Policijas koledžā algu saņēmusi lektore, kuru studenti nav redzējuši

Pēc Valsts kontroles revīzijas atklātajiem pārkāpumiem koledžā veikta dienesta pārbaude, nolemts tās direktori Dinu Tarāni sodīt ar rājienu, un pret citām piecām mācību iestādes amatpersonām uzsāktas disciplinārlietas. "Kas Jauns Avīzes" rīcībā esošā informācija liecina, ka studenti cēluši trauksmi jau vairāk nekā pirms gada.

Aizdomas par negodprātību

Revīzijā, kas pabeigta maijā, Valsts kontrole mērķtiecīgi pārbaudīja, kā tiek uzskaitītas nodarbības, un konstatēts, ka koledžā nav izveidota efektīva kontroles sistēma, kas nodrošinātu precīzu stundu un konsultāciju uzskaiti.

Tā vietā, lai pedagogi atlīdzību saņemtu par reāli paveikto, būtībā tiek apmaksāts viss darba apjoms, ko viņi paši uzrāda savās atskaitēs. Līdzīgu pārbaudi Valsts kontrole koledžā veica jau 2011. gadā, un arī tad atklāti tādi paši trūkumi.

Izlases veidā pārbaudot vienpadsmit pedagogiem izmaksāto atalgojumu, revīzija konstatēja, ka tikai 2018./2019. mācību gadā viņiem pārmaksāts vairāk nekā 8000 eiro. Valsts kontroles pārstāvji arī nav varējuši iegūt pierādījumus par aptuveni 16 000 eiro izlietojumu par metodiskā darba stundām.

Gala ziņojumā teikts: “Šie revīzijā konstatētie piemēri nepārprotami liecina, ka koledžā netiek veikta pareiza lekciju un nodarbību uzskaite, kā arī nav pietiekamas kontroles pār to. Ir pēdējais laiks Iekšlietu ministrijai un koledžai novērst nepamatotu pedagogu darba pieredzes uzskaiti un darba samaksas aprēķināšanu par faktiski nepadarītu darbu. Atteikums sniegt atzinumu norāda uz to, ka revidentiem vairākos aspektos pat nebija iespējams izvērtēt situāciju, un tas ir sliktākais secinājums par iestādes darbības atbilstību normatīvajiem aktiem.”

Policijas koledžas gada budžets ir 2,8 miljoni eiro, no kuriem algām paredzēti aptuveni divi miljoni. Ja, pārbaudot tikai 11 pedagogu darbību viena mācību gada laikā, atklāts teju 25 000 eiro apšaubāms izlietojums, patiesā pārmaksas summa visā koledžas mērogā, iespējams, ir daudz lielāka.

Absolventi sūdzas par virsprokurori

"Kas Jauns Avīzes" rīcībā ir divu policijas koledžas absolventu (viņu vārdi redakcijai ir zināmi) pērn 30. augustā parakstīti iesniegumi, kas adresēti ģenerālprokuroram, Iekšējās drošības birojam un Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam.

Iesniegumos lūgts sākt kriminālprocesu par koledžas Tiesību zinātnes un projektu pārvaldības katedras docentes Gitas Biezumas iespējamo izdarīto krāpšanu. Viņas vārds bijis gan koledžas mācību programmās, gan pedagogu un konsultāciju sarakstā. Saskaņā ar publiski pieejamo informāciju Biezumai vajadzēja lasīt lekcijas izmeklēšanas pamatos un izmeklēšanas darbā.

Bijušais students apgalvo: “Visā šajā 2015.–2018. gada laikā, kaut arī biju apmeklējis gandrīz visas nodarbības, es neatceros nevienu reizi, kad G. Biezuma pasniegtu lekciju, kā arī neatceros nevienu reizi, kad būtu saticis G. Biezumu VP koledžas telpās. Aptaujājot arī citus studentus, kuri, apgūstot specializētās programmas, mācījušies koledžā vairākus gadus, pat uzrādot viņiem G. Biezumas fotogrāfiju, noskaidroju, ka arī viņi nekad nav redzējuši G. Biezumu koledžas telpās, ne arī piedalījušies viņas lasītajās lekcijās.”

