Modernisma pāris Daugavpilī, Tautumeita Mālpilī un keramikas punkti Balvos: izstāžu ceļvedis

Tāpat uz Latvijas otro lielāko pilsētu no Rīgas aizceļojusi izstāde par Latvijas ievērojamāko modernisma pāri - Romanu Sutu (1896-1944) un Aleksandru Beļcovu (1892-1981), kuri kopā ne tikai radīja izcilus mākslu darbus, bet arī mīlējās un naidojās, šķīrās un atkal sagāja kopā. Bet pašā ar izstādi “Veiksmes gadi” savu pirmo divdesmitgadi svin Aleksandra Čaka memoriālais dzīvoklis-muzejs. Bet 60 kilometru attālumā no galvaspilsētas – Mālpilī atzīmē citu gadskaitli. Tur – izcilās latviešu mākslinieces Džemmas Skulmes (1925-2019) bērnības zemē – viņas 95. dzimšanas dienu atceras ar izstādi “Tautumeita”.  
 

* Aleksandra Čaka memoriālajā dzīvoklī-muzejā (Lāčplēša ielā 48-8, Rīgā) līdz 27. novembrim skatāma muzeja 20 darbības gadiem veltīta izstāde “Veiksmes gadi”, kas veidota no muzeja krājuma materiāliem. Tā vēsta par nozīmīgākajiem notikumiem un cilvēkiem muzeja pastāvēšanas 20 gados. Izstādē var skatīt liecības par muzeja tapšanas pirmsākumiem no 1997. gada, muzeja atvēršanu apmeklētājiem 2000. gada maijā, par svarīgākajiem cilvēkiem un notikumiem, kuriem bijusi nozīmīga loma muzeja tapšanā, kā arī ilgākajiem sadarbības partneriem, pateicoties kuriem, muzeja darbs bijis krāsaināks un dinamiskāks. Aleksandra Čaka muzejs ir dzejnieka pēdējā dzīves vieta, kur viņš dzīvojis no 1937. gada līdz 1950. gadam, un izstāde retrospektīvi attēlo tikai nelielu daļu no 20 gados paveiktajiem darbiem. Sīkāk internetā: www.cakamuzejs.riga.lv.

* Mālpils kultūras centrā atklāta Džemmas Skulmes (1925–2019) 95. dzimšanas dienai veltītā piemiņa izstāde “Tautumeita”. Mākslas zinātniece Ingrīda Burāne par izstādi teic: “Mālpils bija un joprojām būs ļoti īpaša vieta mākslinieces dzīves gājumā un tās atcerē. Še Džemmas saknes, piederības sajūta, vecmāmiņas un citu radinieku sasaite, jaunības gadu draudzības, atceres un viss, kas veido cilvēka dzīves pamatus. Kad pirms pieciem gadiem Džemmas 90. dzimšanas dienā atklājām viņas darbu izstādi tepat, Mālpilī, tad Džemma ienāca zālē teju ar kavēšanos. Skaista, ar klusu un tālu spulgojumu acīs. Pēc sveikšanas un atklāšanas vārdiem vaicāju: vai ceļā kāda aizķeršanās? Nē, pirms svinībām aizbraukusi un dzimtas mājām Ģērķēniem, citādi neesot varējusi. Vēlējusies bērnības vietas izstaigāt un savējiem paldies pateikt. Doma par izstādes nosaukumu “Tautumeita” arī atnāca tikpat loģiski un likumsakarīgi. Varētu teikt –banalitāte, bet ar to galīgi nedomāju izcelt Džemmas gleznoto darbu vienu sižeta līniju. Vairāk nosaukuma un kopuma sakarības saistīju ar pašu mākslinieces personību, vietu Latvijas kultūras kopainā. Džemma kā simbols. Zīme. Vēstījums. Laikmeta izteicēja. Laika pretruna. Noslēpums. Sievietes būtība. Džemma – mīlestība, dzīvība, nāve. Realitātē un mākslā. Nepārejošais un nezūdošais. Kā dzimšanas dienas vēstījums lai ne tikai mūsu prieks par atkalsatikšanos ar viņas darbiem, bet dziļa un saprātīga atjauta par to mantojumu, kas atstāts. Viņas mākslas un būtības cementējums nacionālās stājas un mērķu kopumā. Neizšķīst, nepadoties, nenolaisties. Sevi apliecināt un sevi izdziedāt. Džemma ir gājusi pasaulē un pasaules lielumu, vērienu, derīgo vedusi Latvijā”. Sīkāk internetā: www.malpils.lv.

