VIDEO: ko par asinsizliešanu Kalnu Karabahā saka armēņi Latvijā?
Otrdienas pēcpusdienā Rīgā notika sapulce un gājiens, kurā biedrības “Latvijas Armēņu Kultūras centrs” pārstāvji publiski aicināja pārtraukt asinsizliešanu Kalnu Karabahā, kur nesen atkal sākušās kaujas.
Latvijas armēņi gājienā aicina pārtraukt asinsizliešanu Kalnu Karabahā
Otrdienas pēcpusdienā Rīgā notika sapulce un gājiens, kurā biedrības “Latvijas Armēņu Kultūras centrs” pārstāvji publiski aicināja pārtraukt asinsizliešanu Kalnu Karabahā, ...
Kā iepriekš informēja pasākuma rīkotāji, otrdienas sapulcēšanās mērķis bija paust noraidošu attieksmi pret vardarbību Kalnu Karabahā un aicināt uz tūlītēju kara darbību pārtraukšanu.
Pasākums pulcēja ap 50 cilvēkiem, vairums no kuriem bija vecāka gadagājuma ļaudis. Sanākušajiem pievienojās arī Armēņu apustuliskās baznīcas (atrodas Rīgā) pārstāvji.
Jauns.lv sekoja līdzi notiekošajam, uzrunājot arī atnākušos.
“Vajag mieru, agresijā vainojama Azerbaidžāna”
Kā sarunā ar Jauns.lv pauda viens no akcijas aktīvākajiem dalībniekiem, jauns vīrietis vārdā Haiks, Latvijas armēņi ir par miermīlīgu Kalnu Karabaha jautājuma risināšanu.
“Pirmkārt vajadzētu jau tieši šobrīd pārtraukt darīt to, kas tur tagad notiek. Izbeigt Turcijas un Azerbaidžānas agresiju pret miermīlīgajiem iedzīvotājiem, nepieļaut apšaudi ar smago artilēriju. Pēc tam ir jāsēžas un jārunā,” pauda vīrietis.
“Manuprāt, nav politologa, kurš neatzītu, ka agresijas sākšanā ir vainojama Azerbaidžāna. Viņi slēdza nost internetu, brīdināja pierobežas iedzīvotājus nefilmēt notiekošo un karavīru kustības, ieveda medijus no Turcijas,” piebilda gājiena dalībnieks.
Viņaprāt, arī Latvijai un šejienes iedzīvotājiem ir jāatbalsta Kalnu Karabahas iedzīvotāji.
Gājiena dalībnieki nostāju pauž klusi un ar pietāti
Kā novēroja Jauns.lv, biedrības “Latvijas Armēņu Kultūras centrs” organizētā gājiena dalībnieki pasākuma laikā uzvedās salīdzinoši klusi.
Notiekošā uzraugi ik pa laikam ar megafona palīdzību atgādināja, ka būtu vēlams ievērot divu metru distanci, jo “Covid-19 vēl nav beidzies” un aicināja pie Azerbaidžānas vēstniecības Latvijā (viens no gājiena pieturas punktiem) izvietoties tā, lai netraucētu gājējiem un sabiedriskajam transportam.
Notiekošo rūpīgi uzraudzīja arī visai ievērojams skaits Valsts un pašvaldības policistu.
Viena no akcijas dalībniecēm Narine Abagjana-Šica pauda, ka šāda miermīlīgas akcijas ir “21. gadsimtā, demokrātiskā valstī ir vienīgais, ko mēs varam izdarīt”, lai aicinātu apturēt vardarbību.
Par notikumiem Kalnu Karabahā:
Svētdienas, 27. septembra, rītā uz Kalnu Karabahas faktiskās robežas sākušās smagas kaujas. Abas puses karadarbības sākšanā apsūdz viena otru.
Abas puses ziņo par pretējai pusei nodarītajiem smagajiem zaudējumiem, kā arī par upuriem civiliedzīvotāju vidū.
Gan Armēnija, gan Kalnu Karabaha izsludinājušas karastāvokli un vispārējo mobilizāciju. Karastāvokli izsludinājusi arī Azerbaidžāna.
Kalnu Karabahas iedzīvotāju ikdiena militāro kauju laikā
Azerbaidžānas un Armēnijas starpā valda naidīgas attiecības kopš pagājušā gadsimta deviņdesmitajiem gadiem, kad tika izcīnīts karš par Kalnu Karabahas reģionu.
Kalnu Karabaha, kas padomju laikā bija Azerbaidžānas PSR sastāvā, kopš deviņdesmito gadu sākuma ir "de facto" neatkarīga armēņu republika.
Kaut arī kopš PSRS sabrukuma Azerbaidžāna nekad nav kontrolējusi Kalnu Karabahu, tā šo armēņu apdzīvoto reģionu uzskata par savu teritoriju. Arī starptautiskā sabiedrība uzskata Kalnu Karabahu par daļu no Azerbaidžānas un neviena valsts nav atzinusi šo reģionu par neatkarīgu valsti.
Kalnu Karabaha savu neatkarību pirmo reizi pasludināja 1991. gadā. Tās atdalīšanās no Azerbaidžānas veicināja kara izraisīšanos starp Azerbaidžānu un Armēniju.
Karā dzīvību zaudēja aptuveni 35 000 cilvēku, un vairāk nekā miljons cilvēku abās valstīs bija spiesti pamest savas mājas.
