Kristus sludinātāji iekaro Rīgas domi

1. Politiskā partija „Alternative”. Šajā partijā, kurā iebēguši no „Saskaņas” izslēgtie vai aizgājušie politiķi, ar 29. numuru startē Grebenščikova garīgās skolas absolvents un vecticībnieku draudzes darbinieks/kalpotājs Andris Gūtmanis, kurš pēc izglītības ir „ticības mācības pasniedzējs”, kā viņš norādījis savā deputāta kandidāta anketā. Ar šo kandidātu vēlēšanu listē „Alternative” ienes domstarpības ne tikai esošo un bijušo saskaņiešu vidē, bet dilemmas priekšā nostāda arī pasaulē lielāko vecticībnieku kopienu – Rīgas Grebenščikova draudzi, jo tās padomes priekšsēdētājs Aleksandrs Lotko ir partijas pretinieku - „Saskaņas” sarakstā.

2. Nacionālā apvienība „Visu Latvijai!”-„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK”, Latvijas Reģionu Apvienība. Nacionāļu/reģionāļu apvienotajā sarakstā neviens kandidāts kā savu nodarbošanos nav minējis strādāšanu ar reliģiju saistītā jomā, tomēr programmatiskajās nostādnēs ir pausts ņemt vērā kristīgo intereses: „Regulāri uzklausīsim (..) reliģiskās organizācijas”, lai varētu ņemt vērā iedzīvotāju vajadzības. Ar kristiešiem raksturīgu darbu izceļas vairāki sarakstā iekļautie kandidāti, kā, piemēram, Latvijas Kristīgās akadēmijas beidzēja, profesionālo audžuģimeņu apvienība „Terēze” valdes priekšsēdētāja Ārija Martukāne (22. numurs). „Terēze” kopā ar citām organizācijām ir rīkojusi kristīgus pasākumus audžuģimenēm.

3. „Gods kalpot Rīgai”. Ar septīto numuru „Gods kalpot Rīgai” sarakstā startē gan pieredzējis mācītājs, gan politiķis Ainars Baštiks, kurš tagad oficiāli strādā Rīgas domē par projektu vadītāju. Kopš 1987. gada viņš ir Rīgas Mateja baptistu draudzes mācītājs, savulaik arī bijis Baptistu draudžu savienības bīskapa vietnieks. Gadsimta sākumā iesaistījies politikā, kļuvis par Pirmās jeb „mācītāju partijas” biedru, ievēlēts gan Saeimā, gan Rīgas domē, vairākās valdībās bijis īpašu uzdevumu ministrs bērnu un ģimenes lietās.

4. Politiskā partija „KPV LV”. Šī partija savos priekšvēlēšanu uzstādījumos pat nepiemin kristīgās vērtības un atsauci uz reliģiju. Tas drīzāk ir tāds politiskais spēks, kas aicina izbaudīt laicīgos zemes priekus: „Pašvaldības mērķis ir rīkot svētkus nevis rīkošanas pēc, bet lai iepriecinātu rīdziniekus un domātu par viņu atpūtas iespējām”.

5. „Jaunā Saskaņa”. Valūtas maiņas punktu „Marika” impērijas turētāja un vairāku marginālu partiju dibinātāja un pārveidotāja Jura Žuravļova izlolotajā sarakstā visgarīgāk noskaņotais cilvēks varētu būt rituālo pakalpojumu/kremācijas centra „Rantan” vadītājs Konstantīns Žiharevs, kurš jau iepriekš no Žuravļova partijām ir centies, bet neveiksmīgi, ietikt pašvaldības deputāta krēslā. Kā jau ar viņpasauli saistītu pakalpojumu sniedzējs, Konstantīns Žiharevs, būdams ne tikai uzņēmējs un aktīvs politisko norišu komentētājs, bet arī psihologs publicējis vairākas grāmatas un sniedz padomus mūsu dzīvē ne tai jaukākajos mirkļos. Lūk, tikai daži viņa sacerējumu nosaukumi: „Kā aizlūdz par cilvēku pirmajās dienās pēc nāves”, „Grēksūdze un svētais vakarēdiens”, „Dzīvības iemiesošanās jaunā veidā caur nāvi atbilstoši dažiem reliģiskiem ticējumiem”, „Dažādu tautu un ticību apbedīšanas ceremonijas”. Žiharevs cita starpā beidzis Psihiskās enerģijas institūtu un ieguvis psihoenerģētika kvalifikāciju, kā arī  Starptautisko Internacionālo un Eiropas informācijas akadēmijas kosmopsihoenergosuģestologa specialitātē.