* Daugavpils Novadpētniecības un mākslas muzejā (Rīgas ielā 8) līdz nākamā gada 31. janvārim skatāma Latvijas Nacionālā mākslas muzeja krājuma izstāde “Radošais tandēms: Romans Suta (1896-1944) un Aleksandra Beļcova (1892-1981)”. 20. gadsimta sākumā modernisma mākslinieku vidū ir zināmi daudzi ģimenes pāri - Sonja un Robērs Delonē, Mihails Larionovs un Nataļa Gončarova, Aleksandrs Vesņins un Ļubova Popova, Gustavs Klucis un Valentīna Kulagina, Aleksandrs Drēviņš un Nadežda Udaļcova - ir daži no šo radošo tandēmu piemēri. Mākslas vēsturnieki izceļ šo faktu kā īpašu 20. gadsimta sākuma kultūras fenomenu. Latvijā tāds mākslinieku pāris bija Romans Suta un Aleksandra Beļcova. Romans Suta un Aleksandra Beļcova ir Latvijas modernisma klasiķi, abi bijuši Rīgas mākslinieku grupas biedri. Pēc izstāšanās no grupas 1926. gadā viņi pievienojās mākslinieku un dzejnieku kopai “Zaļā vārna”. Viņu daiļrades spožākais laiks bija pagājušā gadsimta divdesmitie gadi. Abus saistīja franču modernisms – kubisms, pūrisms, jaunais reālisms un par to liecina viņu gan tā laika gleznojumi, gan grafika. Viņi ir divu neatkarīgu radošu personību tandēms, kurā katram bija savs daiļrades attīstības vektors. Ir bijuši tādi brīži, kad viņu ceļi tuvojās un krustojās, un arī tādi, kad viņi katrs gāja savu ceļu un attālinājās. Viņu sadarbības spožākā epizode ir abu kopā ar Sigismundu Vidbergu dibinātā porcelāna apgleznošanas darbnīca “Baltars” (1924-1929). Pēc 1937. gada Sutas un Beļcovas gan radošie, gan dzīves ceļi sāka attālināties. Ģimene pat piedzīvoja šķiršanos, tomēr Romans Suta uzstāja, lai Aleksandra Beļcova piekrīt salaulāties atkal. 1941. gada 22. jūnijā viņi otrreiz reģistrēja savu laulību. Izstādē Daugavpilī papildus 94 glezniecības un grafikas darbiem tiek eksponētas 4 lielizmēra fotogrāfijas, kurās iemūžināts gan mākslinieku pāris, gan Romana Sutas dekorācijas 1927. gada Preses ballei, kā arī meti „Baltars” trauku apgleznojumiem. Pavadošie teksti paskaidro Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas ceļus mākslā un izgaismo nezināmus vai sen aizmirstus faktus par viņu radošo un ģimenes dzīvi. Vecāku mantojumu saglabāja un valstij novēlēja mākslinieku meita Tatjana Suta (1923-2004). Šobrīd Rīgas dzīvoklī (Elizabetes ielā 57a-26), kur viņi dzīvoja, ir Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas vārdā nosauktais muzejs. Sīkāk internetā: www.dnmm.lv.

* Savukārt Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā līdz 25. oktobrim skatāma 16. starptautiskā glezniecības simpozija „Mark Rothko” noslēguma izstāde. Iedvesmojoties no izcilā mākslinieka filozofijas, Marka Rotko dzimtās pilsētas Daugavpils un Daugavpils cietokšņa atmosfēras, simpozija dalībnieki divu nedēļu garumā radīja darbus, kas turpina nodrošināt izcilā meistara Marka Rotko dzīvās piemiņas saglabāšanu. Noslēguma izstādē savus darbus skatītājiem piedāvā Vija Zariņa (Latvija), Kaspars Zariņš (Latvija), Nataļja Marinoha (Latvija), Uldis Čamans (Latvija), Romualds Balinsks (Lietuva), Toms Rudoks (Lietuva) un Rozmarija Torpo (Somija). Sīkāk internetā: www.rothkocenter.com.

* Balvu novada muzejā līdz 31. oktobrim skatāma Latvijas laikmetīgās keramikas izstāde „Dot” no Daugavpils Marka Rotko mākslas centra kolekcijas, kas ir viena no tā lielākajām vērtībām. Izstādē skatāmi gan Latvijas laikmetīgās keramikas aizsācēju, gan jauno mākslinieku darbi. Izstāde tiek reklamēta: „Punkts ir vienlaikus sākums un beigas. Domas dziļums, pauze, gaidas pēc turpinājuma vai pabeigtības liecība. Līdzīgi kā radošās domas lidojums, kas materializējas konkrētā, līdz pilnībai veidotā mākslas darbā vai turpina savu tālāko iedvesmas ceļu. Izstādē skatāmie mākslas darbi ir noslēgtas formas, kas sastāv no neskaitāmiem mākslinieka pieskāriena punktiem mālam, akmensmasai vai porcelānam. Vienlaikus tie ir pieskares punkti keramiķa sevis un pasaules redzējumam”. Izstādē eksponēti Lilijas Zeiļas, Silvijas Šmidkenas, Pētera Martinsona, Līgas Skariņas, Unas Guras, Nellijas Dzalbas, Ilonas Šaušas, Ievas Bertašūtes–Grosbahas, Kaspara Geiduka un Daiņa Lesiņa darbi. Sīkāk internetā: www.muzejs.balvi.lv.