Kaimiņu kašķi Liepājā: kā likvidēt "neērtos" kokus, kas laupa saules gaismu?
Daudzdzīvokļu māju iedzīvotāji, kuru mitekļus aizēno pie logiem augošo koku lapotnes, sadalījušies divās frontēs – vieni par to priecājas, jo ir mazāk putekļu un zaļums aiz loga, bet otri pieprasa tos nozāģēt, lai istabās iespīdētu saules gaisma. Žurnāls „Likums un Taisnība” skaidro, kādi nosacījumi jāievēro, lai likvidētu „neērtos” kokus un cik tas izmaksā?
Liepājniece Sarmīte Pujēna „Facebook” publicējusi foto ar pie viņas mājas pamatiem augošo bērzu un ierakstu: „Šī ir mūsu māja un mūsu bērzs. Laikam jau ir par tuvu un laikam jau ir par kuplu (ne man). Tāpēc jaunā 2. stāva dzīvokļa īpašniece (vēl nav pat ievākusies) uzrakstīja iesniegumu, un nu ir izvēle – „par” vai „pret”. Interesanti, ka 1. stāva kaimiņienei nav iebildumu pret koku. Tikai 2. un 3.stāvā”.
Savukārt „Likuma un Taisnības” lasītājs Kaspars par koku esamību pie dzīvojamo māju logiem saka: „Man gan drīzāk nav iebildumu. Mazāk putekļu. Mums pagalmā gandrīz nocirta krūmus ar argumentu, ka iedzīvotāji prasa. Tikai nekādu aptauju parādīt nevarēja”.
Pujēna "Likumam un Taisnībai" teica, ka pagaidām mājas iedzīvotāji Komunālajai pārvaldei nav iesnieguši prasību nozāģēt šo koku Siguldas ielā 13, pagaidām vēl tikai notiek iedzīvotāju viedokļu noskaidrošana.
Liepājas Komunālā pārvaldes sabiedrisko attiecību speciālists Aigars Štāls "Likumam un Taisnībai" teica: „Nē, par šo adresi nekas nav iesniegts. Koku ciršanu/zāģēšanu nosaka Ministru kabineta noteikumi un Liepājas pilsētas domes saistošie noteikumi "Liepājas pilsētas apstādījumu ierīkošanas, kopšanas un aizsardzības saistošie noteikumi". Lai saņemtu pašvaldības atļauju darbībām pilsētas apstādījumos (koku vainagu kopšanai) vai atļauju koku ciršanai, Apstādījumu uzraudzības komisijai (AUK) adresētu iesniegumu iesniedz zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs; iesniegumam pievieno daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu par koku kopšanu vai ciršanu, ja koks atrodas uz daudzdzīvokļu dzīvojamai mājai piesaistītā zemesgabala. Kopības lēmums ir balsojums par iecerētajām darbībām 50% + 1 balss dzīvokļu īpašnieku. Tomēr, ja koks ir vesels un AUK nesaskata, ka tas rada apdraudējumu vai bojājumus, komisijas locekļi var neatbalstīt koka nozāģēšanu. Bet komisijas lēmumu var apstrīdēt. Par veselu koku nozāģēšanu jāmaksā zaudējumu atlīdzība”.
Rīgas domes sabiedrisko attiecību speciālists Mārtiņš Vilemsons „Likumam un Taisnībai” skaidro, kā iedzīvotāji var panākt „neērtā” koka pie savu dzīvokļu logiem nociršanu:
„Ja kokus cērt pilsētas un ciema teritorijās, attiecīgās zemes īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam nepieciešama pašvaldības atļauja. Saskaņā ar Rīgas domes 2013. gada 15. janvāra “Rīgas pilsētas apstādījumu uzturēšanas un aizsardzības saistošajiem noteikumiem” zemes īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam ir pienākums veikt pasākumus, lai nodrošinātu koku saglabāšanu un aizsardzību, neveikt un novērst darbus, kas var kaitēt koku augšanai, saglabāšanai un aizsardzībai.
