Ļaundaru perēklis Liepājas čekas tornī un labā skolotāja 7. vidusskolā. Kā tapa filma "Rokas augšā!"

Filma tapusi pēc krievu rakstnieka Ļeva Davidčeva tāda paša nosaukuma stāsta motīviem. Šis kinodarbs lielu ievērību neizpelnījās, jo sižets bija visnotaļ samudžināts un kinoskatītāju nogurdinošs, jo, piemēram, kā nojaušams, vēsta par cēlo padomju pionieru cīņu pret kapitālisma pasaules ļaunajiem onkuļiem. Kaut arī kā viens no filmas žanriem minēts “komēdija”, nekādus dižos smieklus tā neizraisa. Tomēr šo kinodarbu ar interesi var vērot liepājnieki, kuri paši bērnībā tajā piedalījušies kā epizodisko lomu tēlotāji.

Ar “Baldin” pret bērniem

Filmas žanru tās režisors Vladimirs Grammatikovs apzīmējis visai kalambūrīgi – “mežonīgi azartisks, drausmīgi fantastisks, ļoti muzikāls pasaku detektīvs”, ko savā laikā diezgan neveiksmīgi mēģināja atšifrēt Maskavā iznākošie kinožurnāli, pat īsti saviem lasītājiem nespējot izstāstīt filmas sižetu. Tomēr tas diezgan veiksmīgi izdevies tolaik Liepājā iznākošajiem laikrakstiem “Ļeņina Ceļš” un “Komunists”, jo 1980. gadā šīs filmas uzņemšana bija viens no liepājnieku apspriestākajiem tematiem: pa vēju pilsētas ielām taču vairākus mēnešus staigāja visā plašajā Padomju Savienībā pazīstami aktieri. Un Liepāja nav lielpilsēta, kur pūlī varēja pazust tādas komēdiju zvaigznes kā Georgijs Vicins vai Tatjana Peltcera!

Filmas sižets savā ziņā banāls: “Kādas pilsētas skolā no neesošas valsts iesūta trīs ļaundarus ar uzdevumu pārvērst bērnus par nelabojamiem meļiem, sliņķiem un huligāniem, jo ar šādiem bērniem ļaundari varēs manipulēt, lai iekarotu pasauli”. Beigu beigās viss beidzas labi: ļaundaru barveža ŠitoKrito vadībā izgatavotās bērniem paredzētās “ļaunuma ampulas” “Baldin” iznīcina varonīgie padomju skolnieki-metāllūžņu vācēji.

Štābs Liepājas čekas tornī

Filma uzņemta liepājniekiem labi pazīstamās vietās. Neliešu nometne-bāze ir Karostas liedagā - Baltijas jūras krastā; skatoties filmu var atpazīt arī Karostas fortus. Varonīgie skolēni mācās un darbojas modernā padomju standartskolā – toreiz tikko atklātajā Liepājas 7. vidusskolā. Ļaundaru aģenta konspiratīvā mītne ar pasta baložiem ironiskā kārtā iekārtota ēkas Republikas un Toma (padomju laikā – Miķeļa Būkas) ielu stūra nama tornītī; šī ēka padomju okupācijas laikā bija bēdīgi slavena ar to, ka tur iekārtojās “čeka” – Valsts drošības komiteja, kas šajā ēkā spīdzināja, šāva un kazemātos turēja simtiem kurzemnieku (analoģija ar Rīgas “Stūra māju”).

Liepājnieki šo ēku iedēvējuši par “zilo brīnumu”. Tāpat kinolentē var atpazīt konkrētas Liepājai raksturīgas vietas un lietas, piemēram, tirdzniecības namu “Kurzeme”, pilsētas centra ielas universitātes apkārtnē, Liepājas tramvaju… Interesants moments ir arī tas, ka Krievijas studijā filmētās spēlfilmas kadros uz namu fasādēm pavīd latīņu burti, jo kirilicā komunicējošās valsts kinostudijas filmās taču latīņu burtiem uz ēku sienām nevajadzētu vīdēt.

