Kaimiņš neļauj piekļūt īpašumam, kuru pats nesen pārdevis
Ko darīt, ja kaimiņš traucē pildīt būvvaldes lēmumu? Carnikavas novada būvvalde izliekas šo situāciju nesaprotam, iedzīvotāji izmisīgi lūdz palīdzību, taču tās vietā saņem naudas sodus. Tikmēr nekaunīgajam kaimiņam ne būvvalde, ne policija neko nevar (vai negrib?) padarīt.
Olga un Ojārs Reinholdi 2012. gadā nopirka 1200 kvadrātmetru lielu zemes gabalu Carnikavā netālu no Gaujas kā domājamo daļu no pāris hektārus lielā īpašuma "Jūraskrasti", kas pieder Jurim Ozoliņam.
Šeit nedrīkst būvēt ēkas, tāpēc Reinholdi sakopa teritoriju, iestādīja augļu kokus un uzlika pārvietojamas mazēkas – vagoniņu un pirtiņu bez pamatiem, arī tualeti un siltumnīcu. Pēc tiesas lēmuma Carnikavas novada būvvalde viņiem šā gada janvārī atsūtīja paziņojumu, ka būves nepieciešams novākt. Taču kaimiņš, kopīpašnieks Juris Ozoliņš neļauj Reinholdiem piebraukt viņu īpašumam, lai tās paņemtu. Carnikavas novada būvvaldes vadītājs nekādus šķēršļus būvju novākšanai nesaskata un izrakstījis jau otro sodu par lēmuma nepildīšanu.
Iežogo un izgāž būvgružus
Reinholdi vērsās pēc palīdzības pie "Likuma un Taisnības". “Mēs esam likumpaklausīgi pilsoņi. Saņemot būvvaldes paziņojumu, tūdaļ janvārī ātri un par zemu cenu pārdevām vagoniņu un pirtiņu. Pircēja iemaksāja rokasnaudu, taču pārvietojamās ēkas nevarēja paņemt, jo priekšā ir Ozoliņa uzliktais žogs, kuru viņš atsakās noņemt un mums neļauj tam pieskarties. Pircēja gaidīja pusgadu, jo vagoniņš viņai bija ļoti nepieciešams. Jūnijā mēs viņai atdevām rokasnaudu,” stāsta Olga Reinholde.
Fotogrāfijās skaidri redzama šī situācija. Zaļo žogu ar vārtiem uzlikuši Reinholdi, ar atkāpi no sava zemes gabala robežas, lai var iestādīt tūjas. Ozoliņš starp Reinholdu tūjām izbēris vairākas būvgružu kaudzes, sabojājot viņu vārtus un piesārņojot zemi. Būvgružu kaudzēm priekšā tieši pa zemes gabala robežu Ozoliņš uzlicis otru žogu, pelēkā krāsā, kas Reinholdiem neļauj piekļūt pie viņu īpašuma.
Uz Reinholdu zemes gabalu ved ceļš arī no citas puses, taču tam priekšā Ozoliņš uzlicis paceļamu barjeru, kas ir aizslēgta. Reinholdi savā īpašumā tagad var nokļūt tikai kājām pa taciņu.
Uz papīra un dzīvē
Starp kopīpašniekiem jau 2014. gadā ir noslēgts līgums par nekustamā īpašuma kopīgu lietošanu, kurā noteikta iebrauktuve katrā zemesgabalā. Rakstīts, ka Ozoliņš nodrošina Reinholdiem brīvu iebraukšanu īpašumā pa servitūta ceļu, par tā kopšanu Reinholdiem jāmaksā Ozoliņiem 100 eiro gadā, ko viņi arī darījuši.
“Nekāda koplietošanas ceļa nav!” Uz Likuma un Taisnības jautājumu tagad atbild Ozoliņš. Reinholdi neesot maksājuši par ceļa lietošanu, tāpēc tas slēgts. Par būvvaldes lēmumu viņš neko nezinot. “Ja Reinholdiem vajag nojaukt ēkas, lai iet kājām un jauc nost!” Ozoliņš strupi atbild.
Līgumā paredzēts, ka Ozoliņš nodrošina Reinholdiem nepārtrauktu elektrības padevi, taču ar drakoniskiem noteikumiem, jo Reinholdiem par to jāmaksā dubulta cena, ko viņi arī maksājuši, taču vēlāk kaimiņš atslēdzis elektrību.
Būvvalde nepalīdz, bet soda
Carnikavas novada būvvaldes vadītājs Ainārs Grikmanis savā atbildē Likumam un Taisnībai detalizēti apraksta tiesāšanās vēsturi. Tiesas spriedums par mazēku un žoga nojaukšanu ir stājies spēkā 2019. gada 12. aprīlī, taču, Grikmaņa ieskatā, Ojārs Reinholds novilcina tiesas sprieduma izpildi, atkārtoti uzsākot saraksti ar pašvaldību un vēršoties pie žurnālistiem.
