VUGD jāmaksā 30 000 eiro atlīdzība ģimenei par ugunsdzēsēja izraisītu traģisku avāriju
Saskaņā ar tiesas spriedumu Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam (VUGD) jāmaksā 30 000 eiro atlīdzība par morālo kaitējumu ģimenei, kura pirms pieciem gadiem uz izsaukuma braucoša ugunsdzēsēja izraisītā avārijā zaudēja vecākus, liecina publiski pieejamais tiesas spriedums.
2016.gada 15.septembrī ģimene cēlusi prasību Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā pret Latvijas valsti VUGD personā par atlīdzinājuma piedziņu par morālo kaitējumu. Prasītāji lūguši piedzīt atlīdzinājumu par morālo kaitējumu abiem prasītājiem kopā 60 000 eiro apmērā.
2016.gada 21.oktobrī atbildētāja iesniegusi rakstveida paskaidrojumus, kuros norādīts, ka prasību neatzīst.
Ar Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2019.gada 29.novembra spriedumu prasība apmierināta. Tiesa nosprieda noteikt prasītājiem atlīdzinājumu par morālo kaitējumu kopumā 60 000 eiro apmērā.
Rīgas apgabaltiesa kā apelācijas instance nolēma abiem prasītājiem noteikt atlīdzinājumu par morālo kaitējumu kopumā 30 000 eiro apmērā. Tāpat apelācijas instances tiesa noteica, ka VUGD katram prasītājam jāapmaksā ar lietas vešanu saistīti izdevumi 1425 eiro apmērā.
Tiesa noteica VUGD termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 60 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas. Apelācijas instances tiesas lēmums tika pieņemts jūnijā un stājies spēkā 10.jūlijā.
No sprieduma izriet, ka 2015.gada 13.janvāra rītā Ķeguma novadā uz Daugavpils šosejas notika sadursme starp VUGD piederošo kravas speciālo ugunsdzēsēju transportlīdzekli "Renault Kerax" un pretimbraucošo vieglo automašīnu "Opel". Glābēju auto tobrīd bija devies uz izsaukumu, jo saņemta informācija, ka apledojuša ceļa seguma dēļ automašīnas ir ieslīdējušas grāvī.
Sadursmes rezultātā ugunsdzēsēju transportlīdzeklis uzgāzies virsū "Opel" un tā rezultātā dzīvību zaudējuši automašīnā sēdošo prasītāju vecāki.
Par avārijas izraisīšanu prokuratūra uzrādīja apsūdzību VUGD automašīnas vadītājam.
No Valsts tiesu ekspertīžu biroja eksperta atzinuma izriet, ka, ņemot vērā automobiļa riepu konstrukciju un stāvokli, automobiļa konstrukcijas īpatnības un ceļa apledojumu, "Renault" vadītājam bija tehniska iespēja braukt ar tādu ātrumu, lai nerastos sānslīde. "Renault" vadītājam nodrošinot kontroli pār transportlīdzekļa vadāmību un neiebraucot pretējā braukšanas joslā, transportlīdzekļu sadursme nebūtu notikusi.
Savukārt "Opel" vadītājam nebija tehniskas iespējas novērst sadursmi ar ugunsdzēsēju auto, secinājuši eksperti.
Pats "Renault" vadītājs skaidrojis, ka, braucot uz izsaukumu, autocisterna negaidīti sākusi lēnām slīdēt nedaudz uz sāniem, pretējā braukšanas joslā. Tad mašīna pagriezusies uzlabo pusi un sākusi slīdēt sāniski. Vadāmība bijusi pilnībā zudusi un pēc mirkļa autocisterna apgāzusies uz kreisajiem sāniem un nedaudz paslīdējusi uz priekšu.
Kad ugunsdzēsējs izkāpis no mašīnas un apgājis tai apkārt, ceļš tajā vietā bijis ļoti slidens. Ugunsdzēsējs ieraudzījis, ka zem dienesta automašīnas aprīkojuma nodalījuma daļas atrodas pretim braukušas automašīnas priekšējā daļa, izriet no VUGD automašīnas vadītāja paskaidrojuma.
Avārijas krimināllietā jau stājies spēkā tiesas spriedums, ar kuru VUGD automašīnas vadītājs atzīts par vainīgu ceļu satiksmes negadījuma izraisīšanā, pārkāpjot Ceļu satiksmes noteikumu un citas prasības. Tiesa viņam piemēroja brīvības atņemšanu uz vienu gadu nosacīti ar pārbaudes laiku uz vienu gadu.
