Pa strēlnieku takām Ložmetējkalnā
Atpūtu svaigā gaisā ir iespējams apvienot ar Latvijas vēstures izzināšanu, un viena no piemērotākajām vietām šim mērķim ir Ložmetējkalns, kura apkaimē savu vārdu vēsturē uz mūžiem ierakstīja latvju strēlnieki.
Vietās, kur 1916. gada beigās norisinājās Ziemassvētku vietas, tagad ir izveidota virkne piemiņas vietu. Centrālā no tām, protams, ir slavenais Ložmetējkalns - augstākā vieta, kur atradās vācu pozīcijas, ko pārraut centās latviešu strēlnieki. Lai arī ar lieliem upuriem (strēlnieku pulki zaudēja apmēram 9000 karavīrus), latviešiem izdevās pārraut vācu aizsardzību, taču jēgas no tā nebija, jo blakus esošie Sibīrijas pulki uzbrukumu neatbalstīja. Tādēļ arī iecere atbrīvot Kurzemi netika realizēta.
Tagad Ložmetējkalnā atrodas Ziemassvētku kaujām veltīts piemineklis un “Latvijas valsts mežu” skatu tornis. Turpat blakus var nojaust kādreizējo vācu ierakumu aprises. Nedaudz tālāk atrodas arī Latvijas Kara muzeja veidotais Ziemassvētku kauju muzejs, kurā ir gan šai tēmai veltīta ekspozīcija, gan arī atjaunotas vācu karaspēka pozīcijas, kas ļauj gūt ieskatu, kādos apstākļos tolaik dzīvoja un cīnījās abu pušu karavīri. Ja ir vēlēšanās un laiks, var izstaigāt divas takas, kuru maršruti saistīti ar Ziemassvētku kaujām. Pirmā ir 700 metrus gara un ved no muzeja līdz frontes pārrāvuma vietai, bet garā (apmēram septiņi kilometri) iet pa strēlnieku uzbrukuma ceļu.
Tīreļpurva apkaimē ir daudz piemiņas vietu Ziemassvētku kaujām. Tās izveidotas gan vietās, kur pirms uzbrukuma pulcējās latviešu strēlnieku pulki, gan arī kritušo karavīru apbedījumu vietās. Visas šīs vietas var gan apbraukāt ar auto, gan izstaigāt ar kājām, taču, ņemot vērā attālumus, laikam jau pats labākais veids Ložmetējkalna apkaimes izzināšanai varētu būt velosipēds. Vairākos punktos maršrutā ir izvietotas “Latvijas valsts mežu” izveidotas atpūtas un ugunskuru vietas.
