Izstāde iztirzā piecas tēmas, kas saistītas ar Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 17 Ilgtspējīgas attīstības mērķiem – iedzīvotāju fizisko un garīgo labklājību, pielāgošanos klimata pārmaiņām, drošu un videi draudzīgu transportu, gaisu piesārņojošo vielu emisiju samazināšanu un atkritumu pārvēršanu vērtīgā resursā. Šī izstāde apliecina, ka pilsētu problēmas un to risinājumi ir saistīti ar visiem ANO Ilgtspējīgas attīstības mērķiem, īpaši akcentējot 11. mērķi - padarīt pilsētas un apdzīvotas vietas iekļaujošas, drošas, pielāgoties spējīgas un ilgtspējīgas. Sīkāk internetā: www.archmuseum.lv.
* Rīgas kultūras pilī “Ziemeļblāzma” līdz 31. oktobrim skatām Ievas Pienenes gleznu izstāde “Mudž”. Māksliniece gleznu sēriju “Mudž” sāka gleznot 2019. gada rudenī, un tā tapusi gada laikā. Gleznās viņa izceļ Latvijas dabā ierastus, bieži vien arī necilus motīvus, kas atrasti aizaugušos, nekoptos nostūros. Mākslinieces lielākais iedvesmas avots ir bijis pavadītais laiks lauku sētā, kas kādu laiku bijusi pamesta un pamazām tiek atkarota no ciešā, spēcīgā krūmu vijumu, ekspansīvu augu skāviena, liekot aptvert dabas spēku un to, cik ātri un bez pēdām pazūd cilvēku pārveidotas, iekoptas platības, ja tās tiek atstātas savā vaļā. “Arī nesakārtotais, nepabeigtais, samudžinātais ir pilnīgs savā esībā, un to ir iespējams ne tikai pieņemt, bet arī baudīt, jo visu tāpat nav iespējams izkontrolēt un sakārtot pēc sava prāta, to es arī gleznoju,” stāsta Ieva Pienene. Ieva Pienene dzimusi 1986. gadā Ogrē. Studējusi Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļā. Studiju laikā piedalījusies izstādēs dažādās Latvijas pilsētās, pēc maģistra grāda iegūšanas 2012. gadā apjomīgais diplomdarbs un citi darbi izstādīti personālizstādē Ogres muzejā, bet ar to radošā darbība uz laiku noslēdzās. Pēc ilgākas pauzes, kad laiks tika veltīts ģimenei un citām jomām, vēlme gleznot atgriezās un nu tā ir materializējusies jaunā gleznu sērijā un izstādē “Mudž”. Sīkāk internetā: www.ziemelblazma.riga.lv.
* Jaņa Rozentāla un Rūdolfa Blaumaņa muzejs (Alberta iela 12–9) līdz 22. decembrim aicina uz izstādi “Zelts. Gaisma. Krāsa. Līnija”, kurā aplūkojams piecu mākslinieču kopīgi veidots radošu darbu cikls - laikmetīgās un kanoniskās mākslas savijums. Izstādē apvienojušās piecas mākslinieces: Evija Rudzīte, Ineta Freidenfelde, Marta Jurjāne, Elīna Alka un Lauma Palmbaha, kuru radošos darbus vieno meklējumi par zelta, gaismas, krāsas un līnijas savstarpējo mijiedarbību dažādos gadsimtos, kultūrās un mūsdienu mākslas pasaulē. Kristīgās mākslas veidotāji sava laikmeta mākslas valodu piepilda ne tikai ar mākslinieciskās izteiksmības, bet arī ar garīga vēstījuma saturu. Sakrālās mākslas veidotāji to pastiprina, savos darbos izceļot zelta pārklājuma īpašību – spēju izstarot un atstarot gaismu. Izstādes rīkotājas uzsver, ka “izstāde ir iecerēta kā kopīgu tēmu apvienojums atšķirīgu mākslinieku rokrakstos, tādējādi paverot apmeklētājam iespēju iepazīt zelta, gaismas, krāsu un līniju dažādos uztveres un atainošanas veidus”. Ikonu mākslinieces Evijas Rudzītes gleznieciski niansētie darbi apliecina ikonu mākslas tradīcijas dzīvīgo spēku. Zelta, mūžīgās gaismas un svētības brīnumaino īpašību pasaulē ieved arī māksliniece Ineta Freidenfelde. Bet Marta Jurjāne glezno gaismu – gan to, kas ir acīm saredzama, piešķir prieku tumšai dienai un spēlējas ar ēnu rakstiem uz sienas, gan neredzamo, dievišķo gaismu, kas izgaismo sirdi un dzīvi, piešķirot tai jēgu un piepildījumu. Savukārt māksliniece Elīna Alka, gleznojot ar Latvijas zemes krāsu pigmentiem, rada apslēptu pasauli, par kuras pastāvēšanu, iespējams, cilvēce nenojauš. Toties Laumas Palmbahas grafikas darbi atklāj līniju kā bezgalīgu iespēju instrumentu. Jāpiebilst, ka šopavasar šo izstādi jau varēja redzēt Dobeles muzejā. Sīkāk internetā: www.memorialiemuzeji.lv.
