Cietuma lelles Bulduros, Pastaiga mākoņos grāmatu namā un porcelāna Modeļi: izstāžu ceļvedis

Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā varam izprast fotogrāfiskās būtnes kārtējā Rīgas Fotogrāfijas biennāles izstādē. Rīgas Porcelāna muzejā ieraudzīt Vernera Lazdāna Modeļus, bet galerijā „Daugava” Līga Purmale aicina doties pastaigās pa pļavām, vērojot dabu visās diennakts stundās.

* Grāmatu nama “Valters un Rapa” galerijā (Aspazijas bulvārī 24, Rīgā) līdz 24. oktobrim skatāma gleznotājas Dārtas Hapanionekas gleznu izstāde „Pastaiga mākoņos”. Tā aicina paskatīties naksnīgajās debesīs, pazaudējot sevi lielās dabas varenības priekšā. Savos darbos māksliniece visbiežāk atveido ainavas - no reālistiskām līdz gluži abstraktām, kur krāsu laukumos vien nojaušamas debess-zemes attiecības, miglā tīti lauki vai stilizēti koku atveidi. Gleznojot pārsvarā ar eļļas krāsām, māksliniece izmanto dažādas tehnikas - tās akvareliski pludinot, radot niansētas toņu pārejas, veidojot caurspīdīgi daudzslāņainas abstraktas kompozīcijas vai pastoziem triepieniem klājot krāsu ar špakteļlāpstiņu. Izstādes veidotāji aicina: „Dziļi ieelpojiet, domās skaitot līdz pieci, divas sekundes aizturiet elpu, pēc tam izelpojiet skaitot līdz pieci. Ja atkārtosiet šo vingrinājumu kaut pāris minūtes, iespējams domas, kas allaž traucas prātā, pārkāpjot atļauto ātrumu, mazliet piebremzēs. Arī šī izstāde ir aicinājums uz mirkli apstāties, ievilkt pāris malkus svaiga kalnu gaisa un kontemplatīvi paraudzīties naksnīgajās debesīs, pazaudējot sevi lielās dabas varenības priekšā”. Sīkāk internetā: www.valtersunrapa.lv.

* Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenās ēkas Kupola zālē (Jaņa Rozentāla laukumā 1, Rīgā) līdz 8. novembrim skatāma šī gada Rīgas Fotogrāfijas biennāles izstāde „Par fotogrāfiskām būtnēm”. Izstādes mākslinieki - Īvī Johova (Ukraina/Krievija/Igaunija), Ode de Korta (Beļģija) un Toms Lavleiss (Lielbritānija) rosina paraudzīties uz fotogrāfiskām būtnēm kā daudzdimensionālām, sarežģītām un nereti arī daudznozīmīgām. Fotomākslinieki īpašu uzmanību velta objekta-attēla attiecību dažādajām šķautnēm. Uz šīm attiecībām tradicionāli pieņemts raudzīties kā uz saikni, kas sākas no objekta un noslēdzas attēlā, taču izstādē atklājas, ka tās ir sarežģītākas un āķīgākas, nekā šķiet pirmajā acu uzmetienā. Pastāv priekšstats, ka fotogrāfiskajiem attēliem piemīt tvēriens, ar ko tie „sagrābj” objektus. Rodas iespaids, ka kamera it kā sagūsta un notver, tādējādi sniedzot sastingušu ieskatu objektu esamībā, un šis ieskats savādā veidā spēj vienlaikus gan radīt pārsteidzošu atklāsmi par objektu, gan to definēt. Citiem vārdiem runājot, kamera notver ar varu, tā ir vienpusēja darbība, kurā objekts, tātad, uzskatāms par pasīvu un bezspēcīgu pretoties. Visi trīs mākslinieki, kas piedalās izstādē, šo tradicionālo skatījumu apšauba. Ekspozīcijā iekļautos darbus var aprakstīt kā „fotogrāfiskus”, tomēr tie pārkāpuši ierastās medija robežas. Tie tiecas dekonstruēt priekšstatu par to, kas ir vai kas varētu būt fotoizstāde, tā vietā rosinot paskatīties uz fotogrāfiskumu kā uz maināmu objektīvu un kā uz nosacītu jēdzienu, ko radījusi kultūra. Sīkāk internetā: www.lnmm.lv.

