Mēneša laikā krāpnieki zvana tūkstošiem reižu: kāda liepājniece zaudējusi 1000 eiro

Finanšu nozares asociācija apliecina, ka patlaban aktivizējas krāpnieki, kuri zvana Latvijas iedzīvotājiem un, uzdodoties par banku darbiniekiem, cenšas izvilināt klientu internetbankas pieejas datus – lietotājnumurus un paroles, kuras prasa apstiprināt ar attālinātajiem autentifikācijas rīkiem, piemēram, Smart-ID vai PIN kodiem. Tādējādi krāpnieki gūst iespēju piekļūt klientu kontiem un naudai.

Jāpārzvana uz banku

Finanšu nozares asociācijas informācijas tehnoloģiju (IT) drošības darba grupas vadītājs, SEB bankas informācijas drošības vadītājs Oskars Blumbergs stāsta, ka cilvēkus mēģina pārliecināt par it kā ar viņu kontu veiktām darbībām, tāpēc rodas vēlme atcelt šīs šķietamās darbības.

“Nevajag steigā pieņemt lēmumus un nevajag veikt šīs krāpnieku iniciētās darbības. Kritiski jāizvērtē stāstītais un mazāko šaubu gadījumā jāsaka, ka tiks pārzvanīts uz banku. Tikai zvanot uz publiski zināmu bankas numuru, var pārliecināties, ka tiešām runājat ar bankas darbinieku,” norāda Blumbergs. Cilvēki, kuri jau reizi ir saskārušies ar krāpnieku zvaniem, ir tendēti otrreiz neiekrist.

Kā var rīkoties

Blumbergs iesaka būt gataviem šādai situācijai un finanšu pakalpojumu izmantošanu pielāgot savām vajadzībām – noteikt limitus, atslēgt pakalpojumus, kurus nav plānots izmantot.
Var atvērt divus kontus, ja tiek glabāta ievērojamāka naudas summa, un kontam, kurā atrodas lielākā daļa līdzekļu, noteikt mazākus limitus un nepiesaistīt maksājumu karti.
“Novērots, ka vieglprātīgāk pret autentifikāciju izturas tie cilvēki, kuriem šķiet, ka viņiem nav naudas. Arī šādā gadījumā krāpnieki, iegūstot pieeju kontam, to var izmantot ātro kredītu ņemšanai, tādējādi konta īpašnieku atstājot ar ievērojamām kredītsaistībām,” brīdina Blumbergs.

Cert.lv vadītājas vietnieks Varis Teivāns informē, ka šādi krāpniecības gadījumi novēroti ilgi un joprojām ir pietiekami intensīvi. Piemēram, tikai pēc viena sakaru operatora datiem, 30 dienu laikā bijuši vairāk nekā 6000 krāpnieku zvanu.
“Acīmredzot valstij būtu jāpilnveido regulējums operatoriem, lai tie varētu palīdzēt apkarot šādu krāpniecību un bloķēt tajā izmantotos numurus. Savukārt iedzīvotājiem uz savām iekārtām būtu jāiepazīstas ar atkopšanās stratēģiju, kādā veidā var bloķēt kontus, atsaukt veiktās darbības,” saka Teivāns.

Liepājniece zaudē 1000 eiro

Oktobra sākumā Valsts policija saņēmusi informāciju no trīs liepājniecēm, kurām bijusi saziņa ar krāpnieku. Vienā gadījumā sieviete saņēmusi īsziņu it kā no savas bankas, ka viņai jāapstiprina maksājums. Viņa neapjuka un šo darbību neveica. Otra liepājniece saņēmusi zvanu it kā no bankas drošības dienesta, taču pēc sarunas sapratusi, ka no viņas cenšas izvilināt bankas datus, un nenoticēja.

Turpretim trešā iekritusi. Viņa saņēmusi zvanu it kā no bankas darbinieces, kura klāstījusi, ka sievietes kontā notiekot dīvainas darbības – tiekot noņemta nauda, tāpēc nepieciešams nekavējoties kontu bloķēt. Sieviete nosaukusi savus bankas datus un pēc tam konstatējusi, ka no konta noņemti 1000 eiro.

Vienkāršākais ir runāt latviski

Valsts policijas Kibernoziegumu apkarošanas nodaļas priekšnieks Dmitrijs Homenko teic, ka policija telefonkrāpniecības gadījumus izmeklē jau divus gadus un patlaban šis noziegumu veids evolucionējis no iepriekš izplatītajiem zvaniem ar aicinājumiem ieguldīt dažādās finanšu platformās vai izmantot viltus brokeru pakalpojumus.

“Šo zvanu skaits samazinās, bet parādās zvani, kuros mēģina izkrāpt autentifikācijas datus. Noziedznieku pēdas ved uz Austrumeiropas valstīm, bet tā nav Krievija. Viena no būtiskākajām pazīmēm – noziedznieki runā tikai krieviski un nesaprot latviešu valodu. Tā noziedzniekus iespējams identificēt, jo nevienā finanšu iestādē nebūs darbinieka, kurš nespēj sarunāties latviešu valodā,” vērš uzmanību Homenko.
Viņš aicina rūpīgi izturēties pret autentifikācijas rīkiem, jo tos nav tiesīgs pieprasīt neviens, pat ne bankas darbinieks. Tāpat sabiedrība aicināta informēt likumsargus par šādiem gadījumiem, jo policiju veic monitoringu un piefiksē visus krāpniecībā izmantotos numurus.

Maksas izsaukums no Balkāniem

Ar nesen piedzīvoto dalījusies Facebook lietotāja Darja:
“Esiet uzmanīgi. Tikko palaidu garām zvanu no šā numura. Es, dabiski, pārzvanīju. Tikai zvana laikā, kad sāka skanēt signāls un vienlaikus zvana sekunžu skaitītājs, es sapratu, pēc kā ož. Piezvanīju uzreiz Tele2. Viņi mani iepriecināja. Pateica, ka man noņemti apmēram divi eiro par 15 sekunžu zvanu uz Melnkalni. Summa nav liela, bet aizvainojums ir. Esiet vērīgāki! Un brīdiniet vecākus.”