Ārā ar maskām, iekštelpās - bez. Daudzi neizpratnē par šo niansi Makrona vizītes laikā

Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV) Latvijas Televīzijas raidījumā “Šodienas jautājums” atklāja, ka šī nianse bija saskaņota iepriekš, jo, apsēžoties pie sarunu galda, ar masku virsū ir visai grūti runāt, jo īpaši, ja tas notiek citā valodā un jo īpaši – ja ir jāstrādā tulkiem, kuriem ir svarīgi redzēt, kā kustās lūpas, nevis dzirdēt skaņas atveidojumu, kas nāk caur masku. Tāpēc tā vizītes programmas daļa iekštelpās, kur arī noritēja visas abu valstu amatpersonu sarunas, tika aizvadīta bez maskām.

Ministrs uzsvēra, ka Makrona vizītes organizēšana Latvijai šajā Covid-19 pandēmijas laikā bija pirmā pieredze un zināms tests. Viņš arī uzsvēra, ka maskas, sanitārās prasības un maksimāli centieni nodalīt delegācijas, kā arī ievērot distancēšanos tika ievērota.

Rinkēvičs norādīja, ka šī brīža noskaņojums ir tāds – šādas aktivitātes ar klātienes sarunām un vizītēm vajag turpināt, jo, viņaprāt, piemēram, situācija Kalnu Karabahā vai Kipras rīcība, bloķējot Eiropas Savienības sankciju noteikšanu pret Baltkrieviju, varēja attīstīties citādāk, ja būtu notikušas tikšanās klātienē.

“Es nedomāju, ka mēs būtu aizgājuši tādā blokādē no Kipras puses ar Baltkrievijas sankcijām, ja savlaicīgāk nebūtu diskutēts, meklēts kompromiss, ko var atrast tikai klātienē. Gan no informācijas drošības, gan tīri personiskās diplomātijas dēļ saistībā ar notikumiem austrumos,” saka Rinkēvičs.

Viņš uzskata – daļa no šīm problēmām attīstījās tāpēc, ka aptuveni četru mēnešu garumā valstu amatpersonas strādāja tikai video režīmā.

Emanuels un Brižita Makroni Latvijā

29. un 30. septembrī Latvijā viesojās Francijas prezidents Emanuels Makrons ar pirmo lēdiju Brižitu Makronu.

Kopīgajā preses konferencē ar Latvijas premjerministru Krišjāni Kariņu (JV) Makrons pauda, ka Mums ir jābūt ļoti striktiem, runājot ar Krieviju par Ukrainas jautājumu, un jāpauž skaidra valoda dialogā par Baltkrieviju.

Politiķis pavēstīja, ka ar Latvijas premjeru tikuši pārrunāti vairāki jautājumi, pievēršoties arī ģeopolitiskiem un reģionāliem jautājumiem.

Makrons sacīja, ka otrdien viņam bijusi iespēja tikties ar Baltkrievijas opozīcijas prezidenta amata kandidāti Svetlanu Tihanovsku, un par Baltkrievijā notiekošo ticis runāt viņa Baltijas vizītes laikā kā vakar, tā arī šodien.

"Vēlreiz gribu apliecināt, ka mēs esam kopīgi noskaņoti strādāt, lai rastu miermīlīgu risinājumu. Mēs neatzīstam Baltkrievijas prezidenta vēlēšanu rezultātus. Mēs tiešām vēlamies uzteikt demonstrantu drosmi," akcentēja Francijas prezidents.

Makrons šodien vēlējās izmantot iespēju, lai izskaidrotu, kādēļ nācis klajā ar priekšlikumu par stratēģiskā dialoga veidošanu ar Krieviju. Viņš uzsvēra, ka Krievija ir Eiropas lielvara un mēs esam kaimiņvalstis, turklāt Latvijā dzīvo liela krievvalodīgo minoritāte.

Vai mēs varam izlikties, ka Krievija nepastāv, retoriski vaicāja Makrons un uzsvēra, ka tā darīt nevar. Makrons akcentēja, ka ilgu laiku tika uzskatīts, ka sarunas un viedokļu apmaiņu ar Krieviju notiek NATO ietvaros, atstājot to transatlantisko attiecību kontekstā.