Biezumas amatpersonas deklarācijā redzams, ka atalgojumā policijas koledžā četru gadu laikā viņa saņēmusi aptuveni 25 000 eiro. Studenti arī uzskata, ka viņu informāciju viegli varētu pārbaudīt, nopratinot pasniedzējus, kuri Biezumas vietā lasījuši lekcijas. Turklāt koledžas caurlaižu sistēma reģistrē konkrēta cilvēka ierašanās un aiziešanas laiku.

KNAB neko neatklāj

Ņemot vērā, ka Biezuma ir arī Ģenerālprokuratūras Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētās prokuratūras virsprokurore, toreizējais ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers pārbaudi atstāja KNAB ziņā.

Jautājot par pārbaudes rezultātiem, KNAB "Kas Jauns Avīzei" skaidro: “KNAB apliecina, ka resoriskās pārbaudes ietvaros izvērtēja vairāku personu analoģiska satura iesniegumus par valsts amatpersonas iespējamo pretlikumīgo rīcību un pieņēma lēmumu par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu.”

Proti, neesot konstatēts, ka “virsprokurore būtu izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, par kuru paredzēta atbildība par krāpšanu un valsts amatpersonai noteikto ierobežojumu pārkāpšanu”.

Uz jautājumu, vai aptaujāti koledžas pasniedzēji un pārbaudīti caurlaižu sistēmas dati, saņēmām atbildi, ka “KNAB nav tiesīgs sniegt informāciju par pārbaudes laikā veiktajām darbībām”. Jāatzīmē, ka no labas sadarbības ar virsprokuroriem lielā mērā ir atkarīga sekmīga tiesībsargājošo iestāžu, tostarp KNAB, darbība.

Koledžas direktore Dina Tarāne "Kas Jauns Avīzei" norāda, ka Biezumas vārds Valsts kontroles revīzijas ziņojumā nefigurē.

Nav pirmā reize

Šī nav pirmā reize, kad Valsts kontrole vēsta par nelikumībām Valsts policijas pārraudzības iestādēs. Pēc jau pieminētās revīzijas 2011. gadā no amata uz disciplinārlietas izmeklēšanas laiku atstādināja toreizējo koledžas vadītāju Aigaru Edvardsonu.

Papildus nebūšanām ar pedagogu darba uzskaiti toreiz atklājās arī būtiski trūkumi Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta projekta īstenošanā koledžas reģionālo klašu aprīkošanā par kopsummā 206 000 latu.

Izrādījās, ka vairāk nekā puse no it kā reģionu vajadzībām iepirktā aprīkojuma ir uzstādīta Rīgā, tostarp Valsts policijas priekšnieka un koledžas direktora darba telpās. Vēl gadu pēc projekta pabeigšanas aprīkojums 30 000 latu vērtībā joprojām atradās noliktavā. Edvardsons toreiz darbu policijā pameta.

Pērn Iekšējās drošības birojs pieķēra kādu policijas koledžas nodrošinājuma nodaļas darbinieku, kurš, izmantojot policijai piesaistītas degvielas kartes, deviņu mēnešu laikā vairāk nekā simt reižu bija uzpildījis policijai nepiederošas automašīnas, nodarot zaudējumus 6400 eiro apmērā.

Prokuratūra norobežojas

Lai noskaidrotu Gitas Biezumas viedokli, "Kas Jauns Avīze" vērsās Ģenerālprokuratūrā, taču ar sabiedrisko attiecību speciālistes Unas Rēķes starpniecību saņēmām tikai lakonisku komentāru: “Varu apstiprināt, ka šādi iesniegumi ir saņemti. Aicinu vērsties Valsts policijas koledžā ar šiem jautājumiem – par slodzi, lekciju skaitu, atalgojumu utt. Iesniegumi nodoti tālākai izskatīšanai KNAB, lūgums interesētie pie viņiem kā pie procesa virzītāja.”