Penteri Ziemeļblāzmā, Mūsējās "Galerijā Centrs” un melns ar baltu Daugavpilī: izstāžu ceļvedis

Savukārt Rīgas Mākslas telpā apskatāmas Rīgas Fotogrāfijas biennāles centrālās starptautiskās izstādes, kuras aicina fotogrāfijas aplūkot no mūsdienu modernā skatupunktā. Latvijas Nacionālajā bibliotēkā savus darbus izstādījušas 13 galvaspilsētas tautas lietišķās mākslas studijas. Toties Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā māksliniece Ieva Caruka piedāvā personālizstādi „Melns ar baltu satikās”, kurā stāsta par sievieti kā Austrumeiropas ģenētiskā koda nesēju. 

* Rīgas Mākslas telpā (Kungu ielā 3, Vecrīgā) līdz 18. oktobrim skatāmas Rīgas Fotogrāfijas biennāles centrālās starptautiskās izstādes – “Ekrāna ēra II: Ainava” un “6x6/36”. Izstāde “Ekrāna ēra II: Ainava” atsaucas uz biennāles šā gada tematisko fokusu – realitātes arheoloģiju, kas aicina, pētot dažādus pagātnes slāņus, pievērsties arī  mūsdienu digitālā mantojuma perspektīvai. Tā arī turpina jau 2018. gadā aizsākto izstāžu ciklu “Ekrāna ēra” par to, kā tehnoloģiju laikmets iespaido un maina mūsu uztveri, domāšanu, ikdienas dzīvi un komunikāciju. Izstādē arī tiek vērsta uzmanība uz tradicionālo glezniecības žanru transformācijām digitālajā vidē, šogad pievēršoties ainavas žanram un tam, kā ir mainījusies mūsu izpratne par ainavu. Mūsdienās ar “ainavu” saprotam ne tikai mākslas vēsturē kopš 19. gadsimta. ierasto hēgelisko, skaisto dabasskatu vai arī kopš pagājušā gadsimta otrās puses ne mazāk ierasto zemes mākslas darbu vidi. Ainava 21. gadsimta pasaulē – arvien iecienīts vizuālās mākslas žanrs – sevī ietver gan dabas un urbānās vides tēlojumus, gan neredzamas kultūrvēsturiskas struktūras ar vāji maskētiem nacionālās politikas un ekonomikas slēpņiem. Vairumu no izstādes autoriem nodarbina mākslīgā intelekta estētikas un jaunradītās digitālās vides uztveres – lasītprasmes – jautājumi, kā arī cilvēka vietas meklējumi jaunajā ainavā.

Savukārt franču kuratora Žana Lika Sorē veidoto izstādi “6x6/36”, kas apskatāma Intro zālē, var raksturot kā kabatas izstādi viedtālruņiem. Projektā realizēta apvienības „Nunc” iecere izlūkot jaunas digitālās izdevējdarbības formas un jaunu pieeju izstāžu norisei pieļauj iespēju apvienot ekspozīciju un publikāciju. Tās ne tikai asociējas viena ar otru, bet saplūst vienotā formā – piezīmju grāmatiņā, ko var ielikt kabatā vai somā. Lasītājs var iepazīties ar piedāvātajiem darbiem, kā arī izmantot uzlīmes, lai veidotu savu personīgo izstādi privātā telpā (piemēram, dzīvojamā istabā vai virtuvē) vai publiskā vietā (piemēram, uz sienas, reklāmas stenda, sabiedriskajā transportā). „6x6/36” piedāvā alternatīvu tradicionālajiem muzeju kodiem, attālinoties no „baltā kuba” sistēmas un pazīstamām meditācijas metodēm. Radot alternatīvas saiknes starp mākslas darbu, subjektu un objektu. Sīkāk internetā: www.rpbiennial.com.

