Noskaidrotas Latvijas tīrākās un netīrākās pludmales; kopumā piekrastē palielinās atkritumu daudzums

Abragciema pludmalē konstatēta 21 atkritumu vienība 100 pludmales metros. Engures centra pludmalē atrasta 31 atkritumu vienība.

Trešā tīrākā pludmale ir Akmeņraga pludmale Pāvilostas novadā, tai seko Mērsraga pludmale, Miķeļtorņa pludmale, Rītabuļļu, Ziemupes, Bernātu, Lauču akmens, Mazirbes un Pūrciema pludmales.

Visās šajās pludmalēs atkritumu daudzums 100 pludmales metros ir zem 100 atkritumu vienībām.

Netīrāko pludmaļu topa pirmajā vietā šogad ir Kolka, ar 1461 atkrituma vienību 100 pludmales metros. Kā skaidroja akcijas rīkotāji, šāds atkritumu daudzums nav saistīts ar pašvaldības kļūdām pludmales apsaimniekošanā, bet gan atkritumiem, kas ir izmesti no jūras. 80% pludmalē atrasto atkritumu bija akmeņogļu gabali.

Akcijas dalībniekiem nav skaidrības, vai tas saistīts ar vēsturisko piesārņojumu, vai arī tas ir nesen radīts piesārņojums.

Otra netīrāka pludmale ir Daugavgrīvas pludmale. Arī šeit piesārņojuma daudzums nav saistīts ar Bolderājas iedzīvotāju rīcību un tie nav uz vietas radīti atkritumi.

Trešā netīrākā pludmale ir Vecāķi, tai seko Lielupe, Apšuciems, Pāvilosta, Staldzene, Zvejniekciems, Gaujas ieteka, Klapkalnciems, Saulkrasti, Ovīši, Liepājas Dienvidrietumu pludmale, Latvijas un Lietuvas pierobežas pludmale, Veczemju klinetis, Roja, Tūja un Majori.

Visās Šajās pludmalēs atkritumu daudzums pārsniedz 200 atkritumu vienības 100 pludmales metros.

Kā norāda akcijas rīkotāji, situācija turpina pasliktināties Jūrmalas pilsētas pludmalēs un Rojas centrālajā pludmalē.

Kopumā Latvijas piekrastē palielinās atkritumu daudzums, liecina Vides izglītības fonda un kampaņas "Mana jūra" piesārņojošo atkritumu monitoringa dati.

Šogad vidēji 100 piekrastes metros konstatētas 254 atkritumu vienības, kas ir jauns antirekords.

Līdz šim vislielāko atkritumu daudzumu - 248 atkritumu vienības - atklāja 2018.gada kampaņas laikā. Savukārt kampaņas pirmajā gadā tika atrastas 180 atkritumu vienības 100 pludmales metros.

Vislielāko piesārņojuma daudzumu rada dažādi nenoskaidroti plastmasas gabali. Arī šogad dažādi plastmasas gabali veidoja 19% no visiem atkritumiem.

Šogad būtiski pieaudzis akmeņogļu atkritumu daudzums pludmalēs. Kopā ar citiem atkritumiem, kas nav pieskaitāmi pārējām atkritumu grupām, tās veidoja 16% no kopējā atkritumu daudzuma.

Trešajā vietā ir plastmasas maisiņi, kam seko papīrs, kā arī cigaretes, izsmēķi un cigarešu filtri.

Cigarešu komponenti šogad būtiski papildināja viens no jaunajiem atkritumu veidiem - tabakas karsējamo iekārtu cigarešu filtri.

Šogad piekrastē parādījušies arī ar Covid-19 pandēmiju saistītie atkritumi, piemēram, sejas maskas.

Jau ziņots, ka "Mana jūra" zaļā ekspedīcija šogad norisinājās devīto reizi, saskaņā ar ANO Vides programmas metodoloģiju apsekojot visu Latvijas piekrasti un veicot jūras piesārņojošo atkritumu izvērtējumu 42 piekrastes vietās.