Francijas prezidents pauda nostāju, ka ir jādomā citādāk, neatsakoties no NATO, bet gluži pretēji - eiropiešiem ir jābūt gan kapacitātei, gan spējai pārdomāt to, kādas būs nākotnes attiecības ar Krieviju, kas ļaušot ar laiku šīs attiecības padarīt spēcīgākas.

Makrons minēja piemēru, ka līdz šim līgumi, kas attiecās uz atbruņošanos Eiropā, tika noslēgti starp ASV un Krieviju, turklāt "mēs pat nebijām līguma parakstītājvalstis". Viņš akcentēja, ka aizvadīto 15 gadu laikā šie līgumi ir "gluži vienkārši saplēsti". Francijas valsts pirmā amatpersona uzsvēra, ka atbruņošanās dialoga neesamība starp Eiropu un Krieviju ir kļūda.

Makrons aicināja paraudzīties uz notikumu attīstību aizvadīto gadu laikā, proti, Krievijas un Ukrainas konflikta rezultātā Eiropas attiecības ar Krieviju ir palikušas daudz saspīlētākas un sarežģītākas. Francijas prezidents domā, ka sankciju noteikšana pret Krieviju nav bijusi iedarbīga. "Uzskatu, ka mēs nevaram palikt tādā situācijā, ka konflikta rezultātā mēs ar Krieviju vairs ne par ko citu nevaram runāt," sacīja Francijas prezidents.

Francijas politiķa skatījumā, sarunu programma, kāda varētu būt ar Krieviju, ir plaša. Makrona ieskatā, ir jāizraugās pareizākais ceļš, kas ļautu normalizēt attiecības ar Krieviju, uzsverot, ka "mēs esam vienā telpā".

"Mēs vairs nevēlamies kiberuzbrukumus un demokrātiju destabilizāciju. Mēs gribam normalizēt reģionālos konfliktus Ukrainā un citviet. Mums ir jautājumi, kur mums ir atšķirīgi viedokļi. Krievija destabilizē mūsu demokrātijas, tā ir iebrukusi Ukrainā, tomēr ir jautājumi, kur mēs varam strādāt ar Krieviju kopā," uzsvēra Makrons, kā piemēru minot notiekošo Kalnu Karabahā. Viņš uzsvēra, ka ASV un Francija ir Minskas grupā un, ja šajā darbā neiesaistīs Krieviju, "mēs reģionālos konfliktus neatrisināsim".

Makrons paziņoja, ka tieši tādēļ viņš vēlas atjaunot dialogu, jo, "aizgriežot muguru un nosakot sankcijas pret sankcijām", virkni jautājumu nevarēšot atrisināt. Savukārt tas padarot eiropiešus nepietiekami labi aizsargātus, jo attiecības ar Krieviju nevar deleģēt tikai NATO kontekstā.

"Kad sāku runāt par dialoga atjaunošanas priekšlikumu, saprotu, ka tas radīja lielas bažas, jo ir vēsturiskie notikumi. Tomēr es par šo runāju jūsu valstī, kas cietusi no padomju varas, kas ar savu drosmi ir atguvusi savu neatkarību. Es to tiešām saku ar lielu cieņu un pazemību, kā arī ar vēlmi saprast ievainojumus, kas nav tik seni," sacīja Makrons, uzsverot, ka dialogs ar Krieviju nekādā veidā nebūs tāds, kas kompromitēs Latvijas drošību vai noliegs Latvijas vēsturi.

Makrons pauda pārliecību, ka Eiropas, tostarp Latvijas nākotne, būs labāka, ja būs kopīgs dialogs ar Krieviju, "lai mēs neatstātu Latviju vienu pašu nelīdzsvarotā situācijā, ņemot vērā, ko tā ir piedzīvojusi". Viņš apgalvoja, ka Latvija var Francijai uzticēties, jo tā ir gatava aizstāvēt Eiropas Savienības partneru suverenitāti.