* Rīgas kultūras pilī „Ziemeļblāzma” līdz 30. septembrim apskatāma izstāde „Etā mīnā zīben zāben! Bērnu skaitļi Oto Bonga krājumā”. Tā ir iespēja iepazīties ar skaitāmpantiem, kurus bibliofils Oto Bongs no 1945. līdz 1952. gadam pierakstījis dipīšu jeb pārvietoto personu nometnēs Otrā pasaules kara izskaņā. Bēgdami no kara un padomju okupācijas, pārvietoto personu nometnēs Rietumvācijā nokļuva ap 171 000 Latvijas iedzīvotāju. Oto Bongs, kurš līdz ar baltvācu repatriācijas vilni Latviju bija atstājis 1939. gadā, Vācijā turpināja vākt ar Baltijas pagātni saistītus vēsturiskus materiālus. Apbraukādams vairāk nekā 60 bēgļu nometnes, Bongs savāca unikālu latviešu folkloras krājumu - skaitāmpantus - pierakstot tos kā no bērniem, tā pieaugušajiem un sirmgalvjiem, atzīmējot arī teicēju bērnības vietas, kurās panti skaitīti. Vēlāk pierakstu klades ar skaitāmpantiem kopā ar pārējo apjomīgo krājumu Oto Bongs novēlēja Latvijas Nacionālajai bibliotēkai. Unikālais latviešu folkloras krājums vairāk nekā 60 bēgļu nometnēs. Skaitāmpanti, kādreiz saukti arī par penteriem, tenteriem, bulduriem, pigouru vārdiem, ir īsi un skanīgi pantiņi, ko bērnībā lieto, lai noteiktu spēles uzsācēju. Krājumā redzams, kā skaitāmpantos pārklājas Latvijas pagalmos un sētās runātās valodas, tai skaitā vācu, leišu, krievu, igauņu, lībiešu, jidišs, arī dažādas latviešu valodas izloksnes. Piemēram. viens no skaitāmpantiem skan šādi:

„Etā minā zīben zāben
Morjen zāben mīre
Etā minā sīguldanc
Kričei bāb pīrēgū
Nā skrū rikmar tauriņ
Paklūp mellīt riķī rakī
Ī štrā štra!”

Noslēpumainība un rotaļāšanās, kas raksturīga skaitāmpantiem, saglabāta arī izstādē – tajā varēs dzirdēt un ieraudzīt to, kādus pantus pirms simts un vairāk gadiem skaitīja Vecmīlgrāvī, Čiekurkalnā, Rucavas Žimantos, Allažu Silzemniekos un citviet Latvijā, vārdu skrejceļā var veidot savus pantus, kā arī ir iespēja uzzināt par bērnu pieredzi bēgļu gaitās, pateicoties muzeja un pētniecības centra “Latvieši pasaulē” un Latvijas Nacionālā arhīva glabātajiem materiāliem. Sīkāk internetā: www.ziemelblazma.riga.lv.

* Savukārt Rīdzenes ielā ("Galerijā Centrs", Vecrīgā) vēl dažas dienas 0 līdz 16. septembrim skatāma Santas Remeres un Elīnas Brasliņas grāmatas „Mūsējās” ilustrāciju izstāde. „Mūsējās” ir grāmata par 50 Latvijas ievērojamām sievietēm, viņu dzīvesstāstiem un ceļu uz sasniegumiem. Stāsti ir sarakstīti pasaku formātā un piemēroti visai ģimenei. Grāmatas atklāšana tiek atzīmēta mēneša garumā ar dažādām aktivitātēm, tai skaitā grāmatas ilustrāciju izstāde skatāma arī "Galerijā Centrs". Jāatgādina, ka grāmatas nākšanu klajā pavadīja arī neliels skandāls, jo daudzi protestēja pret to, ka pie „mūsējām” arī pieskaitīta Latvijas Krievu savienības līdete Tatjana Ždanoka, kura 1991. gada augustā balsoja pret Latvijas neatkarību. Elīnas Brasliņas veidoto ilustrāciju varones ir sievietes, kuras guvušas panākumus dažādās sfērās: mākslā, mūzikā, rakstniecībā, sportā, zinātnē, politikā un citur – gan mūsdienās, gan 19. gadsimtā. „Šīs 50 ilustrācijas varēja izskatīties arī pavisam citādāk – šis nav stils, kurā esmu pieradusi strādāt –, bet man likās, ka šoreiz jāmēģina zīmēt tā, lai šīs sievietes būtu atpazīstamas. Dažviet tas izdevies vairāk, citviet mazāk, bet pie katra portreta izjutu atbildību – gan pasakas varones, gan lasītāju priekšā,” stāsta Elīna Brasliņa. Šī ir pirmā grāmata, kurā apkopoti Latvijas sieviešu sasniegumi, nešķirojot sievietes pēc piederības konkrētai sociālajai un etniskajai grupai, laikmetam vai profesijai. Starp grāmatas varonēm atrodamas tādas sievietes kā Aspazija, Aleksandra Beļcova, Džemma Skulme, Valentīna Freimane, Uļjana Semjonova, Elīna Garanča, Lotte Tisenkopfa-Iltnere, Aļona Ostapenko un citas. Sīkāk internetā: www.ascendum.lv.

