„Rīgas namu pārvaldnieks” ar draudu vēstulēm brīdina par apkures atslēgšanu
Vairāk nekā desmit miljonus eiro „Rīgas namu pārvaldnieka” (RNP) apsaimniekoto daudzdzīvokļu māju iemītnieku ir parādā komunālo pakalpojumu sniedzējiem. Lielākais parāds ir „Rīgas siltumam” par apkuri iepriekšējās sezonās. Līdz šim maksu par siltumenerģiju iekasēja un rūpes par to, lai mājās būtu apkure, uzņēmās RNP, bet nu apsaimniekotājs šo atbildības nastu vēlas novelt uz pašu iedzīvotāju jeb viņu izvēlētā „mājas vecākā” pleciem.
Īsi sakot – ja šajā apkures sezonā jums nebūs siltuma, paši vien esat vainīgi! Tas izriet no RNP izsūtītās aptaujas un tai pievienotās paskaidrojuma vēstules teksta, ko īsi pirms jaunās apkures sezonas sākuma saņēmuši aptuveni 2000 daudzdzīvokļu namu dzīvokļu īpašnieki.
Dīvainās aptaujas lapas
Aptauju lapā iedzīvotājiem tiek jautāts, vai viņi piekrīt ēkas apsaimniekošanas (remonta) uzkrājuma fonda naudu atvēlēt tam, lai apmaksātu kaimiņu parādu „Rīgas siltumam”. Šāda aptauja godprātīgo komunālo maksājumu kārtotāju vidū izraisījusi sašutuma vētru, jo likumā melns uz balta taču rakstīts, ka apsaimniekotājam nav tiesību uzkrājuma fonda naudu tērēt parādnieku rēķinu apmaksai.
Rīdzinieks Valters Bergs „Facebook” pauž savu neizpratni: „Augusta beigās rīdzinieki no RNP saņēmuši interesantas dzīvokļu īpašnieku aptaujas. Aptaujā tiek piedāvātas divas iespējas:
1. Dzīvokļu īpašniekam norēķināties ar akciju sabiedrību „Rīgas siltums”, patstāvīgi veicot tiešos maksājumus un
2. Atļaut segt cita izveidoto parādu no dzīvojamās mājas uzkrājuma fonda.
Atbilstoši Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 14. panta sestās daļas 2. punktam dzīvojamās mājas īpašnieka veidotos uzkrājumus pārvaldnieks nav tiesīgs izmantot dzīvojamās mājas īpašnieka neizpildītu saistību izpildei (parādu segšanai un tamlīdzīgi).
Jautājums, kādēļ dzīvokļu īpašniekiem, kuri savus rēķinus apmaksā godprātīgi, jāpiekrīt apmaksāt cita parāds? Vai neizveidosies situācija, ka parādnieki sniegs piekrišanu parāda dzēšanai no uzkrājuma fonda, apzinoties, ka no viņiem šo parādu nebūs iespējams piedzīt?”
Grūtā izvēle
Tik tiešām Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 14. pantā rakstīts: „Dzīvojamās mājas īpašnieka veidotos uzkrājumus pārvaldnieks nav tiesīgs izmantot: dzīvojamās mājas īpašnieka neizpildītu saistību izpildei (parādu segšanai un tamlīdzīgi)”.
Savukārt, skatot „kompleksi”, likumdošana pieļauj, ka dzīvokļu īpašnieki var vienoties, ka mājas uzkrātos finanšu līdzekļus uzkrājuma fondā tomēr var novirzīt kaimiņu parādu apmaksai. Tikai šai gadījumā to nedara vis apsaimniekotājs, bet gan pašas mājas izvēlēta persona (kas, starp citu, var būtu arī apsaimniekotājs), kuru tad arī RNP mudina izvēlēties. Ja mājas dzīvokļu īpašnieku vairākums (50% + 1) izvēlēsies jauno modeli, tad tiks mainīta arī norēķinu sistēma ar „Rīgas siltumu”. Dzīvokļu īpašnieku lēmumu var noskaidrot gan kopsapulcē, gan aptaujas veidā.
Īsāk runājot, RNP grib „atkratīties” no pienākuma veikt norēķinus ar „Rīgas siltumu”, ar kuru iekasēšanu RNP līdz šim nav veicies. Daudzas mājas „Rīgas siltumam” palikušas parādā desmitiem tūkstošu – viens no lielākajiem parādiem ir kādas mājas 73 000 eiro lielās saistības.
