Eksperts: Kādas ir pandēmijas laika ceļotāju tiesības un pienākumi
Kopš Berlīnes mūra krišanas, iestāšanās Eiropas Savienībā un pievienošanās Šengenas zonai mēs bijām pieraduši pie brīvas pārvietošanās pa pasauli. Šogad martā tā aizvērās visiem. Jūnijā daļa valstu atvēra robežas un tagad mēs te Latvijā ar drebošām rokām sekojam SPKC ikpiektdienas sarakstam, kurā no sākuma 17. jūnijā bija 37 brīvās kustības valstis, bet jau pēc diviem mēnešiem 14. augustā tikai 20, raksta www.stagings.com ceļojumu konsultants Aldis Kušķis.
Kam tad tas ir tik svarīgi un par ko tie uztraukumi un bailes? Ceļotājiem, kuru plānus un izmaksas tas tieši ietekmē. Ceļojumu aģentūrām un operatoriem, kuriem šī neprognozējamība liedz sniegt profesionālus un garantētus pakalpojumus. Air Baltic, kuriem valsts piešķīrusi 250 miljonus lai kompānijas lidmašīnas varētu lidot. Latvijas budžetam, kuru tas tieši ietekmē ar palielinātiem izdevumiem un samazinātiem ieņēmumiem.
SPKC sistēma un noteikumi par 14 dienu pašizolāciju pēc atgriešanās no sarkanā/dzeltenā brīdinājuma valstīm ir steidzami pilnveidojami. Tā nenodrošina neceļojošā vairākuma drošību un nesamērīgi ierobežo ceļojošo mazākumu. Ir vairāki ceļi kā iespējams pastiprināt kontroli, samazināt Covid riskus un vienlaicīgi dot iespēju veseliem pasaules tūristiem apmeklēt Latviju un mūsu ceļotājiem iespēju robežās brīvi ceļot pa jauno Pandēmijas pasauli. Visvairāk pārbaudīta un daudzu valstu pieņemta ir Covid testu metode, kas ļauj izvairīties no 14 dienu pašizolācijas. 72 vai 48 stundu pirms ielidošanas valstī negatīvu analīžu dokumenta uzrādīšana vai tests ielidojot/iebraucot valstī gan ārzemniekiem, gan pilsoņiem. Nav dzirdēta argumentēta diskusija par šo paņēmienu, kuru veiksmīgi ievieš Vācija, Austrija, Itālija un citas adekvāti domājošas valstis. Otra vienkāršākā un tālākai epidemioloģiskai kontrolei piemērotākā ir elektroniskas reģistrācijas sistēma visiem iebraucējiem, kura jāaizpilda pirms ierašanās/atgriešanās Latvijā un kuras reģistrācijas fakta apstiprinājums noteikti jāsaņem pirms došanās ceļā. Mums zināmākais piemērs ir Grieķijas sistēma un augustā šādai interneta anketai jābūt gatavai arī Latvijā. Obligāti piemērojama visiem ieceļotājiem – ar aviosatiksmi, kruīza kuģiem, autobusiem un nepieciešamības gadījumā kontrolējot arī autosatiksmi pie robežām.
Absolūts vairākums no Latvijas 825 000 mājsaimniecībām šovasar nav ceļojuši tālāk par Baltijas robežām. Kur, cik un kā atpūtas nolūkos devies mazākums?
Šobrīd visvairāk pasaulē ir valstu, kuras nosaka aizliegumu ierasties no ārvalstīm, vai kā minimums 14 dienu karantīnu ar skarbiem izpildes noteikumiem un dažādiem pārvietošanās ierobežojumiem. Šādu ekstrēmo ceļošanu tomēr varēja realizēt, izmantojot uzticamu vietējo partneru palīdzību un labus sakarus oficiālajos varas gaiteņos. Protams šādas statistikas nav un nebūs, bet visticamāk ka simts vai nedaudz vairāk personu ir šādi ceļojuši savam priekam, apmēram 0,01% no mājsaimniecībām.
Brīva ieceļošana visiem, bez karantīnas iebraucot un bez testu rezultātiem ir iespējama ļoti retās valstīs. Piemēram Tanzānija, Meksika un Brazīlija.
Ja Āfrikas safari pēc būtības ir viens no Covid drošākajiem ceļojumu veidiem, tad Latīņamerikas un Dienvidamerikas apmeklējums var būt radikāla izvēle.
Šāda specifiski relaksēta attieksme no augusta ir arī Maldīvu salām, kuras acīmredzot uzskata, ka kūrorti uz atolu salām ir viegli nosargājami no Covid un tā tālākas izplatības. Tā varētu būt ceļojuši apmēram 0,1% no mājsaimniecībām.
Ārpus Eiropas Savienības ir neliels daudzums valstu, kuras pieņem visu valstu ceļotājus bez karantīnas, bet ar visāda veida testu rezultātiem vai pārbaudēm. Karību salas, kur gan labā sezona sāksies tikai novembrī. Ruanda, kura ir pat Eiropas un Latvijas bezierobežojumu sarakstā. Kambodža- ar ļoti specifisku 2000 ASV dolāru depozīta sistēmu. Šādi varētu būt ceļojuši apmēram 0,1% no mājsaimniecībām.