* Latvijas Nacionālās bibliotēkas M stāva galerijā līdz 30. septembrim apskatāma tautas lietišķās mākslas izstāde „Prasme”, kurā savus radošos darbus izstāda 13 Rīgas tautas lietišķās mākslas studijas. Kultūras un tautas mākslas centra “Ritums” 25 gadu jubilejai veltītās izstādes ekspozīcijā apskatāmi meistaru un studiju dalībnieku labākie darbi – austas tekstīlijas, knipelētas un izšūtas mežģīnes, dažādi adījumi, senās baltu rotas, vainagi, kokgriezumi, metāla kalumi, pinumi... Līdzās lietišķās mākslas darinājumiem izstādē aplūkojami arī tautas fotostudijas un tautas tēlotājmākslas studijas darbi. Izstādē tautas lietišķās mākslas vērtības parādītas koncentrētā un arī nezinātājam uztveramā veidā, jo sadarbībā ar izstādes mākslinieku Mārtiņu Heimrātu, katras studijas meistari un dalībnieki izstādei izvēlējušies piecus darbus, kas vislabāk atspoguļo un simbolizē konkrētās studijas stilu, prasmes un spējas, atspoguļo tās darbu un vērtības. Izstādi papildina video, kurā demonstrētas amatu prasmes un studiju darbs, tādējādi līdzās radošajiem darbiem apmeklētājiem ir iespēja ieraudzīt kā top lietišķās mākslas darbi. Sīkāk internetā: www.lnb.lv.

* Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā līdz 25. oktobrim skatāma mākslinieces Ievas Carukas personālizstāde „Melns ar baltu satikās”. Ieva Caruka ir māksliniece un pedagoģe, Latvijas Mākslinieku savienības biedre, biedrības „Mārupes radošā laboratorija” valdes locekle. Studējusi Ļvovas (Ukraina) Poligrāfiskā institūta Grāmatu grafikas nodaļā un beigusi Latvijas Mākslas akadēmijas Grafikas nodaļu. Šajā izstādē Ievas Carukas stāsts ir par sievieti kā Austrumeiropas ģenētiskā koda nesēju. Mūsdienās sievietes lielā loma – būt mātei, sievai – zaudē aktualitāti. Mākslinieces varones, tāpat kā teiksmainais putns Fēnikss, sarūk pelnos savā nepiepildītajā seksualitātē, lai atdzimtu jaunā tēlā, jaunās Dievietēs. Šīs sajūtas māksliniece izpauž dejas tēmā, kur jutekliskums pārplūst sievietes un vīrieša dialogā. Deja ir arī kritiena un lidojuma simbols, no kā sastāv pati dzīve. Izstādē skatāmi ne tikai Ievas Carukas darbi, kas tapuši mākslinieces studijā, bet arī apjomīgs sienas gleznojums, ko viņa radīs speciāli izstādei Marka Rotko centrā. „Savus lielos pasaules stāstus es rakstu ar līnijām, krāsu kontrastiem un kolāžām. Kad emocijas sit augstu vilni, izdomāju sev spēli, kur esmu režisors un tēlnieks. Stāvot pretī melni krāsotam audeklam, ar balto krāsu uz otas izskaldu visu lieko no melnā. Tas ir aizraujošs process. Tieši melnais un baltais palīdz saskatīt pasaulē ko svarīgu – to, ko nesaredzam sadzīves raibajā burzmā,” tā par saviem darbiem saka pati māksliniece. Sīkāk internetā: www.rothkocenter.com