6. „Attīstībai/Par/„Progresīvie”. Liberālo spēka bastiona sarakstā ar 12. numuru startē konservatīvo kristiešu par pārāk lielu liberālismu nosodītās Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultātes profesore Laima Geikina. Viņa Latvijas Universitātē ieguvusi gan teoloģijas zinātņu doktores, gan pedagoģijas maģistres grādu.

7. „Jaunā Vienotība”. Lai arī partijas programmā un kandidātu īsajās anketās nav atsauces uz saistību ar kristietību vai reliģiskām organizācijām, tuvāk iepazīstoties ar deputātu kandidātu biogrāfijām, tajās varam atrast „reliģiskas saknes”. Piemēram, ar 15. numuru startē partijas ārlietu sekretārs Edgars Ikstens, kurš Latvijas Universitātē ir ieguvis zinības teoloģijas un reliģiju zinātnes jomā.

8. Zaļo un Zemnieku savienība. Arī ZZS priekšvēlēšanu piedāvājumā nav atsauces uz kādiem reliģiskiem simboliem vai uzstādījumiem. Tomēr par antikristīgu šo spēku nevar uzskatīt, kaut vai tāpēc, ka sarakstā ir vairāki Latvijas zaļās atmodas aizsācēja – Vides aizsardzības kluba biedri, kā, piemēram, Diāna Ulme un Elita Kalniņa, ar kuru palīdzību Atmodas laikā notika daudzu okupācijas laikā aizlaisto baznīcu un svētvietu sakopšana un saglābšana.

9. Sociāldemokrātiskā partija „Saskaņa”. Šis „degradētais” politiskais spēks zem viena karoga apvienojis gan bezdievjus, gan kaismīgus kristiešus. Par to liecina gan sarakstā iekļauto virkne no Sociālistiskās partijas (Rubika partijas) spices, gan pasaulē lielākās vecticībnieku kopienas – Rīgas Grebenščikova draudzes padomes priekšsēdētājs Aleksandrs Lotko. Jāteic, ka viņš izcēlies ne tikai ar kristīgu pieticību, jo Aleksandrs Lotko pirms dažiem gadiem bēguļoja no žurnālistiem, kuri gribēja iegūt no viņa komentārus, kāpēc draudze no cilvēkiem, kuriem uz draudzes zemes uzbūvēts mājoklis, pieprasa nesamērīgi augstu nomas maksu. Grebenščikova draudzes padomes vadītājs jau iepriekš nesekmīgi no „Saskaņas” saraksta kandidējis gan pašvaldības, gan Saeimas vēlēšanās.

10. Latvijas Krievu savienība. Savienības priekšvēlēšanu dokumentos gan nekas nav minēts par reliģiju un baznīcu, bet tas, ka šī partija cer uz ticīgo atbalstu, nav noliedzams. Tā, piemēram, partijas internetā ievietotajos propagandas video starp runātājiem vai aģitatoriem var atrast arī vienu otru svēto vīru, kā, piemēram, Ogres Svētā Meinarda Romas katoļu baznīcas draudzes prāvestu Konstantīnu Bojāru, kurš runā „par starpetnisko situāciju Latvijā”.

11. Jaunā konservatīvā partija. Konservatīvo sarakstā ar astoto numuru iekļauts izbijis garīdznieks no ievērojamās Latgales mācītāju dzimtas – Agloniešiem - Pēteris Aglonietis, kurš teologa izglītību ieguvis Pāvesta teoloģijas akadēmijā Krakovā (Polija). Viņš dzimis astoņu bērnu ģimene, no kuras četri ir priesteri - Jāzeps Aglonietis, Jānis Aglonietis, Andris Aglonietis un Antons Aglonietis. Arī Pēteris savulaik bija uzvilcis sutanu un kalpoja kā Liepājas Svētā Dominika klostera priekšnieks. Bet nu viņš vairs nevar būt katoļu garīdznieks, jo pievērsās laicīgajai dzīvei un apprecējies. Tagad viņš ir referents Valsts probācijas dienestā un aktīvs nūjotājs. Ja garīdznieka sutanu viņš ir zaudējis, tad ticību gan ne. Kā nūjošanas treneris, viņš pirmo reizi savulaik sarīkoja nūjotāju svētceļojumu uz Aglonas svētkiem 15. augustā. Tāpat sarakstā kandidē arī Saeimas deputāte, rakstniece, teoloģijas un reliģiju zinātņu maģistre Eva Mārtuža.