Ja cirst paredzētais koks aug daudzdzīvokļu māju dzīvokļu īpašniekiem piederošajā pagalmā, tad saskaņā ar Dzīvokļu īpašnieku likuma 16. panta pirmo daļu jautājumus, kas attiecas uz kopīpašumā esošo daļu, ir tiesīga izlemt dzīvokļu īpašnieku kopība. Dzīvokļu īpašnieku kopības lēmums ir saistošs ikvienam dzīvokļa īpašniekam, ja “par” balsojuši dzīvokļu īpašnieki, kas pārstāv vairāk nekā pusi no dzīvojamā mājā esošajiem dzīvokļu īpašumiem (izņemot gadījumus, kad lēmuma pieņemšanai paredzēts cits nepieciešamais balsu skaits, piemēram, lielāku nepieciešamo balsu skaitu noteikusi pati dzīvokļu īpašnieku kopība).
Lai ierosinātu koka ciršanu, pašvaldības būvvaldē jāiesniedz daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku, kas pārstāv vairāk nekā pusi no mājā esošajiem dzīvokļu īpašumiem (50% + 1), iesniegums ar lūgumu atļaut veikt koku ciršanu (pievienojot klāt dzīvokļu īpašnieku lēmumu). Tālāk iesniegums tiek izskatīts Rīgas domes Apstādījumu saglabāšanas komisijā.
Ja komisija, izskatot jautājumu par koku ciršanu, ir lēmusi atļaut cirst koku, tad pirms koka ciršanas ir jāsamaksā zaudējumu atlīdzība par dabas daudzveidības samazināšanu.
Aptuveno zaudējumu atlīdzības apjomu rīdzinieki var aprēķināt, izmantot kalkulatoru internetā: (aprēķinam izmanto sarežģītu vienādojumu, kurā pievērš uzmanību koka diametram, pakāpei un arī augšanas rajonam. Piemēram, par bērza, kura diametrs ir 26 cm, nociršanu mikrorajonā iedzīvotajiem nāksies maksāt 59,19 eiro. Jo vecāks un dārgāks ir koks, jo lielāka ir maksa – red.). Ja koks tiek atzīts par bīstamu (piemēram, ir sasvēries, nokaltis), zaudējumu atlīdzība nav jāmaksā.
Rīgas domes Apstādījumu saglabāšanas komisija izskata tikai jautājumus par koku ciršanu. Ja zemesgabala īpašnieks vēlas veikt koka zaru apzāģēšanu vai vainaga kopšanu, to nepieciešams darīt sertificēta arborista uzraudzībā (pats to nedrīkst darīt). Veicot zaru apzāģēšanu, koka vainaga apjomu drīkst samazināt par maksimums 20%.
Koka nozāģēšanas izmaksas nosaka zemesgabala īpašnieka izvēlētas ciršanas pakalpojumu sniedzējs. Ja koks aug pašvaldībai piederošā zemesgabalā, koka ciršanu veic pašvaldība”.
Jāņem vērā, ka Ministru kabineta 2012. gada noteikumu Nr. 309 „Par koku ciršanu ārpus meža” 20. punkts nosaka, ka „pilsētas un ciema teritorijā koku ciršana aizliegta laikposmā no 15. aprīļa līdz 30. jūnijam, izņemot gadījumu, ja pašvaldība koka nociršanu atzinusi par neatliekamu”. Atbilde no būvvaldes par koka nociršanu var tikt saņemta viena-divu mēnešu laikā. Būs jāmaksā ne tikai par dabas daudzveidības samazināšanu, bet jāsedz arī zāģeru darba izmaksas, kas var sastādīt aptuveni 150 eiro.
Savukārt patvaļīga koka nozāģēšana vai bojāšana var dārgi izmaksāt. Meža likuma 51. pants par to paredz naudas sodu – fiziskai personai līdz 140 naudas vienībām (700 eiro), bet juridiskai personai – līdz 280 naudas vienībām (1400 eiro).
Toties atļauja par krūmu, augļu koku vai nelielu koku, kuru diametrs nepārsniedz 20 cm, izciršanu zem saviem logiem no būvvaldes nav jāizprasa – par to pirmām kārtām jāvienojas visiem kaimiņiem.