* Rīgas Porcelāna muzejā (Kalēju ielā 9/11, Vecrīgā) līdz 22. novembrim skatāma Vernera Lazdāna personālizstāde „Modeļi”. Verners Lazdāns savulaik sevi spēcīgi pieteicis glezniecībā, bet pēdējos gados pievērsies arī keramikai. Viņa radītie tēli, kas balansē uz figuratīvas un abstraktas kompozīcijas robežas, iemiesojas gan divās, gan trīs dimensijās. Sākumā mākslinieka keramikas veidojumi kalpoja kā modeļi gleznām, līdz pamazām tie kļuva par patstāvīgu izteiksmes formu, apgūstot arvien jaunus materiālus un dedzinājumus. Vernera Lazdāna māksla ir emocionāli ekspresīva un rodas saspēlē starp zemapziņas tēliem un materiālu: vai tā ir eļļas glezna vai māla pikucis, kas mākslas darba radīšanas procesā pakļauti zemapziņas impulsiem, tie rezultātā pārtop autentiskā objektā. Zīmīgi, ka darbi top „alla prima” tehnikā jeb vienā piegājienā, tādējādi saglabājot dzīvo, pirmreizīgo pieskārienu, ko nav iespējams atkārtot. Vernera Lazdāna darbi vēsta un atgādina mums par cilvēka iekšējo jeb garīgo telpu, kura ir vairāk nojaušana nekā saprotama. Sīkāk internetā: www.porcelanamuzejs.riga.lv.

* Rīgas galerijā „Daugava” (Ausekļa ielā 1) līdz 30. novembrim skatāma Līgas Purmales gleznu izstāde „Tepat tuvumā”. Ekspozīciju veido mākslinieces trīs pēdējo gadu darbi. Izstādes veidotāji aicina: „Ne jau laiks nosaka mākslas darba kvalitāti un vērtību, tikai izvērtē gan. Un Līga Purmale jau gadu desmitus ir mūsu mākslas „grande dame”. Daba un glezniecība - divi mūžīgie lielumi, kas uzrunā un suģestē viņas audeklos. Līgai Purmalei vienlīdz liels respekts, pat pielūgsme ir pret abiem šiem lielumiem. Mūslaika dinamika, troksnis, raibums vēl jo vairāk liek aizturēt elpu un izbaudīt mirkli pie katra viņas gleznojuma. Izstāde tikai tiem, kas ir saglabājuši spēju redzēt, sajust, pārdzīvot. Vai arī vēlas šo spēju atgūt. Mākslinieces glezniecības motīvi tverti tepat tuvumā – Kurzemē, skatoties pa logu, dodoties pastaigās pa pļavām, vērojot dabu visās diennakts stundās”. Sīkāk internetā: www.galerijadaugava.lv.

* Bulduru Izstāžu namā (Muižas ielā 6, Jūrmalā) līdz 24. oktobrim skatāma Rīgas Centrālcietumā ieslodzītā “cietuma mākslinieka” Vadima Jēgera darbu izstāde „Lelles no cietuma”, kurā skatāmi viņa ieslodzījumā tapušie darbi. Tās, galvenokārt, ir neliela izmēra skulptūras, kuras veidotas izmantojot ieslodzījuma vietā pieejamos materiālus. Autors speciāli izstādes apmeklētājiem ir uzrakstījis vēstuli un nelielā video sižetā pastāstījis par sevi un darbu tapšanu. Izstādes apmeklētājus mākslinieks uzrunā: “Ko es vēlētos pateikt... Es, laikam, neesmu no tiem cilvēkiem, kurš īpaši tendēts runāt par sevi. Šis stāsts nav par mani. Tie ir notikumi, kuru liecinieks esmu bijis, vai drīzāk, kurus esmu piedzīvojis un arī pārdzīvojis, izpaužot tos lellēs. Es nokļuvu šajā stāstā, esot pavisam salauzts gabalos asociālā dzīvesveida dēļ. Meli, narkotikas, noziegumi bija kļuvuši par maniem ikdienas pavadoņiem. Es mētājos savu halucināciju neprātā, līdz mani arestēja un ieslēdza. (..) Uz šīm lellēm es pārnesu visu, ko neieredzēju, to, ar ko es cīnījos un nevarēju uzvarēt. Dažkārt lellēs es ietvēru mīlestību vai prieku, kuru nespēju atrast. Ir tādas lelles, kurās apraktas kāda sāpes, pārdzīvojumi vai pat nāve”. Sīkāk internetā: www.jurmala.lv.