Kalniete: Likteņdārzā godinām cilvēkus, bez kuriem nebūtu Latvijas valsts

Velta Čebotarenoka, biedrības “4. maija Deklarācijas klubs” prezidente, bijusī Augstākās padomes deputāte: “Likteņdārzs ir dvēseļu dārzs un mūsu piemiņas vieta te atrodas starp diviem ceļiem – no pagātnes uz nākotni, jo arī mēs esam vidus starp pagātni un nākotni. Bez mums neatcerētos 1918. gadu, bet, ja nebūtu Latvijas proklamētāju, tad arī mums, bijušajiem Augstākās padomes deputātiem, nebūtu mūsu vēsturiskā loma brīvas un neatkarīgas Latvijas veidošanā. Pateicos visiem un ikvienam, kuri palīdzēja tapt šai unikālajai piemiņas vietai Likteņdārzā, kur uz pelēka laukakmens vienmēr būs rakstīts “Mana balss Latvijai”.”

Kokneses fonda padomes priekšsēdētāja, Eiropas Parlamenta deputāte Sandra Kalniete, atklājot simbolisko piemiņas vietu, atgādināja, ka Likteņdārzs ir nacionāla piemiņas vieta mūsu tautas likteņgaitām 20. gadsimtā, tāpēc tas ir likumsakarīgi, ka tajā godinām Latvijas valsts dibinātājus un valsts atjaunotājus, jo bez viņiem nebūtu Latvijas valsts. 

Sandra Kalniete, Kokneses fonda padomes priekšsēdētāja, Eiropas Parlamenta deputāte: “Mūsu valsts dibinātāju personības un dzīves stāsti ir tikpat traģiski un cildeni, kā mūsu valsts pirmās simtgades vēsture. 20. gadsimtā esam nežēlīgi svaidīti vēstures un ģeopolitikas satricinājumu viļņos un tomēr daudzi ne tikai izdzīvoja, bet prasmīgi izmantoja katru mazāko iespēju, lai izrautos no šīs citu lemtās bedres. Tā bija ikdienas varonība. Tie ir nepadošanās stāsti, kas atkal un atkal ir jāstāsta, lai tie iedvesmo mūsu bērnus un bērnu bērnus. Mēs neesam bāreņu un sevis žēlotāju tauta! Mēs esam sīksti izdzīvotāji – čakli, strādīgi un gudri! Un par mūsu tautas garīgās būtības saglabāšanu, vislielākā pateicība pienākas mūsu vecākiem un vecvecākiem Sibīrijā, Padomijas Latvijā, Vācijā, ASV, Austrālijā un citur. Viņi sargāja un kopa savos bērnos latvietību. Bez viņiem nebūtu iespējams Atmodas brīnums un mēs neatgūtu mūsu Latviju pēc pusgadsimta nebrīves.”

Godinot 138 Augstākās padomes deputātus, kuri balsoja par Latvijas neatkarības deklarāciju, Sandra Kalniete aicināja atcerēties arī Latvijas Tautas frontes ieguldījumu. “Vienmēr atcerēsimies, ka aiz katra deputāta stāv 230 tūkstoši Latvijas Tautas Frontes biedru un trīstik liels Tautas frontes atbalstītāju skaits. Viņi visi neatlaidīgi strādāja, lai izdarītu neiespējamo un, neskatoties uz Padomijas vēlēšanu likumu un sveša karaspēka klātbūtni, tiktu ievēlētas divas trešdaļas tādu Augstākās padomes deputātu, kuri apņēmās atjaunot Latvijas neatkarību. Tā bija mūsu tautas varonības stunda. Tā bija cildena atgriešanās brīvībā un Eiropā, kur vienmēr esam piederējuši,” sacīja Sandra Kalniete.

Svinīgajā ceremonijā piedalījās Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece, kura uzsvēra, ka jaunā piemiņas vieta ir vislabākais apliecinājums tam, ka Likteņdārzs aug, veidojas, un ir atvērts skaistām idejām.”Tā ir vieta, kur pieminēt, godināt un smelties iedvesmu,” sacīja Saeimas priekšsēdētāja.

