Martins Gauss: nekādas krīzes situācijas "airBaltic" nav
Nekādas krīzes situācijas aviosabiedrība "airBaltic" nav, komentējot situāciju saistībā ar finanšu investora meklējumiem, Latvijas Televīzijas raidījumā "1 pret 1" norādīja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Martins Gauss.
Gauss atturējās komentēt jebkādas detaļas attiecībā uz iespējamiem ieinteresētajiem investoriem, vien minēja, ka pat gadījumā, ja tuvākajā laikā izdosies piesaistīt vienu investoru, tiks meklētas iespējas pieaicināt vēl kādu, jo "uzņēmums ir pietiekami interesants".
Viņš arī norādīja, ka investori tikuši meklēti daudzviet, interese esot bijusi gan Eiropā, gan, piemēram, Ķīnā. Ir analizēti vairāki investori, viņš teica.
Gauss pauda cerību, ka uzņēmums ir sasniedzis posmu, kad investora piesaiste ir iespējama. Valstij kopā ar investoru ir jāiegulda, lai kompānija spētu pati iegādāties lidmašīnas, šobrīd ļoti daudz tiek tērēts to īrē, uzsvēra Gauss.
Viņš arī piebilda, ka jaunu lidmašīnu izvēlē allaž ir vadījies pēc ekonomiskā izdevīguma, protams, izvērtējot arī citus aspektus, kas būtiski šajā procesā. Līdz ar to, vai lidmašīna būtu ražota Brazīlijā, Krievijā vai kur citur, ja tā būtu ekonomiski izdevīga un sertificēta lidojumiem Eiropā, šāds priekšlikums tiktu izvērtēts.
Vaicāts, vai būtu gatavs atkāpties, ja investors uzņēmumam netiktu atrasts, Gauss norādīja, ka tam neredz nekādu pamatu. Viņaprāt, pēdējos gadus ar aviokompānijas vadību veicies labi, ir izdevies "izvilkt" uzņēmumu no "grūtas" situācijas. "Es esmu apņēmies padarīt šo uzņēmumu par stiprāko reģionā," teica Gauss, piebilstot, ka ir apstiprināts uzņēmuma attīstības plāns turpmākiem pieciem gadiem.
Komentējot Satiksmes ministrijas paziņojumu, ka tiks vērtēta Latvijas nacionālās lidsabiedrības "airBaltic" valdes un padomes atbildība, Gauss sacīja, ka nozares ministrs viņam ir paudis uzticību, vienlaikus aicinot ar komentāriem šajā jautājumā vērsties pie paša ministra.
"Ja ministrs atnāks pie manis un pateiks, ka negrib, lai vadu "airBaltic", noteikti mēs ātri vien vienosimies par darba attiecību pārtraukšanu. Faktiski esmu dzirdējis pretējo. Ministrs ir teicis, ka man uzticas," pauda Gauss.
Kā ziņots, 22.setembrī valdība atteicās no "airBaltic" konsultanta "Prudentia" pakalpojumiem, kurš lidsabiedrībai bija sameklējis finanšu investoru, kas būtu gatavs ieguldīt 50 miljonu eiro, un valstij tad attiecīgi būtu jāiegulda 80 miljoni eiro. "Prudentia" vadītājs Kārlis Krastiņš skaidroja, ka avansa maksājumi par jaunajām lidmašīnām "Bombardier" ir veikti no tekošās naudas plūsmas, paredzot, ka ieguldījums kapitālā - minēto 130 miljonu eiro apmērā - tiks veikts. "Ja diemžēl Satiksmes ministrijas neizlēmības dēļ šo jautājumu nerisinās, nevirzīs izskatīšanai valdībā un netiks veikts kapitāla palielinājums, kā arī investors netiks akceptēts, tad ["airBaltic" valdes priekšsēdētājam] Martinam Gausam būs liela problēma turpināt veikt avansa maksājumus, un ir liels risks, ka šis kontrakts tiks pazaudēts," teica Krastiņš. Pazaudēta tikšot arī nauda, kas samaksāta avansā, un "tie ir ļoti daudzi miljoni".
Satiksmes ministrs Anrijs Matīss (V) savukārt skaidroja, ka valdība nolēma atteikties no "Prudentia" pakalpojumiem, jo konsultants pārkāpa noslēgto konfidencialitātes līgumu. Viņš arī uzsvēra, ka patlaban neviens investors nav nedz pieņemts, nedz noraidīts. "Kamēr nav noslēgts līgums un investors nav iemaksājis naudu aviokompānijā vai valstī, tikmēr nevienam nekādas prēmijas nepienākas. Valstij nav nekādu finansiālu saistību pret atrasto investoru," uzsvēra Matīss.
Savukārt Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) pēc valdības sēdes žurnālistiem atzina, ka valdības lēmums lauzt līgumu ar "Prudentia" nav saistīts ar lidmašīnu iegādi no ražotāja "Bombardier", bet gan valdībā neizskatītas un neapstiprinātas informācijas noplūšanu. "Satiksmes ministrs nolēma, ka investoru piesaistes procesā nav nepieciešams izmantot "Prudentia" kā konsultantu," uzsvēra Straujuma un apstiprināja satiksmes ministra teikto, ka valstij nav nekādu finansiālu saistību ar "Prudentia" un tās investoru meklējumiem.
LETA jau ziņoja, ka kopš 2008.gada "airBaltic" bija finansiālas grūtības, kā rezultātā 2010. un 2011.gadā uzņēmums cieta būtiskus zaudējumus, tam bija negatīvs pašu kapitāls un tika veikti vairāki valsts atbalsta pasākumi. Eiropas Komisija (EK) 2012.gada novembrī sāka padziļinātu izmeklēšanu, lai novērtētu dažādo pasākumu atbilstību Eiropas Savienības noteikumiem par valsts atbalstu. EK pērn konstatēja, ka "airBaltic" pārstrukturēšanas plāns ļaus uzņēmumam kļūt dzīvotspējīgam ilgtermiņā, neradot nepamatotus konkurences traucējumus vienotajā tirgū.
2011.gada nogalē pēc AS "Latvijas Krājbanka" darbības apturēšanas Latvijas valsts no bankas pilnvarnieka par akciju nominālvērtību 224 000 latu iegādājās 47,2% "airBaltic" akciju, kuras bija ieķīlājis aviokompānijas privātais akcionārs BAS. Latvijas valsts savu rīcību skaidroja ar lidsabiedrības privāto akcionāru neizpildītajām saistībām. BAS īpašnieki bija kādreizējais "airBaltic" vadītājs Bertolts Fliks un "Taurus Asset Management Fund Limited". Līdz ar to patlaban Latvijas valstij pieder 99,8% akciju.