Apkures ķīlnieki: padomju laika mantojums
Aptaujas lapai pielikts klāt arī skaidrojošais teksts, ko daudzi uztvēruši kā draudus: „Uzņēmums „Rīgas siltums” apkuri nedrīkst pārtraukt sezonas laikā, bet pirms tās sākuma normatīvi ļauj siltumu nemaz nepieslēgt”. RNP uzsver, ka ķīlnieku lomā ir gan pats, gan kārtīgie maksātāji, jo uzņēmums parādus nedrīkstot segt no citiem līdzekļiem kā tikai no tiem, kas saņemti, savukārt bez siltuma būs jācieš visai mājai, kaut gan parādā varbūt ir tikai viens vai daži dzīvokļi. Tad nu RNP piedāvā izšķirties: vai nu dzīvokļu īpašniekiem nepastarpināti kļūt par „Rīgas siltuma” klientiem, vai dot piekrišanu, ka parādus sedz no mājas uzkrājuma, lai siltuma padeve tomēr sāktos.
Daudzdzīvokļu namu apkures sistēmas ir savdabīgs padomju laika mantojums: siltumu nevar noslēgt tikai vienam atsevišķam, parādnieka, dzīvoklim, bet gan vai nu visai mājai, vai labākajā gadījumā – vienai tās sekcijai Rēķini, kā gribi, bet bez vainas vainīgie paliek arī godprātīgie rēķinu maksātāji, kuri, iespējams, ir absolūtais vairākums.
Tiek izteiktas aizdomas, ka, mainoties galvaspilsētas varai, RNP nu nonācis pamatīgās finansiālās problēmās – tam vairs nespīdot iespējas sarunāt, lai tūkstošiem rīdzinieku mājokļu nepaliktu bez siltuma. Pagaidām gan vēl neviena māja nav piekritusi tiešajiem norēķiniem ar „Rīgas siltumu”. Te arī jāpiebilst, ka pāreja uz tiešajiem norēķiniem ar „Rīgas siltumu” iedzīvotājiem arī iecirtīs papildu robu maciņā: par katru rēķinu būs papildus būs jāmaksā tā sagatavošanas izdevumi – ap trim eiro, ja to vēlēsieties saņemt pa pastu, klāt nāks vēl eiro par pasta izdevumiem.
„Var neuzsākt apkures sezonu”
Jauns.lv noskaidroja, ka šīs aptaujas iniciators ir RNP un tā nav saistīta ar „Rīgas siltumu”, kura sabiedrisko attiecību speciāliste Jana Roze norādīja, ka „Rīgas siltums” „nekādā veidā nav saistīts ar šīs anketas izstrādi”. Kādēļ tad RNP šādu iniciatīvu izrādījis, Jauns.lv skaidro RNP Klientu sadarbības un komunikācijas pārvaldes pārstāvis Krists Leiškalns:
„Problēmas būtība ir tā, ka RNP nav tiesiska pamata apmaksāt dzīvojamās mājas parādu par saņemtajiem siltumenerģijas pakalpojumiem no saviem finanšu līdzekļiem. Savukārt siltumapgādes pakalpojuma sniedzējam a/s „Rīgas siltums” nav pienākums sniegt pakalpojumu bez maksas, ar daļēju samaksu vai ar pēcmaksu.
Atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem „Rīgas siltums” drīkst pārtraukt siltumenerģijas piegādi pirms apkures sezonas uzsākšanas, ja pakalpojuma saņēmējiem ir nesakārtotas finanšu saistības, līdz brīdim, kad dzīvokļu īpašnieki būs pilnībā norēķinājušies. Problēmas būtība meklējama apstāklī, ka „Rīgas siltums” dzīvojamo māju uztver kā vienotu veselumu, un, ja pilnībā nav norēķinājies kaut viens klients, siltumu var nepieslēgt. Lai novērstu situācijas, ka atsevišķu īpašnieku saistību neizpildes dēļ netiek pieslēgta apkure, ar šo aptauju aicinām dzīvokļu īpašniekus aktīvi iesaistīties sava īpašuma pārvaldīšanā, lai nodrošinātu saņemto pakalpojumu nepārtrauktu pieejamību, kā arī šobrīd lemt par situācijas risinājumu.
