Miķeļa Valtera pārapbedīšanā uzsver viņa devumu demokrātisko un parlamentāro vērtību iedzīvināšanā Latvijā
Pirmās Latvijas brīvvalsts politiķis Miķelis Valters un viņa domubiedri Latvijā palīdzēja iedzīvināt Rietumu demokrātijas garu, nacionālos mērķus aicinot sasniegt demokrātiskā un parlamentārā ceļā, šodien Valtera pārapbedīšanas ceremonijā Latvijā uzsvēra Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (VL-TB/LNNK).
Kā aģentūru LETA informēja parlamenta Preses dienests, Mūrnieces skatījumā, Valters bija "viens no mūsu tautas visu laiku spožākajiem politiskajiem domātājiem, neatkarīgas Latvijas valsts izsapņotājs un dibinātājs, valstsvīrs un demokrāts".
"Lielā mērā pateicoties Miķelim Valteram, Latvijā kā idejiska kustība piedzima politiskais nacionālisms. Ideja, kas latviešus aicina apzināties savu nacionālo identitāti - valodu, kultūru, kopīgo vēsturi un ģeogrāfiskos apstākļus," sacīja Mūrniece, uzsverot, ka Valters jau kopš jaunības redzēja Latviju kā neatkarīgu un brīvu valsti.
"No jaunstrāvnieka līdz nepagurstošam Latvijas valstiskuma un Baltijas valstu sadarbības rosinātājam, no demokrātijas līdz vienotas Eiropas idejas aizstāvim, no aktīva publicista līdz erudītam tiesību profesionālim, mākslas un kultūras pārzinātājam," raksturojot Valtera mūžu, pauda Mūrniece.
Tāpat Saeimas priekšsēdētāja uzsvēra, ka Valters bija Latvijas valsts patriots līdz pat sava mūža beigām un no ikviena prasīja valsts patriotismu. "Nekāda un neviena paustā kritika nespēja ietekmēt Valtera darbošanos Latvijas labā. Visas lietas Valters savā mūžā vispirms vērtēja pēc mērauklas - kas nāk par labu nacionālai valstij. Miķelis Valters bija cilvēks ar augstu iekšējo brīvību un tādu pat vēlējās redzēt savu tautu - brīvu un pastāvīgu," sacīja Mūrniece.
Saeimas priekšsēdētāja pauda pateicību Valteram par viņa mūžu un devumu Latvijai. "Šodien mēs sakām - Miķelis Valters beidzot ir atgriezies mājās. Savas tēvzemes dēls ir atgriezies Latvijā. Un tas mūs stiprina," teica Mūrniece.
Šodien Meža kapos notika valstsvīra un diplomāta Valtera svinīgā pārapbedīšana un piemiņas ceremonija. Valters bija pirmais Latvijas iekšlietu ministrs, viens no Satversmes izstrādātājiem un diplomāts, jo Latvijas sūtņa pienākumus pildīja Romā, Parīzē, Varšavā un Briselē.
Pārapbedīšanas ceremonijā I Meža kapos piedalījās Valtera tuvinieki, Valsts prezidenta, Saeimas, Ārlietu ministrijas pārstāvji un Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs, Liepājas domes priekšsēdētājs un domes pārstāvji.
Gatavojoties šim svinīgajam notikumam, Iekšlietu ministrija organizēja Miķeļa Valtera kapavietas labiekārtošanu Rīgas Meža kapos, piemiņas vietas ierīkošanu un pieminekļa izveidošanu un uzstādīšanu. Par atbilstošāko konkursā atzina tēlnieka Valta Barkāna izstrādāto piemiņas ansambļa skici.
Liepājas muzeja direktore Dace Kārkla uzsvēra, ka Valters ir viens no dižākajiem Liepājas politiķiem, kurš ir bijis ne tikai Satversmes izveidotājs un pamatlicējs, bet arī izcils diplomāts starptautiskajā arēnā.
"Valtera pārapbedīšana notika Rīgā, jo tāda bija tuvinieku vēlme, bet Liepāja oktobrī saņems kapavietas piemiņas plāksni, kas atradās uz viņa kapavietas Nicā. Šī piemiņas plāksne glabāsies Liepājas muzeja krājumā un būs pieejama apskatei ikvienam," pastāstīja Kārkla.
Šā gada 11.augustā Francijā, Nicas pilsētas Austrumu kapsētā, tika veikta Valtera ekshumācija, un ar aviosabiedrības "airBaltic" reisu 14.augustā no Nicas pārapbedīšanai Latvijā tika nogādāti Valtera pīšļi.
Ārlietu ministrija un Latvijas vēstniecība Francijā sadarbībā ar Iekšlietu ministriju un Valtera radiniekiem 2018.gada sākumā uzsāka darbu pie Valtera pārapbedīšanas no Francijas Latvijā.
Novērtējot Valtera ieguldījumu Latvijas valsts veidošanā un dibināšanā, kā arī Latvijas un Francijas attiecību attīstībā, 2018.gada 22.martā Nicā notika konference "Latvijas Simtgade Eiropā". Konference bija viena no Latvijas valsts simtgades Latvijas Ārlietu ministrijas koordinētās publiskās diplomātijas programmas norisēm Francijā, kuru organizēja Latvijas vēstniecība Francijā sadarbībā ar Vidusjūras Universitātes centru (CUM), norādīja ĀM.
Valters ir dzimis, audzis, skolojies, strādājis Liepājā un vadījis Latvijas valsti brīdī, kad par galvaspilsētu tika iecelta Liepāja. Liepājas domes priekšsēdētājs Jānis Vilnītis (LRA) uzsvēra, ka Valters ir piesātināts "visā savā latvieša būtībā".
Pēc Vilnīša paustā, Valtera dzīves posmā paveiktais, vērtības un ideoloģiska pārliecība, ar kuru viņš virzījās uz priekšu, neapšaubāmi ir mūsu valsts vēstures spilgts pašapliecinājums. Liepājas domes priekšsēdētājs akcentēja, ka koks nevar augt bez saknēm, bet tauta nevar dzīvot un attīstīties bez savas vēstures.
"Valters ir gan rūpējies par to, lai latviešu tauta spēcina savas saknes mūsu tēvzemē, gan atstājis nozīmīgus nospiedumus Latvijas valsts dibināšanā un kopējās valsts ideoloģijas nešanā gan Latvijā, gan pasaulē. Taču vislielākā vērtība ir tā, ka Valtera saknes ir tieši Liepājā. Mūsu pilsētā," akcentēja Vilnītis, piebilstot, ka pilsēta veido personības, tā iedvesmo un dod iespējas, un tā dzīvo katrā liepājniekā.
Kā norādīja ĀM, Valters bija Latvijas pirmais iekšlietu ministrs, politiķis, diplomāts, žurnālists un literāts. Viņam bija nozīmīga loma Latvijas neatkarības idejas formulēšanā un valsts dibināšanā. No 1919.gada oktobra Valters bija diplomātiskais pārstāvis Itālijā, 1921.gada martā - ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs Itālijā, no 1921.gada novembra - arī nerezidējošais ministrs Spānijā un Portugālē. Valters bijis ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs arī Francijā, Polijā, Ungārijā Beļģijā un Luksemburgā, kā arī konsuls Karaļaučos (Austrumprūsijā).
