Tad ir vai nav klāt vīrusa “otrais vilnis”?
Ekspertu vidū nav vienprātības par to, vai Eiropa šobrīd piedzīvo Covid-19 saslimšanas “otro vilni”, kā arī to, ko šis termins vispār nozīmē.
Posts, ko pasaulei atnesa jaunais koronavīruss
Lielbritānijas premjers Boriss Džonsons pagājušajā nedēļā norādīja, ka ir redzamas “otrā vilņa” pazīmes Eiropā, radot bažas, ka vīruss atkal varētu atkārtot marta un aprīļa drūmo scenāriju, kad infekcija nekontrolēti izplatījās mūsu kontinentā. Lai arī Latvija tik smagu situāciju šajos mēnešos nepiedzīvoja, citās Eiropas valstīs vīrusa radītās sekas bija katastrofālas.
Medijs “The Telegrpah” raksta, ka daudz debašu rada pats termins un tā nozīme. “Otrā viļņa” terminu apstrīd arī tāpēc, ka tā saknes meklējamas gripas uzliesmojumu aprakstīšanā, skaidro Toms Frīdens, kurš Baraka Obamas prezidentūras laikā astoņus gadus vacīja ASV Slimību kontroles un profilakses centru (CDC). Viņš skaidro, ka šis termins netieši norāda, ka Covid-19 uzvedīsies līdzīgi gripai ar sezonāliem pīķiem, kritumiem un straujām mutācijām. “Mēs nezinām, tā ir vai tā nav,” viņš norāda.
Spāņu gripas pandēmijas laikā vīruss 1918. gada pavasarī izplatījās ziemeļu puslodē, bet mazinājās vasarā, taču rudenī pēc vīrusa mutācijas nāca otrs, vēl nāvējošāks vilnis.
Arī Pasaules Veselības organizācija (PVO) aicināja neuzlūkot jauno koronavīrusu sezonalitātes kontekstā. “Mums visiem ir jāsaprot, ka tas ir jauns vīruss un tas uzvedas citādāk,” paziņoja PVO pārstāve Margareta Harisa. Viņa uzsvēra, ka vīruss plešas vienā lielā vilnī un šī tendence ir novērojama globāli.
To apliecina arī skaitļi – pagājuši seši mēneši, kopš PVO izsludināja globālu ārkārtas situāciju veselības jomā, un jaunu saslimšanas gadījumu skaits aizvien aug. Kopā pasaulē ar Covid-19 inficējušies vairāk nekā 16 miljoni cilvēku, turklāt pēdējo sešu nedēļu laikā jaunu infekciju skaits dubultojies. Līdz ar to pirmais vilnis vēl nemaz nebija beidzies.
Tas redzams arī Eiropas kontekstā – 36 kontinenta valstīs novērojams jaunu gadījumu skaita pieaugums, ja salīdzina septiņu dienu periodu ar nedēļu iepriekš. “Telegraph” secina, ka jaunu gadījumu skaita pieaugums sākās aptuveni divus mēnešus pēc tam, kad valstu valdības sāka mīkstināt ierobežojumus.
Speciālisti bažījas, ka šis gadījumu pieaugums varētu būt priekšvēstnesis tam, ka vīruss atkal varētu sākt neizsekojami izplatīties iedzīvotāju vidū.
