Turlais ES Reģionu komitejā stāsta par Rīgas pieredzi cīņā ar nereģistrētu darbu

Dainis Turlais, kā viens no pastāvīgajiem Latvijas delegācijas Eiropas Savienības Reģionu komitejā locekļiem, savā ziņojumā uzsvēra: ” Eiropas Savienībā joprojām nav skaidras izpratnes par nedeklarētā darba apmēriem un to, cik ļoti tas ietekmē valsts un pašvaldību budžetus. Tieši pašvaldības no nedeklarētā darba cieš visvairāk - tas samazina nodokļu un sociālās apdrošināšanas ieņēmumus, kā arī negatīvi ietekmē nodarbinātību, darba apstākļus un rada negodīgu konkurenci darba tirgū un ēnu ekonomiku.”

Būtiski ir lai, pieņemot reģionāla vai Eiropas savienības mēroga stratēģijas par nedeklarētā darba problēmu, notiktu sarunas ar vietējo un reģionālo pašvaldību pārstāvjiem, lai tās nebūtu pretrunā ar pašvaldību izstrādātajām stratēģijām un neradītu papildu finanšu un administratīvo slogu.

Nedeklarētais darbs un tā apkarošana, iespējams jau pavisam drīzā nākotnē būs aktuāls temats, skatoties uz patreizējo situāciju Eiropā saistībā ar nelegālajiem migrantiem. Ņemot vērā, ka šobrīd nav oficiāla mehānisma pārrobežu sadarbībai, kā vēlamais risinājums būtu izveidot sadarbības modeli, kurā tiek iesaistītas visu dalībvalstu kompetentās iestādes, tādējādi nodrošinot regulāru un operatīvu sadarbību.

D. Turlais uzsvēra, ka pret nedeklarēto darbu būtu ne tikai jācīnās jau ar sekām, bet arī jāsamazina šāda darba pievilcība, izglītojot dažādas vecuma iedzīvotāju grupas, īpaši uzmanību pievēršot jauniešiem. To Rīgā aktīvi veic RD Labklājības departaments, organizējot dažāda veida preventīvos pasākumus , seminārus un piedaloties dažādos projektos sadarbībā ar Valsts darba inspekciju un Nodarbinātības valsts aģentūru.

Rīgas pašvaldība savas kompetences ietvaros iedzīvotājiem nodrošina dažādu sociālo palīdzību jeb pabalstus.  Saskaņā ar normatīvajiem aktiem sociālās palīdzības saņēmējiem, kuri ir darbspējīgas nestrādājošas personas,  ir jāpilda  līdzdarbības pienākumi – jāiesaistās algotajos pagaidu darbos, jāapmeklē dažādi atbalsta pasākumi. Šādi sociālā darba speciālisti var konstatēt vai personas jau ir nodarbinātas un strādā nelegāli, jo nespēj vai nevēlas izpildīt visus uzliktos līdzdarbības pienākumus. Dati, kas par to liecina jeb rada pamatotas aizdomas, ir cilvēku skaits, kuri atsakās no sadarbības ar sociālo darbinieku. Sociālā darba speciālisti vienmēr arī jautā personām, kādēļ tās strādā nereģistrēti. Visbiežāk norādītās atbildes ir, ka persona  saglabāt bezdarbnieka statusu, vēlas gūt visus iespējamos pabalstus, ko piedāvā valsts un pašvaldība, nevēlas pildīt savas parādu saistības (alimenti, kredīti, piedziņa no tiesu izpildītajiem), vai, kas raksturīgs tieši Rīgai, nevēlas zaudēt dzīvokļa rindu.

Fakti liecina, ka Rīgā neaizsargātākās iedzīvotāju grupas, kurām ir vislielākās iespējas iesaistīties nedeklarētā darbā ir jaunieši, bezdarbnieki, un personas nonākušas grūtā finansiālā stāvoklī. Savas ziņojuma nobeigumā D.Turlais uzsvēra, ka efektīva rezultāta sasniegšanai cīnoties pret nedeklarēto darbu pašvaldībām jāizmanto ir gan profilaktiskie mehānismi (informatīvie pasākumi, kampaņas, konsultācijas utml.), gan kontroles un soda mehānismi.

Sociālās politikas, izglītības, nodarbinātības, pētniecības un kultūras komisija (SEDEC) ir viena no komisijām EK Reģionu komitejā. Reģionu komiteja ir politiska  asambleja, kas vietējām un reģionālajām pašvaldībām dod iespēju paust savu viedokli ES politikas un likumdošanas izstrādes procesā, nodrošina pašvaldību un reģionālo varas iestāžu interešu pārstāvību ES.

Sadarbībā ar Rīgas pašvaldību

Regīna Zommere / Publicitātes foto