Neviens bēglis neatbrauc tukšām kabatām, pliks un nabags, bet pabalstus pieprasa. VIDEO
Neviens bēglis no Tuvajiem Austrumiem Latvijā neierodas pliks un nabags, paziņojis organizācijas „Patvērums „Drošā māja”” tulks Mohammeds, kurš palīdz bēgļiem iedzīvoties Latvijā. Tomēr viņi mīl apgalvot, ka viņiem nav ne graša pie dvēseles un cer uz dāsniem pabalstiem.
„Nauda nebaltajai dienai viņiem noteikti ir. Bet cilvēki nez kāpēc atbrauc uz šejieni un lūdz pabalstus. 50% bēgļu bēg no kara, bet ir arī ekonomiskie bēgļi. Viņi izmanto situāciju, pārdod visu un bēg projām (no savas valsts). Daudzi domā, ka Eiropa ir tāda, kāda tā bija pirms 20 gadiem, bet tā ir ļoti izmainījusies. Neviens cilvēks no Austrumiem uz svešu valsti nebrauc tukšām kabatām,” intervijā radio „Baltkom” teica bijušais Libānas iedzīvotājs Mohammeds.
Jautāts, kāpēc daudzi, kuriem piešķirts patvēruma meklētāja statuss Latvijā, ir pametuši mūsu valsti, viņš atbild, ka bēgļi nav apzinājušies, uz kādu valsti viņi atbraukuši.
„Pirmajai grupai vispār nebija priekšstata, kas tā tāda Latvija ir. Viņi tikās ar Latvijas pārstāvjiem (bēgļu izmitināšanas centros Grieķijā un Itālijā), viņiem īsumā pastāstīja par Latviju, bet nedēļu pēc ierašanās šeit viņi saprata, ka te nav tas, uz ko viņi cerēja. Tas ir raksturīgi visiem – gaidām vienu, bet patiesībā viss ir citādāk. Daudzi patvēruma meklētāji te vēlējās iegūt statusu, lai oficiāli varētu uzturēties Eiropā, bet viņus jau gaidīja radinieki Vācijā. Viņi šeit saņem naudu un aizbrauc uz Vāciju,” klāstīja Mohammeds.
„Piemēram, Libānā ir apmēram 10 000 bēgļu no Sīrijas, bet tur nav problēmu jebkuru no viņiem atrast. Tur cilvēkus kontrolē, bet viņiem nemaksā, bēgļi ir spiesti strādāt. Kad cilvēks bēg no nāves, viņš darbu atradīs jebkuriem līdzekļiem, lai pabarotu savu ģimeni,” Mohammeds pauda neizpratni par to, kāpēc Latvijai neveicas ne tikai ar bēgļu integrāciju, bet pat noskaidrošanu, kur viņi palikuši.
Portāls Kasjauns.lv jau rakstīja, ka Latvijā sāk atgriezties bēgļi, kuri pēc oficiālā patvēruma meklētāja statusa iegūšanas mūsu valstī, labākas dzīves meklējumos aizceļoja tālāk uz Vāciju. Tā kā Vācijā viņiem tika atteikts pabalsts, jo viņi skaitījās pabalsta saņēmēji Latvijā, viņi atgriežas valstī, kas viņiem piešķīrusi patvērumu. Pašlaik Vācijā ir ap 60 bēgļu, kuriem šis statuss piešķirts Latvijā, un viņi jau sākuši pakāpeniski atgriezties Latvijā.
Kurds Tariks Latiks no Irākas kopā ar sievu Anušu un sešiem bērniem bija viens no pirmajiem, kas Latvijā ieguva bēgļa statusu. Tomēr viņš līdz ar citiem vairākiem desmitiem bēgļu rudenī izlēma doties uz Vāciju. Tur darbs liegts, un vīrietis sakravājis somu un atgriezies Rīgā. Tariks nu ir norūpējies par to, ka drīzumā vairs nesaņems pabalstu un to, ka var nākties dzīvot uz ielas.
„Sākumā sieva un bērni aizbrauca, pēc tam arī es devos uz Vāciju. Domāju, varbūt tur atradīšu darbu. Taču arī Vācijā nedod darbu. Vācieši teica, ka ar Latvijā izdoto bēgļa pasi drīkst strādāt tikai Latvijā. Vācijā neizdosies. Vācieši teica, ka ar šo pasi drīksti brīvi ceļot visā Eiropas Savienībā, bet strādāt nedrīkst. Tāpēc es atgriezos atpakaļ.
Šeit ir lētāka dzīvošana, bet drīz būs jau gads un man vairs nepienāksies bēgļa pabalsts, tad varēsim dzīvot uz ielas,” Tariks sūkstījās intervijā Latvijas Radio.
Latvijas valsts pērn apņēmās divu gadu laikā uz Latviju pārvietot 531 patvēruma meklētāju. Lielākā daļa būtu no ES valstīm - Grieķijas un Itālijas -, taču 50 cilvēkus nepieciešams pārvietot no trešajām valstīm.
Biedrības „Drošā māja” tulks Mohammeds un Rīgas dome bēgļu uzņemšanas koordinācijas centra vadītājs Sandris Bergmanis radio „Baltkom”:
Kasjauns.lv/Foto: Ekrānuzņēmums no video
