"Nekā personīga" versija, kas un kāpēc pērnā gada janvārī uzbruka Jānim Kažociņam

Satversmes aizsardzības biroju (SAB) Kažociņš vadīja desmit gadus un pret viņu pastrādāto vardarbību amatpersonas nosauca par uzbrukumu valsts varai. Nozieguma atklāšana esot izmeklēšanas iestāžu goda jautājums. Par uzbrukuma īstenošanu un organizēšanu trīs aizdomās turētie vīrieši atrodas apcietinājumā un ar policiju nesadarbojas. Tomēr arvien vairāk pierādījumu liek domāt, ka viņi īstenojuši pasūtījumu un uzbrukums saistīts ar Kažociņa iepriekšējo profesionālo darbību SAB, norāda raidījums.

Bijušajam SAB direktoram uzbruka gaišā dienas laikā pie viņa mājām Klusajā centrā pagājušā gada janvārī. Kažociņu uz ielas panāca divi vīrieši, apdullināja iepūšot no baloniņa sejā gāzi un starp viņiem sākās cīniņš. Kažociņš ir bijušais militārists, ar labu reakciju, taču abiem uzbrucējiem bija pārspēks. Cīniņš ātri beidzās, uzbrucēji aizmuka, nekas netika paņemts. Policija toreiz izvirzīja trīs notikušā versijas: uzbrukums Kažociņam saistīts ar viņa profesionālo darbību SAB direktora amatā; to izraisījis privāts konflikts; vai, tas bijis neizdevies laupīšanas gadījums.

Nozieguma izmeklēšanā tērēti nopietni policijas resursi un papildspēki. Tiesībsargi apzināja visas gāzes baloniņu tirdzniecības vietas Latvijā, izņēma apkārtnē pieejamos video novērošanas ierakstus, nopratināja lieciniekus. Bija pazīmes, ka noziegums iepriekš izplānots. Uzbrucēju sejas bija aizklātas. Izmeklēšanu nodeva organizēto noziegumu apkarošanas pārvaldei.

Abi aizturētie ir Latvijas pilsoņi un rīdzinieki, iepriekš nav sodīti. Trešais iepriekš apcietināts par ātro kredītu izkrāpšanu. Viņš ar viltu uzzināja cilvēku personu datus un viņu vārdā aizņēmās naudu. Laikā, kad uzbruka bijušajam SAB direktoram, viņš bija brīvībā. Visi trīs aizdomās turētie vīrieši ar policiju nesadarbojas. Un neko nestāsta. Arī par iespējamiem pasūtītājiem ne.

Ar policiju izmeklēšanā sadarbojās gan SAB, gan Drošības policija. Par drošību atbildīgo amatpersonu izteikumi liecināja, ka tas nav bijis uzbrukums laupīšanas nolūkos, vai vienkārša huligāniska dauzīšanās. Uzbrukums esot bijis apzināti gatavots. To pierāda arī tas, ka kriminālprocesu sākotnēji ierosināja par huligānismu, bet aizturētos vīriešus patlaban tur aizdomās par mēģinājumu nodarīt smagus miesas bojājumus, par ko draud brīvības atņemšana no diviem līdz desmit gadiem, norāda raidījums.

Pirms trim gadiem SAB divus čečenu uzņēmējam Bislanam Abdulmuslimovam pietuvinātos atzina par Latvijai nevēlamām personām un izdeva Krievijai. Timurs Džamaldajevs un Sergejs Novožilovs pēc SAB ziņām rada draudus valsts drošībai un var traucēt noziedzīgu nodarījumu atklāšanā. Abi vērsās Eiropas cilvēktiesību tiesā. Sūdzībā rakstīts, ka izdodot viņus Krievijai, abi tikuši pakļauti spīdzināšanai un pat nāves draudiem, jo pirms 17 gadiem kā slepenie Drošības policijas aģenti palīdzējuši no čečenu gūsta atbrīvot trīs Latvijas pilsoņus. Pēc izraidīšanas 2012.gada vasarā viņi izsaukti uz policijas iecirkni Čečenijā, kur smagi piekauti.

Abi tā dēvētajā melnajā sarakstā iekļautie ir Bislana Abdulmuslimova sievas radi. Laik, kad notika uzņēmējam pietuvināto izraidīšana no Latvijas, valsts augstākās amatpersonas brīdinātas par iespējamām Abdulmuslimova agresijām. Gan tā laika premjeram, gan Saeimas priekšsēdētajai tika pastiprināta apsardze.

BNS/Foto: Ieva Lūka/LETA