Eiropas Savienības sarkanā saraksta valstīs mūsu ceļotāji varēja nokļūt ar automašīnām vai izmantojot divus lidojumus, vai kā savādāk kombinējot. Pēc sociālajiem mēdijiem var spriest ka tas ir bijis gana populāri, bet absolūtie skaitļi noteikti vairāk ir mērāmi tūkstošos ne kā desmitos tūkstošu. Tā ceļojuši varētu būt apmēram 1% no mājsaimniecībām.
No tām valstīm Eiropā, kuru apmeklējums nepieprasa 2 nedēļu pašizolāciju, līdz šim brīdim vispopulārākās varētu būt Grieķija, kuru izmantojot Latvijas lielos tūrisma operatorus līdz iekļaušanai dzeltenajā sarakstā ir apmeklējuši kādi 4000 cilvēki un Itālija. Protams vēl pieskaitāmi visi tie kuri braukuši ar automašīnām un neatkarīgi lidojuši ar piejamiem tiešajiem reisiem vai izmantojot ceļojumu aģentūru palīdzību. Varbūtēji šādi būs ceļojuši ap 3% no mājsaimniecībām.
Visi šīs vasaras daudzdienu atpūtas ceļotāji ārpus Baltijas valstu robežām varētu kopskaitā būt 4% no Latvijas 825 000 mājsaimniecībām. Kas caurmērā atbilst tūrisma industrijas datiem par 85-90% biznesa kritumu.
Ko tādu gaida vai dara atlikušais lielais vairākums? Daži nekad nav ceļojuši. Daudzi ceļo pa Latviju un Baltiju. Vēl vairāk cilvēku konservatīvi gaida Covid vakcīnu. Ļoti daudzi gaida kad varēs apmeklēt Turciju un Kanāriju salas, uz kurieni Latvijas tūrisma operatoriem doties liedz SPKC aizliegumi. Atsevišķu valstu konkrēto reģionu Covid saslimstības datu izdalīšana no kopējiem rezultātiem ir ceļš, kuru veic adekvāti domājošas un piesardzīgas valstis. Vācija ir vienojusies par savu tūristu atpūtu Antālijas reģionā Turcijā – ar noteikumu par obligātu Covid testu 48 stundas pirms atgriešanās Vācijā. Tests jāapmaksā ceļotājam pašam un pozitīva rezultāta gadījumā jāpaliek karantīnā Turcijā. Skarbi, bet skaidri un saprotami. Kanāriju salu Covid statistika ir daudz reižu labāka kā Spānijas kontinentālajā daļā un visi atpūtnieki saņem bezmaksas Covid apdrošināšanas polisi, kura sedz visus izdevumus saslimšanas un karantīnas gadījumā. Dažādas prakses un neapgalvoju, ka mums tās automātiski jāpārņem. Bet ja visā Eiropas Savienībā Latvija ir vienīgā valsts, kura stingri rīkojas ar lidojumu aizliegšanu un karantīnas piemērošanu tikai un vienīgi pēc 14 dienu kumulatīvā COVID-19 gadījumu skaita uz 100 000 iedzīvotājiem, tad mēs tiekam nostādīti idiotu lomā. Air Baltic lido uz sarkanā saraksta valstīm caur Viļņu. Zviedrijas un Krievijas Pandēmijas tūristi iebrauc pie mums caur Igauniju un Somiju.
Visiem paradīze, tikai mūsu iedzīvotājiem lielāki saslimšanas riski un ceļošanas apgrūtinājumi.
Kā profesionālam ceļojumu konsultantam man ir klienti visās šajās ceļotāju grupās. Daudzi lojāli izmanto mūsu aģentūru saviem ceļojumiem pa Igauniju un uzklausa viedokli par interesantākajām naktsmītnēm un vietām Latvijā. Tiem, kuriem ir tā vēlme un varēšana, nodrošinu vissarežģītāko maršrutu īstenošanu un sniedzu tiem savu konservatīvu Pandēmijas ceļojumu risku analīzi. Apkopojot jaunāko informāciju par iebraukšanas prasībām rekomendēju ceļotājiem un ļoti pozitīvi skatos uz valstīm, kuras ievieš skaidri saprotamas testu metodes un iebraucēju reģistrācijas sistēmas. Negatīvi vērtēju valstis, kuras atvērušas savas robežas bez nosacījumiem un visu valstu tūristiem, it sevišķi iebraucējiem no augstas izplatības un specifiskas pārvaldības valstīm kā ASV, Brazīlija un Krievija.
Esmu pilnīgi pārliecināts ka mazākums ir gatavs uzņemties papildus pienākumus pārbaudoties ar testiem, un vairākums ir priecīgs atbalstīt šādus pasākumus, stiprinot savas veselības drošību. Aicinu SPKC un Latvijas valdību adekvāti analizēt Eiropas kolēģu atrastos risinājumus un kopīgi ar tiem veidot pilsoņiem un ceļotājiem saprotamu vienotu sistēmu.