12. „Vienoti Latvijai”. Šī kādreizējās mācītāju partijas dibinātāja Aināra Šlesera izlolotā partija laika gaitā atkratījusies no kristietības simboliem (par partijas sākotnējo logo tika izvēlēts stilizēts Māras krusts un violeta krāsa (šī krāsa kristīgajā liturģijā simbolizē grēku nožēlu)) un pārvērtusies par brīvmūrniecības un „strukturētās mistikas” apoloģētiem. Tas ir visvairāk ar slepenām zintīm un mistiku apveltītais politiskais spēks, kuram ar kristietību mazs sakars. Listē ar sesto numuru startē viens no redzamākajiem Latvijas brīvmūrniekiem – Jānis Mārtiņš Skuja. Vismaz publiski viņš savu saistību ar masoniem neslēpj. Sarakstā kandidē arī bēdīgi slavenā strukturētā ūdens kompānijas „Memory Water” dibinātājs Jānis Pļaviņš, kuru savulaik apsūdzēta gan patērētāju maldināšanā, gan pseidozinātnisku muļķību izplatīšanā. Partijā ar pirmo numuru startē nevalstiskās organizācijas „Ferado” Zinātniskās biedrības valdes priekšsēdētājs Dainis Vītols. Viens no šīs biedrības mērķiem ir „aktualizēt padziļinātu zinātnisku izpratni par brīvās enerģijas jēdziena būtību kontekstā ar pārējiem dabas procesiem”. Savukārt ar 11. numuru sarakstā ir pašnodarbinātā ezotēriķe Inga Skopāne.

13. Nacionālā savienība „Taisnīgums”. Šis ir vispatriarhālākais un viens no visnacionālistiskākajiem sarakstiem. Ar atsaucēm uz reliģiju tas neizceļas, bet var gavilēt sieviešu ordinācijas pretinieki  – listē ir iekļauti tikai vīrieši. Tomēr pārāk liela ekumenisma (starptautiska, starpkonfesionāla kristiešu vienība) piekritējiem taisnīgums var izrādīties par netaisnīgumu. „Taisnīgums” sludina: „Nepiešķirt līdzekļus un citu atbalstu organizācijām, kas sludina multikulturālismu, veicina imigrāciju un tradicionālās ģimenes vērtības graujošas uzskatu sistēmas”, bet tai pašā laikā partija sola imunitāti pret „jauniem marksistu eksperimentiem”.

14. Rīcības partija. 1998. gadā dibinātā eiroskeptiķu partija zem viena karoga apvieno krievu pasaules adeptus, Kremļa propagandai „izdevīgos latviešus”, kā arī vispareizākās pareizticības (protams, Maskavas patriarhāta) sludinātājus. Partijas listē ar otro numuru ir Svēta Sergeja Maskavas garīgās akadēmijas absolvents, no Latvijas Krievu savienības rindām aizgājušais Oļegs Nikiforovs, kurš kā kristīgais psihologs un psihoterapeits par savu pamatdarbu uzskata viesprofesora amatu Rīgas katoļu garīgajā seminārā. Internetā diez ko daudz viņa darbus par psiholoģiju vai teoloģiju neatrast (vismaz latviešu valodā), ik pa laikam viņš uzstājas dažādas konferencēs, aizstrāvot konservatīvo baznīcu viedokli, vai sniedzot intervijas par tēmu „Homoseksuālisms ir nevis psihiskā, bet sociālā slimība”. 

15. Centra partija. Šī ir vienīgā partija, kura sevi atklāti identificē ar kristietību, jo sevi piesaka kā „kristīgi – konservatīvu” spēku. Šai mazpartijai, kuru 2005. gada novembrī dibināja ar nosaukumu „Vislatvijas partija 21. gadsimts”, tagadējais nosaukums ir visai diskutabls, jo tā ne īpaši pieturas politiskajam virzienam, ko politikā dēvējam par centrismu. Ar pirmo numuru sarakstā startē plašākai sabiedrībai (izņemot kristiešus) nezināmais Latviešu katoļu studentu un akadēmiķu apvienības „Dzintars” prezidents Jānis Valtervitenheims, kurš pirms pāris gadiem Saeimas velēšanās startēja no Ingunas Sudrabas „No sirds Latvijai”.