Ināra Mūrniece, Saeimas priekšsēdētāja: “Likteņdārzā iemūžināta pateicība cilvēkiem, kuru balsojums izšķīra Latvijas likteni – gan 1918. gadā, gan 1990. gadā. Tagad ar lielāku laika atkāpi vēl labāk saprotam, cik svarīga tolaik bija katra atsevišķā cilvēka izšķiršanās, un jaunā piemiņas vieta Likteņdārzā ir veltīta pašiem svarīgākajiem notikumiem mūsu valsts dzīvē. Šajā piemiņas vietā domās arvien varēsim pateikties tiem cilvēkiem, kuri lēma par labu brīvībai un neatkarībai. Par labu savai tautai. Šī ir vieta, kas vēlreiz palīdz saprast, cik stipri un gudri esam bijuši dažādos laikos.” 

Līdz ar jaunās piemiņas vietas izveidi Likteņdārzs kļuvis par vienīgo vietu Latvijā, kur vienuviet godināti gan Latvijas Tautas padomes locekļi, kuri 1918. gada 18. novembrī pasludināja Latviju par patstāvīgu, neatkarīgu un demokrātisku republiku, gan Augstākās padomes deputāti, kuri pieņēma Latvijas neatkarības deklarāciju 1990. gada 4. maijā. Apliecinot mūžīgu pateicību šiem cilvēkiem, viņu vārdi ir iegravēti uz plāksnēm piemiņas vietā. Piemiņas vietas projekta autores ir Latvijas Lauksaimniecības universitātes Vides un būvzinātņu fakultātes dekāne un Ainavu arhitektūras un plānošanas katedras profesore Daiga Zigmunde un LLU Ainavu arhitektūras un plānošanas katedras vadītāja, asociētā profesore Natalija Ņitavska.

38 Latvijas Tautas padomes locekļi, kuri 1918. gada 18. novembrī pasludināja Latviju par patstāvīgu, neatkarīgu un demokrātisku republiku:

Jānis Akuraters, Kārlis Albertiņš, Jānis Ampermanis, Ernests Bauers, Jānis Bergsons, Rūdolfs Bēnuss, Jānis Bērziņš, Erasts Bite, Miķelis Bružis, Jūlijs Celms, Edmunds Freivalds, Dāvids Golts (Zeltiņš), Vilis Gulbis, Klāra Kalniņa, Bruno Kalniņš, Pauls Kalniņš, Staņislavs Kambala, Kārlis Kasparsons, Kārlis Kurševics, Atis Ķeniņš, Fricis Menders, Pēteris Murītis, Oto Nonācs, Spricis Paegle, Andrejs Petrēvics, Augusts Raņķis, Emīls Skubiķis, Marģers Skujenieks, Eduards Strautnieks, Nikolajs Svemps, Eduards Traubergs, Kārlis Ulmanis, Miķelis Valters, Kārlis Vanags, Jānis Vārsbergs, Jānis Zālītis, Gustavs Zemgals, Artūrs Žers.

