Portāls ielādēsies pēc 15 sekundēm
Uz Jauns.lv

VIDEO: ko par asinsizliešanu Kalnu Karabahā saka armēņi Latvijā? 5

Sabiedrība
29. septembrī 16:09 2020. gada 29. septembrī 16:09
 
Edvīns
Rakickis
| Jauns.lv
Otrdienas pēcpusdienā Rīgā notika sapulce un gājiens, kurā biedrības “Latvijas Armēņu Kultūras centrs” pārstāvji publiski aicināja pārtraukt asinsizliešanu Kalnu Karabahā, kur nesen atkal sākušās kaujas.

Kā iepriekš informēja pasākuma rīkotāji, otrdienas sapulcēšanās mērķis bija paust noraidošu attieksmi pret vardarbību Kalnu Karabahā un aicināt uz tūlītēju kara darbību pārtraukšanu.

Pasākums pulcēja ap 50 cilvēkiem, vairums no kuriem bija vecāka gadagājuma ļaudis. Sanākušajiem pievienojās arī Armēņu apustuliskās baznīcas (atrodas Rīgā) pārstāvji.

Jauns.lv sekoja līdzi notiekošajam, uzrunājot arī atnākušos.

Biedrības "Latvijas Armēņu Kultūras centrs" rīkotajā sapulcē un gājienā sanākušie pulcējās pie Azerbaidžānas un tad - Turcijas vēstniecībām Latvijā. (Foto: Paula Čurkste/LETA)

“Vajag mieru, agresijā vainojama Azerbaidžāna”

Kā sarunā ar Jauns.lv pauda viens no akcijas aktīvākajiem dalībniekiem, jauns vīrietis vārdā Haiks, Latvijas armēņi ir par miermīlīgu Kalnu Karabaha jautājuma risināšanu.

“Pirmkārt vajadzētu jau tieši šobrīd pārtraukt darīt to, kas tur tagad notiek. Izbeigt Turcijas un Azerbaidžānas agresiju pret miermīlīgajiem iedzīvotājiem, nepieļaut apšaudi ar smago artilēriju. Pēc tam ir jāsēžas un jārunā,” pauda vīrietis.

“Manuprāt, nav politologa, kurš neatzītu, ka agresijas sākšanā ir vainojama Azerbaidžāna. Viņi slēdza nost internetu, brīdināja pierobežas iedzīvotājus nefilmēt notiekošo un karavīru kustības, ieveda medijus no Turcijas,” piebilda gājiena dalībnieks.

Viņaprāt, arī Latvijai un šejienes iedzīvotājiem ir jāatbalsta Kalnu Karabahas iedzīvotāji.

Gājiena dalībnieki nostāju pauž klusi un ar pietāti

Kā novēroja Jauns.lv, biedrības “Latvijas Armēņu Kultūras centrs” organizētā gājiena dalībnieki pasākuma laikā uzvedās salīdzinoši klusi.

Notiekošā uzraugi ik pa laikam ar megafona palīdzību atgādināja, ka būtu vēlams ievērot divu metru distanci, jo “Covid-19 vēl nav beidzies” un aicināja pie Azerbaidžānas vēstniecības Latvijā (viens no gājiena pieturas punktiem) izvietoties tā, lai netraucētu gājējiem un sabiedriskajam transportam.

Notiekošo rūpīgi uzraudzīja arī visai ievērojams skaits Valsts un pašvaldības policistu.

Viena no akcijas dalībniecēm Narine Abagjana-Šica pauda, ka šāda miermīlīgas akcijas ir “21. gadsimtā, demokrātiskā valstī ir vienīgais, ko mēs varam izdarīt”, lai aicinātu apturēt vardarbību.

Rīgas domes Īres valdes priekšsēdētāja Narine Abagjana – Šica piedalās biedrības "Latvijas Armēņu Kultūras centrs" rīkotajā sapulcē un gājienā, kurā aicina nekavējoties pārtraukt karadarbību Kalnu Karabahā. (Foto: LETA)

Par notikumiem Kalnu Karabahā:

Svētdienas, 27. septembra, rītā uz Kalnu Karabahas faktiskās robežas sākušās smagas kaujas. Abas puses karadarbības sākšanā apsūdz viena otru.

Abas puses ziņo par pretējai pusei nodarītajiem smagajiem zaudējumiem, kā arī par upuriem civiliedzīvotāju vidū.

Gan Armēnija, gan Kalnu Karabaha izsludinājušas karastāvokli un vispārējo mobilizāciju. Karastāvokli izsludinājusi arī Azerbaidžāna.

Azerbaidžānas un Armēnijas starpā valda naidīgas attiecības kopš pagājušā gadsimta deviņdesmitajiem gadiem, kad tika izcīnīts karš par Kalnu Karabahas reģionu.

Kalnu Karabaha, kas padomju laikā bija Azerbaidžānas PSR sastāvā, kopš deviņdesmito gadu sākuma ir "de facto" neatkarīga armēņu republika.

Saistītās ziņas

Skaidrojums: kāpēc jau vismaz 2000 gadu armēņi un azerbaidžāņi nevar sadalīt Kalnu Karabahu? 12
Armēnija aicina ECT paust nostāju Kalnu Karabahas konfliktā
Turcija sola Azerbaidžānai pilnīgu atbalstu; Baku paziņo par sešu ciematu "atbrīvošanu" 4

Kaut arī kopš PSRS sabrukuma Azerbaidžāna nekad nav kontrolējusi Kalnu Karabahu, tā šo armēņu apdzīvoto reģionu uzskata par savu teritoriju. Arī starptautiskā sabiedrība uzskata Kalnu Karabahu par daļu no Azerbaidžānas un neviena valsts nav atzinusi šo reģionu par neatkarīgu valsti.

Kalnu Karabaha savu neatkarību pirmo reizi pasludināja 1991. gadā. Tās atdalīšanās no Azerbaidžānas veicināja kara izraisīšanos starp Azerbaidžānu un Armēniju.

Karā dzīvību zaudēja aptuveni 35 000 cilvēku, un vairāk nekā miljons cilvēku abās valstīs bija spiesti pamest savas mājas.

Citi šobrīd lasa

180 eiro dēļ vīrietis spiests nervozēt vairākas nedēļas 4
VIDEO: britu policija aiztur vienu no valstī bīstamākajiem pedofiliem. Apsūdzību nolasīšana prasa pusstundu
Hercogiene Megana dalās savās sāpēs, atklājot, ka piedzīvojusi spontāno abortu
Skatīt visus komentārus

СМИ: У Путина есть третья дочь: "Она феноменально похожа на него"

"Он был абсолютно трезвый": друг Прилучного раскрыл подробности драки в ночном клубе