Lai nodrošinātu apkures pakalpojumus, šobrīd ir jānokārto vismaz tās saistības, kas nav izpildītas tieši par pēdējā apkures sezonā saņemtajiem pakalpojumiem.
Aptaujas lēmumā ir precīzi noteikts, ka pēc parāda piedziņas no dzīvokļu īpašniekiem, kas nav norēķinājušies par saņemtajiem pakalpojumiem, finanšu līdzekļi tiek ieskaitīti dzīvojamās mājas uzkrājumā nākamo periodu uzturēšanas darbiem atjaunošanai atbilstoši iekasētā parāda apmēram.
Savukārt, runājot par tiesisko aspektu, normatīvie akti ir jāskata kā nozari regulējošs kopums un ir jāņem vērā ne tikai Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 14. pants, kurš tiešām nosaka, ka pārvaldnieks nedrīkst voluntāri izmantot remontdarbu uzkrājuma fondu, bet arī 9. pants, kur teikts, ka par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu (..) nepildīšanu vai nepienācīgu izpildi dzīvojamās mājas īpašnieks (dzīvokļa īpašnieks) atbild likumā noteiktajā kārtībā, ka arī saskaņā ar 10. panta pirmās daļas 3. punktu, uzdodot pārvaldniekam pārvaldīšanas uzdevumu, dzīvojamās mājas īpašnieka pienākums ir nodrošināt šā uzdevuma izpildei nepieciešamo finansējumu. Taču Dzīvokļa īpašuma likuma 16. pants nosaka, ka “Dzīvokļu īpašnieku kopība ir tiesīga izlemt ikvienu jautājumu, kas attiecas uz kopīpašumā esošo daļu. Dzīvokļu īpašnieku kopība, noslēdzot attiecīgu līgumu, var pilnvarot citu personu izlemt kopības kompetencē esošu jautājumu”. Toties par mājas uzkrājumu likuma pantā ir noteikts, ka “naudas maksājumu veikšanas un izmantošanas kārtību nosaka dzīvokļu īpašnieku kopība”.”
Netiek galā parādniekiem
Par šo RNP izsūtīto aptaujas lapu-vēstuli ieinteresējušies arī citi galvaspilsētas namu apsaimniekotāji, piemēram, kooperatīvi, kuru ēkas arī pieslēgtas „Rīgas siltuma” tīkliem. Vai tikai arī citu apsaimniekotāju māju iedzīvotājiem nenāksies izšķirties par dilemmu, kā apmaksāt savu kaimiņu parādus „Rīgas siltumam”? Viņi jautā, vai šīs dīvainās aptaujas autors nav „Rīgas siltums”, jo tad arī dzīvokļu kooperatīviem nāksies tai pakļauties. Jauns.lv, aptaujājot vairākus namu apsaimniekotājus, noskaidroja, ka aptauja ir tikai un vienīgi RNP iniciatīva un pagaidām neviens cits Rīgas namu apsaimniekotājs šādā veidā negrasās risināt parādnieku problēmas.
Kāda Pārdaugavas dzīvokļu kooperatīva pārstāve Jauns.lv teica: „Ja atklāti, tad parādnieki mums sagādā lielas galvassāpes, ar viņiem ir grūti, brīžiem pat neiespējami tikt galā. RNP ir liels uzņēmums. un viņi var tiesāties, algot juristus, piespiest maksāt. Bet mums brīžiem ir izdevīgāk viņu parādus apmaksāt no savas peļņas jeb rezerves fonda.
Tiesāšanās ar parādnieku var vilkties pat gadiem ilgi. Un, ja arī beigās tiesa nolemj mums par labu – piemēram, viņa dzīvokli pārdod izsolē, tad ne jau visu par to iegūto naudu varam atgūt. Izrādās, ka parādniekam vēl ir saistības ar citiem kreditoriem – bankām, ātro kredītu firmām... Kad izdala „uz galviņām”, tāds čiks vien iznāk. Un tad vēl tiesāšanās izdevumi! Piemēram, lai sniegtu prasību tiesā, no Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes jāsaņem izziņa, ka konkrētais cilvēks dzīvo tur, kur dzīvo. Un par šādas izziņas pieprasīšanu jāmaksā 45 eiro, bet šo izziņu var arī neizsniegt...”