138 Augstākās padomes deputāti, kuri 1990. gada 4. maijā balsoja par Latvijas neatkarības deklarāciju:

Juris Aizezers, Skaidrīte Albertiņa, Leonīds Alksnis, Georgs Andrejevs, Andris Apinītis, Romāns Apsītis, Mārtiņš Arnītis, Dzintars Ābiķis, Oļegs Batarevskis, Alberts Bels, Normunds Beļskis, Eduards Berklavs, Andris Bērziņš, Indulis Bērziņš, Mārtiņš Bērziņš, Arnolds Bērzs, Jānis Biezais, Valdis Biķis, Valdis Birkavs, Jānis Blaževičs, Ojārs Blumbergs, Juris Bojārs, Vilnis Edvīns Bresis, Ivars Briedis, Māris Budovskis, Emerita Buķele, Antons Buls, Ivars Caune, Ints Cālītis, Juris Celmiņš, Juris Cibulis (Cibuļs), Einārs Cilinskis, Mārcis Cīrulis, Ivans Cupruns, Velta Čebotarenoka, Ilma Čepāne, Alfrēds Čepānis, Raits Černajs, Imants Daudišs, Jānis Dinevičs, Juris Dobelis, Vladlens Dozorcevs, Vilnis Eglājs, Vladimirs Einiņš, Indulis Emsis, Jānis Endele, Aivars Endziņš, Teodors Eniņš, Ivars Ēlerts, Andris Felss, Jānis Freimanis, Pēteris Gabrānovs, Jānis Gavars, Imants Geidāns, Ilmārs Geige, Ivars Godmanis, Anatolijs Gorbunovs, Aleksejs Grigorjevs, Guntis Grūbe, Andris Grūtups, Jānis Gulbis, Dainis Īvāns, Agris Jaunkļaviņš, Tālavs Jundzis, Egils Einārs Jurševics, Viktors Kalnbērzs, Imants Kalniņš, Juris Karlsons, Marija Kārkla, Ojārs Kehris, Edvīns Kide, Jānis Kinna, Aleksandrs Kiršteins, Gunārs Klindžāns, Artūrs Kodoliņš, Pēteris Koroševskis, Odisejs Kostanda, Ita Kozakeviča, Atis Kramiņš, Andrejs Krastiņš, Edmunds Krastiņš, Ivars Krastiņš, Ģirts Valdis Kristovskis, Pēteris Krūgaļaužs, Ģirts Krūmiņš, Jānis Krūmiņš, Raimonds Krūmiņš, Jānis Lagzdiņš, Pēteris Laķis, Aleksandrs Lange, Pēteris Lazda, Aivars Lembergs, Kārlis Liepiņš, Andris Līgotnis, Jānis Lucāns, Alfrēds Mačtams, Ruta Marjaša, Sarmis Mednis, Igors Movels, Visvaldis Mucenieks, Linards Muciņš, Indulis Ozols, Andrejs Panteļejevs, Gunārs Preinbergs, Andris Plotnieks, Arturs Punovskis, Andris Puzo, Stefans Rāzna, Rolands Repša, Einars Repše, Rolands Rikards, Broņislavs Salītis, Antons Seiksts, Anna Seile, Vilis Seleckis, Ivars Silārs, Pēteris Simsons, Ludis Skosta, Druvis Skulte, Mihails Stepičevs, Voldemārs Strīķis, Jānis Škapars, Kazimirs Šļakota, Kazimirs Špoģis, Valdis Šteins, Andris Teikmanis, Ludvigs Teteris, Andris Tomašūns, Arvīds Ulme, Ārijs Ūdris, Jānis Vaivads, Dainis Vanags, Mavriks Vulfsons, Jevgēnijs Začšerinskis, Valentīna Zeile, Brigita Zeltkalne, Ziedonis Ziediņš, Imants Ziedonis.

Kas ir Likteņdārzs

Likteņdārzs ir unikāla, par ziedojumiem veidota piemiņas vieta, kas pēc pasaulē pazīstama Japānas ainavu arhitekta Šunmjō Masuno (Masuno Shunmyō) projekta un arhitekta Andra Kronberga uzraudzībā top uz salas Daugavā pie Kokneses. Likteņdārzu aizsargā 2018. gadā Saeimā pieņemts īpašs Likteņdārza likums.

Likteņdārzs top kā gaišas atceres dārzs, kur svinēt latviešu tautas izturību un gara spēku. Tas veltīts visu latviešu piemiņai, kuri 20. gadsimtā gājuši bojā vai cietuši svešu varu dēļ. Dārzs apvieno izcilu kultūrainavu, arhitektūru ar Kokneses pussalas dabas un Daugavas krāšņumu. Ik gadu Likteņdārzu apmeklē 70 000 – 100 000 viesu, no kuriem aptuveni 30% ir bērni un jaunieši.