Filmā galvenās lomas atveido tolaik visā PSRS pazīstami aktieri. Galveno barvedi ŠitoKrito spēlē pazīstamais gruzīnu aktieris Ramazs Čhikvadze. Aģenta nodevēja, pārbēdzēja no ļaunajiem pie labajiem loma bija uzticēta padomju komēdiju iecienītajam aktierim Georgijam Vicinam, bet labās skolotājas loma ne mazāk slavenajai komēdiju aktrisei Irinai Muravjovai. Savukārt par ļaundaru “eksperimenta trusīti” vecmāmiņu kļuva vitālā Tatjana Peltcera, kura skatuves slavu ieguvusi kā viena no Maskavas Satīras teātra prīmām.

Toties masu skatos filmējušies ne tikai Liepājas, bet arī tās apkārtnes skolēni no Dunalkas, Durbes un Grobiņas. Sporta biedrības “Vārpa” Liepājas nodaļas instruktors A. Tauriņš tolaik vietējā presē lepojās: “Mūsu zēni R. Tomsons, M. Matelsons, R. Novickis (Dunalkas astoņgadīgā skola), A. Bergs, A. Grīns (Durbes vidusskola) un A. Ruņģis (Grobiņas vidusskola) tika uzaicināti filmēties M. Gorkija kinostudijas mākslas filmā “Rokas augšā!” uz velosipēdiem kopā ar filmas galveno varoni. Zēniem bija iespēja redzēt, kā top filma, izjust, cik daudz darba tā prasa no aktieriem, daudzkārt atkārtojot un slīpējot šķietami vienkāršas epizodes. Zēni uzņemšanā strādāja centīgi, un filmas režisors par to viņiem izteica pateicību”.

Kinematogrāfam pirmo reizi izdodas notvert Liepājas atmosfēru

1980. gada septembrī Liepājas rajona laikraksts „Ļeņina Ceļš” rakstīja: „Vairāk nekā trīs mēnešus Liepājā un tās apkārtnē strādāja M. Gorkija Centrālās bērnu un jaunatnes filmu studijas ekspedīcija. Režisora inscenētāja Vladimira Grammatikova vadībā tapa Jauna krāsaina muzikālā ekscentriska piedzīvojumu mākslas filma “Rokas augšā!” pēc pazīstamā bērnu rakstnieka Ļeva Davidčeva grāmatas ““Rokas augšā” jeb ienaidnieks Nr. 1”.

Ar radošo vasaru Liepājā vienlīdz apmierināts bija gan Vladimirs Grammatikovs, gan galvenais operators inscenētājs Igors Kļebanovs, gan filmas direktors Marks Riss. Tā jau reti gadās, ka visu filmas metrāžu uzņem vienā vietā, kinolaužu vasaras darbu rezumēja režisors: “Mums tas izdevās. Vēl vairāk pat ievada titrus filmējām Liepājā”.

“Man savukārt gribas sacīt paldies liepājniekiem par atsaucību, gan palīdzot mūsu darbā, gan parādot labestīgu interesi par mūsu kinoekspedīciju," sacīja Marks Riss, norādot: “Pateicībai par to apsolām, ka topošās filmas pirmie skatītāji un vērtētāji noteikti būs liepājnieki”.

Otrs Liepājā toreiz iznākošais laikraksts "Komunists" par Liepājā 1981. gadā piedzīvoto filmas pirmizrādi raksta: “Kinoteātra “Sarkanā bāka” zālē uzņemtā materiāla kārtējā skatē sapulcējušies filmas dalībnieki. Viens pēc otra zib kadri: bērnu sejas drūmas, šķelmīgas, draiskas. Lūk, meitene plēšas ar veselu zēnu baru. Lūk, galvu reibinošu triku virknējums. Taču mūs saista, saviļņo dvēseli kas cits: šaurās ieliņas, vecie namiņi, torņi, baznīcas - neatkārtojamais mūsu pilsētas arhitektoniskais veidols.

Ne reizi vien Liepājā ir kļuvusi par filmēšanas vietu. Taču līdz šim brīdim kinematogrāfam nebija izdevies tik smalki un dzejiski notvert, iemūžināt pilsētas atmosfēru un specifiku”.