Covid-19: Latvijas skolām nav tiesību pieprasīt apliecinājumu, ka bērns un ģimene atgriezušies no ārvalstīm
Skolām nav tiesību pieprasīt apliecinājumu par bērna un ģimenes atgriešanos no ārvalstīm, norāda Izglītības kvalitātes valsts dienestā (IKVD).
Kā liecina paziņojums IKVD mājaslapā, ne Ministru kabineta noteikumos "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai", ne Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādātajos ieteikumos par piesardzības pasākumiem, kas ir spēkā no 1.augusta, nav noteikts vecāku pienākums iesniegt vai skolas tiesības pieprasīt apliecinājumu par bērna un ģimenes atgriešanos no ārvalstīm, kontaktu ar Covid-19 saslimušajiem vai kontaktpersonām.
Tāds apliecinājums valstī noteiktās ārkārtējās situācijas laikā līdz 11.maijam bija jāiesniedz vienīgi pirmsskolās.
Ja skola tomēr pieprasa vecākiem iesniegt šādus apliecinājumus, tad dienestā aicina vērsties pie pašvaldības izglītības speciālistiem vai IKVD.
Jau ziņots, ka jaunajā mācību gadā izglītības iestādēm, kas mācību procesu organizēs klātienē, būs jānodrošina virkne Covid-19 piesardzības pasākumu, tostarp jāorganizē izglītojamo plūsma, mazinot to krustošanos, kā arī nepieļaujot drūzmēšanos.
Ja nepieciešams, izglītības procesu, atbilstoši izglītības iestādes dibinātāja lēmumam daļēji varēs īstenot attālināti, piemēram, to varēs darīt vienu dienu nedēļā, lai nodrošinātu distancēšanās iespēju, piemēram, koplietošanas telpu piepildījuma un izglītojamo plūsmas organizēšanas un kontroles nolūkā.
Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) īpaši aicina skolēnu vecākus jaunajā mācību gadā ievērot Covid-19 piesardzības pasākumus, lai mācību gads tiktu aizvadīts veiksmīgi, aģentūru LETA informēja centra pārstāve Edīte Tettere.
Kā uzsver SPKC, lai gan ir mazināti ierobežojumi un izglītības iestādi var apmeklēt klātienē, ir svarīgi apzināties, ka risks inficēties joprojām pastāv un šobrīd svarīgi būt informētiem, kā pasargāt sevi un savu ģimeni no riska inficēties ar Covid-19.
SPKC speciālisti aicina vecākus ar bērniem pārrunāt, vienkāršā valodā skaidrojot, personīgās higiēnas jautājumus. Tostarp bērni būtu jāinformē, ka neskaitāmas reizes dienā cilvēks nonāk saskarē ar priekšmetiem, piemēram, skārienjutīgajām ierīcēm, durvju rokturiem, kāpņu margām, rotaļlietām vai priekšmetiem mājās, uz kuriem atrodas mikrobi, tāpēc roku mazgāšana ir pirmais aizsardzības pasākums.
No tā, cik pareizi, rūpīgi un bieži tiek mazgātas rokas, ir atkarīga gan paša bērna, gan apkārtējo cilvēku veselība, uzsver SPKC. Tādējādi centrā mudina mācīt bērnus ar savu piemēru, jo, pieaugot, bērni pārņem ģimenē iedibinātās tradīcijas un veselībai svarīgos paradumus, kā, piemēram, roku mazgāšanas un elpceļu higiēnas kultūru, kas saglabājas visa mūža garumā.
Vadoties pēc Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) aptaujas datiem, secināms, ka 448 jeb 82% skolu plāno īstenot mācības klātienē, savukārt 102 skolas jeb 18% - mācības daļēji attālinātā modelī.
Tāpat lielākā daļa jeb 472 skolas plāno mācību procesu vienas klases skolēniem organizēt vienā telpā, un skolotāji ies pie katras klases skolēniem, nevis otrādi, kā tas bijis līdz šim. Līdz šim zināms, ka 76 skolas gan šādu praksi nepiemēros. 378 skolas plāno organizēt tā saucamās bloka stundas, lai tādējādi samazinātu mācību priekšmetu skaitu vienlaikus vienā dienā vai ilgākā laika periodā, savukārt 170 skolas šādus pasākumus neīstenos.
IZM arī uzzinājusi, ka tikai 184 skolas plāno noteikt atšķirīgus mācību stundu sākuma un beigu laikus dažādām klasēm, kamēr 364 skolas šādu praksi neizvēlējās ieviest. Vēl zināms, ka 20 skolas īstenos mācību procesu maiņās, savukārt 24 izglītības iestādes organizēs mācības papildu skolas dibinātāja piešķirtajās telpās.
