“Tas pats scenārijs, tikai labāk sagatavojušies” - Rīgā dzīvojoša baltkrieviete atceras protestu apspiešanu 2004. gadā
Baltkrievijā dzimusī un uzaugusī Sviatlana (38) sarunā ar Jauns.lv atklāj, ka Latvijā dzīvo jau ilgāk nekā dekādi, taču Lukašenko režīma agresīvo “restartēšanos” ar vēlēšanu, protestu un agresīvu to apspiešanu, ir paguvusi pieredzēt arī pati.
“Man paveicās, es teiktu, pamest Baltkrieviju vēl 2008. gadā, kad apprecējos ar Latvijas iedzīvotāju. Uzskatu, ka brīdis, kad Baltkrievija patiešām no demokrātiskas valsts pārgāja pie autokrātiska režīma, bija 2004. gada rudenī, kad, saskaņā ar oficiālo pozīciju, tika nobalsots par izmaiņām konstitūcijā, kas atcēla prezidentūras termiņu skaita ierobežojumus,” pauž Sviatlana.
Vēl 1994. gadā pieņemtais valsts pamatlikums nozīmēja, ka viens prezidents drīkst ieņemt amatu tikai divus termiņus.
Protesta akcija pie Baltkrievijas vēstniecības
Iepretim Baltkrievijas vēstniecībai notiek pikets, kurā pauž atbalstu Baltkrievijas sabiedrībai, kas iebilst pret prezidenta vēlēšanu rezultātu viltošanu.
Pēcāk, 2004. gadā, saskaņā ar oficiālajiem tautas referenduma rezultātiem, kā pilsoņu atbalstītas pieņemtas izmaiņas konstitūcijā, kuras šo ierobežojumu atcēla, ļaujot Lukašenko turpināt ieņemt prezidenta amatu.
Tālākais stāsts par sekojošajām četrām Baltkrievijas prezidenta vēlēšanām jau ir zināms.
Sita un ieslodzīja arī pirms 16 gadiem
“Tikko kā publiski tika izziņoti 2004. gada referenduma rezultāti, daudzus manus protestējošos draugus, kuri tolaik vēl bija studenti, arestēja un piekāva. Aplūkojiet pašreizējās bildes, kuras atrodamas internetā – tas bija tas pats scenārijs, tikai laika gaitā vara un tās pakļautībā esošās iestādes iemācījās labāk kontrolēt tautu, tās viedokli un rīkoties šādās situācijās,” iespaidos dalās sieviete.
“Tobrīd es izlēmu, ka es distancēšos no politikas un ignorēšu visu, kas ar to saistīts,” piebilst Sviatlana, kura šobrīd dzīvo un strādā Rīgā.
Baltkrievijā trešo nakti pēc kārtas notikušas protestētāju un drošības spēku sadursmes
Baltkrievijā trešo nakti pēc kārtas notikušas protestētāju un drošības spēku sadursmes un aizturēti cilvēki.
Baltkrievijā Sviatlanai joprojām dzīvo radinieki, un tos viņa cenšas apciemot vismaz trīs līdz četras reizes gadā.
Vien gadu iepriekš no valsts prom devās Sviatlanas brālis, kurš šobrīd dzīvo Apvienotajā Karalistē un strādā informācijas tehnoloģiju sfērā. Atpakaļ Baltkrievijā brālis atgriezties neplānojot.
“Pirmā reize, kad aizgāju vēlēt”
Lai arī tobrīd Sviatlana nolēmusi ignorēt politiskās norises, ik pēc pieciem gadiem notiekošo vēlēšanu un pirms-vēlēšanu posma aktualitātes kopumā nav ignorējusi.
Vairāk interesēties par šī gada rosību ap Baltkrievijas augstāko amatu pamudinājusi tie dzimtenē palikušie, aktīvākie ļaudis, kuri ticējuši, ka ar aicinājumu Centrālajai vēlēšanu komisijai skaitīt balsis godīgi, pietiks, lai kādam no Lukašenko opozicionāriem izdotos pelnīti uzvarēt vēlēšanās.
“Šī patiesībā bija pirmā reize, kad aizgāju vēlēt. Vienkārši gribējās atbalstīt tos, kuri aktīvi iesaistījās un ticēja pārmaiņām. Problēma atkal izrādījās augstāko amatpersonu kapacitāte melot. Pēcāk sekoja jau 16 gadu laikā labi atstrādātā likumsargu rutīna, ar kuras palīdzību tika mēģināts visus citādi domājošos pārmācīt,” atklāj Sviatlana, kura joprojām ir Baltkrievijas pilsone.
Kas šoreiz ir citādāk?
“Teikšu godīgi – sākoties pašreizējām protesta akcijām, es neticēju, ka kaut kas varētu mainīties, nedomāju, ka šoreiz demonstrācijas izvērtīsies tik lielas. Sākumā jau viss bija kā vienmēr, proti, pamatā protestēja jaunieši, kurus tad arī ņēma un sita, bāza cietumos. Taču tad protestiem sāka pievienoties vecāka gadagājuma iedzīvotāji. Varbūt par labu aktivitāšu pieaugumam nāca arī interneta un sociālo tīklu piedāvātās iespējas komunicēt, izplatīt informāciju par notiekošo, par varas agresiju pret pilsoņiem,” prāto Sviatlana.
“Ņemot vērā to, ka Baltkrievijā dzīvo visi mani radinieki, man bija grūti internetā un ziņās vērot tos kadrus, kurus rādīja,” piebilst sieviete.
Par situāciju Baltkrievijā:
Jau ziņots, ka, saskaņā ar oficiālajiem datiem, Baltkrievijas prezidenta vēlēšanās 9. augustā līdzšinējais valsts galva Aleksandrs Lukašenko ieguva 80,1% balsu, savukārt opozīcijas kandidāte Svetlana Tihanovska – 10,1% balsu.
Svjatlana Cihanouska - opozīcijas kandidāte Baltkrievijas prezidenta vēlēšanās
Opozīcija uzskata, ka vēlēšanu rezultāti ir viltoti, un vēlēšanās pārliecinoši uzvarējusi Tihanovska. Notikušās vēlēšanas neatzīst arī Eiropas Savienības dalībvalstis, tostarp arī Latvija, Lietuva un Igaunija.
“Vēlēšanas nebija nedz godīgas, nedz brīvas, un šī iemesla dēļ šo vēlēšanu rezultāts nevar tikt atzīts,” 19. augusta preses konferencē pavēstīja Vācijas kanclere Angela Merkele.
Baltkrievijas galvaspilsētā Minskā kopš 9. augusta turpinās protesti pret vēlēšanu viltošanu un prezidentu Lukašenko, kas bieži pāraug protestētāju sadursmēs ar drošības spēkiem.
Protestu gaitā vairāki tūkstoši cilvēku aizturēti, vairāki simti ievainoti un ir arī mirušie. Daudzu lielo uzņēmumu strādnieki pieteikuši streikus.
