Iepriekšējās balsošanas pirmajā dienā Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās nobalsojuši 20 140 vēlētāju
Iepriekšējās balsošanas pirmajā dienā Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās pie urnām devušies 20 140 jeb 4,76% balsstiesīgo vēlētāju, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) apkopotie dati.
Pašvaldību vēlēšanās 2017.gadā iepriekšējās balsošanas iespēju pirmajā dienā Rīgā izmantoja 20 084 jeb 4,71% balsstiesīgo vēlētāju, kas ir 0,5% mazāk.
Lielākā aktivitāte bijusi Teikas mikrorajona 84.vēlēšanu iecirknī, kas atrodas Rīgas Teikas vidusskolā, jo tajā no reģistrētajiem 2729 balsstiesīgajiem vēlētājiem iepriekšējās balsošanas pirmajā dienā bija ieradušies 229 jeb 8,39% vēlētāju.
Tāpat liela vēlētāju aktivitāte bijusi minētā mikrorajona 82.vēlēšanu iecirknī, kas atrodas Nevalstisko organizāciju namā, jo tajā no reģistrētajiem 2116 balsstiesīgajiem vēlētājiem iepriekšējās balsošanas pirmajā dienā bija ieradušies 186 jeb 8,79% vēlētāju.
Liela vēlētāju aktivitāte bijusi arī Bieriņos, jo 121.vēlēšanu iecirknī, kas atrodas Rīgas Angļu ģimnāzijā, no reģistrētā 2861 balsstiesīgā vēlētāja iepriekšējās balsošanas pirmajā dienā bija ieradies 221 jeb 7,72% vēlētāju.
Tāpat vairāk nekā 7% balsstiesīgo vēlētāju bija ieradušies Rīgas kongresu nama, Rīgas Jāņa Poruka vidusskolas, VEF kultūras pils un Latvijas Universitātes Rīgas 1.medicīnas koledžas vēlēšanu iecirkņos.
Viszemākā vēlētāju aktivitāte bijusi Daugavgrīvas 8.vēlēšanu iecirknī, kas atrodas Rīgas Daugavgrīvas vidusskolā, jo tajā no reģistrētā 2221 balsstiesīgā vēlētāja iepriekšējās balsošanas pirmajā dienā bija ieradušies 49 jeb 2,21% vēlētāju.
Lai gan divos vēlēšanu iecirkņos, proti, Rīgas 85.vidusskolā un dzelzceļa stacijā "Vecāķi" iepriekšējās balsošanas pirmajā dienā neviens vēlētājs nebija ieradies.
Ņemot vērā, ka katrā Rīgas domes ārkārtas vēlēšanu iecirknī ir nobalsojuši vismaz 100 vēlētāji, aktivitāte pirmajā iepriekšējās balsošanas dienā bijusi augsta, iepriekš pauda Rīgas vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs Juris Kokins.
Viņš atzina, ka saspringtāka bijusi situācija uzreiz pēc iecirkņu atvēršanas, jo bija vērojams vēlētāju pieplūdums. Pēc Kokina paustā, vēlēšanu iecirkņu darbiniekiem nācies piedzīvot nervozas situācijas, jo bijušas domstarpības ar dažiem apmeklētājiem, kas vēlējušies mainīt iecirkni, taču nebija gatavi gaidīt datu apmaiņu starp iecirkņiem.
Pirms vēlēšanām iepriekš varēs nobalsot arī ceturtdien, 27.augustā, no plkst.9 līdz 16 un piektdien, 28.augustā, no plkst.12 līdz 20. Vēlēšanu dienā 29.augustā iecirkņi būs atvērti no plkst.7 līdz 22.
Tiesības piedalīties Rīgas domes vēlēšanās ir Latvijas un citu Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņiem, sākot no 18 gadu vecuma, kuriem bija reģistrēta dzīvesvieta Rīgas administratīvajā teritorijā 90 dienas pirms vēlēšanu dienas (šā gada 31. maijā) vai kuri līdz 15.augustam reģistrējās vēlēšanām, jo viņiem Rīgā pieder nekustamais īpašums.
Lai piedalītos vēlēšanās, vēlētājiem jābūt reģistrētiem vēlētāju reģistrā. Pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) apkopotās informācijas Rīgas domes vēlētāju sarakstos ir reģistrēti 422 681 balsstiesīgi pilsoņi.
Rīgas domes vēlēšanām iesniegti 15 kandidātu sarakstu, un uz iekļūšanu Rīgas domē kopumā pretendē 707 kandidāti. Par neatbilstību kādai no likumā noteiktajām kandidēšanas prasībām no sarakstiem kopumā tika svītroti 11 kandidāti.
No 30.jūlija līdz 15.augustam savu vēlēšanu iecirkni Rīgas domes vēlēšanām kopumā mainījuši 5273 vēlētāji, liecina PMLP apkopotā informācija. No šiem vēlētājiem 1357 vēlētāji reģistrējušies balsošanai Rīgā no citas pašvaldības, jo Rīgā viņiem pieder nekustamais īpašums. Tikmēr Rīgas dzīvesvietas deklarēšanas iestādēs to izdarīja 131 vēlētājs, bet 62 vēlētājiem iecirkņa maiņu veica ieslodzījuma vietu darbinieki.
2021.gadā, kad citviet Latvijā notiks kārtējās pašvaldību vēlēšanas, Rīgā vēlēšanas nenotiks. Atbilstoši Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumam jaunievēlētās Rīgas domes pilnvaru termiņš būs atlaistās domes atlikušais pilnvaru termiņš no jaunās domes sanākšanas dienas un vēl četru gadu termiņš.
2017.gada 3. jūnija pašvaldību vēlēšanās Rīgā bija pieteikti 11 sarakstu un 586 kandidāti, balsstiesības Rīgā bija 426 505 pilsoņi, no kuriem vēlēšanās piedalījās 250 445 jeb 58,72% vēlētāju, 65 826 jeb 15,43% vēlētāju izmantoja iespēju nobalsot iepriekš, bet 1797 jeb 0,42% vēlētāju balsoja savā atrašanās vietā.