TV3 raidījumā Bez tabu 13. martā Ainārs Grikmanis saka: “Masīvākais žogs ir paša Reinholda uzstādīts, otrais žogs ir viena no kopīpašniekiem [Ozoliņa] uzstādīts. Abi šie žogi ir atbrīvojami tādā apmērā, lai varētu izpildīt demontāžas darbus un izvest šo vagoniņu.”
Viegli teikt – ir atbrīvojami... Diemžēl arī pēc raidījuma Ozoliņš neļauj pieskarties viņa uzstādītajam žogam vai piekļūt pie īpašuma pa citu ceļu, ko norobežojis ar barjeru.
Reinholds 23. martā uzrakstīja iesniegumu Carnikavas novada pašvaldības izpilddirektoram par nespēju izpildīt tiesas lēmumu. Reinholdu žogs, četras mazēkas un pārvietojamais vagoniņš ir pārdoti, taču pircēji nevar tās paņemt, jo Ozoliņš joprojām neļauj nevienam iebraukt Reinholdu zemesgabalā. Reihnoldi četras reizes ir lūguši būvvaldes palīdzību, taču to nav saņēmuši. Šo iesniegumu parakstījuši arī abi mazēku pircēji.
Un ko atbildēja pašvaldība? Atsūtīja atbildi: “Pieņemts zināšanai.”
“Janvārī mēs jau samaksājām 50 eiro sodu par būvvaldes lēmuma nepildīšanu. Tagad ir jāmaksā nākamais, 200 eiro sods. Sarunā ar manu vīru Ainārs Grikmanis pateica, ka būvvalde var uzlikt līdz 5000 eiro lielu sodu,” Olga Reinholde ir izmisusi.
Divējāda attieksme
Atbildē redakcijai Ainārs Grikmanis raksta: “Kopīpašuma gadījumā visi kaimiņu strīdi tiek risināti, kaimiņiem par to vienojoties, un, gadījumā ja tiek pārkāptas sabiedrības kārtības vai drošības normas, tad par to informē tiesībsargājošās iestādes. Neviena būve, tai skaitā žogs, šajā teritorijā atrasties nevar.” Tātad arī Ozoliņa uzstādītais žogs ir jānovāc, taču viņam būvvalde nez kāpēc nekādas soda sankcijas nepiemēro.
Reinholdi vērsās policijā, taču saņēmuši atbildi, ka kriminālprocesu ierosināt nav pamata. Viņi ir iesnieguši prasību tiesā par servitūta ceļa nodibināšanu, kārtējā tiesas sēde paredzēta septembrī. Kad Reinholdi izsauca pašvaldības policiju, tā ieteica vērsties būvvaldē... Aplis noslēdzies.
Ko Ozoliņš īsti grib panākt? “Kad tiesājāmies par servitūta ceļu, Ozoliņš tiesai teica, ka piedāvās izlīgumu, bet nekonkretizēja,” stāsta Olga Reinholde. Ozoliņa izlīguma variants ir tāds – Reinholdi atsakās no prasības par servitūta ceļu, samaksā viņam 3000 eiro, un tad viņš dos mutisku atļauju Reinholdiem izvest mazēkas...
Tādējādi Ozoliņa rīcība atgādina nevis nemotivētu ietiepību, bet gan pārdomātu biznesa plānu, lai novestu kaimiņus līdz izmisumam un viņi būtu gatavi pildīt jebkādas prasības.
Ozoliņa rīcība Reinholdiem jau radījusi būtiskus materiālos zaudējumus: nesaņemtā nauda par mazēkām, kurām bija atrasti pircēji; izdevumi būvgružu kaudžu novākšanai (tīrot aizbērtos vārtiņus, Reinholds esot dzirdējis Ozoliņu sakām: “Tīri, tīri, es pievedīšu atkal!”); būvvaldei samaksātie naudas sodi, izdevumi par juristu konsultācijām un citi izdevumi, kas radušies Ozoliņa prettiesiskās darbības dēļ.
Kopā sanāks krietna summa. Varbūt vērts sniegt prasību tiesā un piedzīt no kaimiņa šos zaudējumus?
Ko varam mācīties?
1. Nepērciet kopīpašuma daļas. Tikai atsevišķu īpašumu ar savu zemesgrāmatu.
2. Nepērciet zemi aizsargājamā dabas teritorijā. Par Reinholdu īpašumu būvvaldes vadītājs saka: “Tur var brīvi uzturēties un atpūsties, bet nekad nevarēs būvēt ēkas un būves, tai skaitā žogu.” Tādējādi īpašnieka tiesības ir sēdēt savā pļavā tāpat kā jebkuram garāmgājējām. Vai par to vērts maksāt tūkstošus?
3. Labāk, lai īpašumam ir atsevišķs piebraucamais ceļš, nevis servitūta ceļš cauri svešam īpašumam. Ir bezgala daudz gadījumu, kad zemes gabala īpašnieks servitūta ceļu uzar, pārrok vai aizžogo. Policija pasaka, ka šis “civiltiesiskais strīds” jārisina tiesas ceļā, kas nozīmē, ka savā īpašumā neiekļūsiet gadiem ilgi.
